77,7% uzņēmēju darbaspēka pieejamību Latvijā vērtē kā ļoti sliktu vai drīzāk sliktu, liecina Turības veiktais Biznesa indeksa pētījums. Tajā pašā laikā, mobilo sakaru operatora BITE un uzņēmuma SIA Latnet veiktā aptauja liecina, ka uzņēmēji joprojām neapzinās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumu nozīmi un iespējas, tādejādi kavējot savu konkurētspēju. IKT risinājumi izmantojami ne tikai mārketingā, sekmējot klientu skaita pieaugumu, bet arī kalpo kā risinājums darbaspēka trūkuma problēmai. Piemēram, ieviešot automātisko atbildētāju datu centrā, 100 darbinieku vietā varētu pietikt tikai ar 2 – 3 darbiniekiem.
Kavē konkurētspēju un rada drošības riskus
IKT risinājumu nozīmes un iespēju neapzināšanās sakņojas nezināšanā. Tas var ne tikai kavēt uzņēmuma konkurētspēju, bet arī radīt riskus datu drošībai vai darbu nepārtrauktībai. Ikvienā uzņēmumā lietotā programmatūra un IKT infrastruktūra nepārtraukti ir jāpilnveido un regulāri arī jāatjauno. Teorija vēsta, ka uzņēmumi, kuri nespēj pilnveidoties, mainīties un baidās no visa jaunā, nespēj darboties ilgāk par 20 gadiem.
Realitātē ir līdzīgi novelkamas paralēles ar teorijā izteikto – nemitīgi tiek izstrādāti un pilnveidoti dažādi IKT risinājumi, lai sekmētu uzņēmējdarbības attīstību. Ieviešot tos savā uzņēmumā, ikviens uzņēmējs var veicināt uzņēmuma konkurētspēju un rast risinājumus aktuālajām problēmām, ar ko tas saskaras ikdienā.
100 darbinieku vietā divi vai trīs
Viens no aspektiem, ar ko mūsdienās saskaras liela daļa Latvijas uzņēmēju, ir darbaspēka trūkums. Šajā kontekstā noteikti ir vērts papētīt, kādus risinājumus piedāvā tehnoloģijas. Viens no vienkāršākajiem piemēriem ir automātiskais atbildētājs, kas grupē ienākošos zvanus. Mūsdienās to piedāvātās iespējas sen vairs neaprobežojas tikai ar klientu plūsmas sadali latviešu un krievu valodā. Tagad pieejamās automātiskās atbildēšanas sistēmas ir tik ļoti pilnveidotas, ka 20-30% gadījumos klients saņem sev nepieciešamo atbildi ātrāk, nekā sagaida savienošanu ar kādu no darbiniekiem.
IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos, kuros ir zvanu centri vai plaši klientu servisa centri, 100 darbinieku vietā ļauj strādāt arī ar diviem vai trim darbiniekiem. Viens no veiksmīgākajiem piemēriem ir Tet izstrādātais čatbots Anete. 80% klientu uzdoto jautājumu ir ļoti vienkārši un robots uz tiem spēj viegli piemeklēt noderīgu atbildi. Pārējos gadījumos atbild klientu konsultants, kuram ir daudz mazāks darba apjoms.
Mūsdienu cilvēkiem nepatīk zvanīt
Šādi un līdzīgi risinājumi ir lietderīgi arī maziem un vidējiem uzņēmumiem. Ja uzņēmuma īpašnieks un vadītājs vienlaikus ir arī atbildīgs par mārketingu un jaunu klientu piesaisti, viņam var nākties ik dienu veltīt no divām līdz trim stundām, lai atbildētu uz potenciālo klientu jautājumiem. Šo laiku var ietaupīt un veltīt uzņēmuma attīstībai, ja tiek izstrādāta kvalitatīva uzņēmuma mājaslapa, kura atpazīst gadījumus, kad apmeklētājs nevar atrast sev nepieciešamo informāciju un piedāvā iespēju uzdot jautājumu, sniedz automātisku atbildi u.tml.
Mūsdienu cilvēkiem nepatīk zvanīt un uzdot jautājumus, daudz biežāk viņi izvēlas rakstīt e-pastu, izmantot Facebook Messenger, WhatsApp vai jautājumu logu mājaslapā. Nepielāgojoties šīm tendencēm, uzņēmējs riskē zaudēt daļu potenciālo klientu.
Noteikti ir vērts pārdomāt arī dažādu tehnoloģiskos risinājumus mārketinga nolūkos – mērķtiecīga klientu atlase un grupēšana, balstoties uz viņu interesēm, palīdz veidot konkrētākus piedāvājumus un nogādāt tos pie precīzākiem adresātiem. Aizvien pieprasītāki kļūst arī čatboti, kas atbild potenciālajiem klientiem uzņēmumu sociālajos tīklos u.tml.
Programmatūras atjaunošanas nozīme
Tāpat aicinātu izmantot pārbaudītus risinājumus e-pastu un mājaslapu uzturētāju jomā. Šādus pakalpojumus mūsdienās piedāvā daudzi uzņēmumi, tomēr der atcerēties, ka mazi un nezināmi uzņēmumi, kas, iespējams, attiecīgajā brīdī piedāvā lētāku risinājumu, var ātri pazust no tirgus, radot uzņēmumam daudz lielākus zaudējumus un dīkstāvi, ko uzņēmums būtu varējis novērst, savlaicīgi atrodot uzticamākus partnerus šajā jomā.
Tas pats attiecas uz datu uzglabāšanu – tehnika, ko izmantojam birojos un uzņēmumos, agri vai vēlu var pievilt, īpaši, ja tiek grēkots ar licencētu programmu neizmantošanu vai programmatūras neatjaunošanu, kas būtu jādara regulāri. Izmantojot datu glabāšanu pakalpojumu serveros kā ārpakalpojumu, uzņēmējs nodrošinās, ka arī tehniskas krīzes gadījumā birojā dati būs pieejami.
Inovatīvi risinājumi IKT nozarē lielākoties prasa būtiskus finansiālos ieguldījumus, tomēr vērts atzīmēt, ka šīs investīcijas lielā daļā gadījumu atmaksāsies ilgtermiņā. Runājot par dažādu inovatīvu sistēmu ieviešanu, visā pasaulē pastāv arī noteikts neveiksmes procents sistēmu ieviešanā. Ieviešot kādu sistēmu, visbiežāk tiek noteikts arī konkrēts termiņš, kura pārsniegšana tiek klasificēta kā neizdošanās. Tomēr ieteiktu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un to vadītājiem nebaidīties no jauniem risinājumiem, kas tiek piedāvāti tirgū – ja Latvijas lielākie IKT nozares uzņēmumi piedāvā kādu produktu vai pakalpojumu, tas noteikti ir ilgstoši testēts un efektīvs.
IKT pakalpojumu augstās izmaksas lielā mērā tiek saistītas ar nozares speciālistu trūkumu. Tiek lēsts – lai nodrošinātu nepieciešamo profesionāļu skaitu, vajadzīgi aptuveni 3000 studenti, kas apgūst dažādas IT virziena studiju programmas. Patlaban valstī kopumā ir tikai 1000 studentu, kas apgūst IT virziena studiju programmas. Tas skaidri apliecina nepieciešamību popularizēt studijas un IT nozari, sākot dažādu ar tehnoloģijām saistītu priekšmetu apguvi jau skolās.
Autors ir biznesa augstskolas “Turība” IT virziena vadītājs
Pagaidām nav neviena komentāra