Atpakaļ vasarā

Pēc padsmit ārzemēs pavadītiem gadiem arhitekts Harijs Alsiņš ar ģimeni atgriezies uz dzīvi Latvijā un vasaru bauda Lapmežciemā

Jau 2006. gadā, kad Harijs Alsiņš devās uz Braitonu studēt arhitektūru, viņš zināja, ka agri vai vēlu būs atpakaļ dzimtenē. Kad un no kurienes — to gan ne. «Tobrīd gribējās nokļūt kaut kur pēc iespējas tālāk, lai būtu interesanti. Izsūtīju CV uz kādiem 200 arhitektūras birojiem visā pasaulē,» Harijs stāsta, kā pēc bakalaura studijām nonāca praksē Pekinā. 

Karjeras ģeogrāfija jaunajam profesionālim ir plaša. Šķiet, visi, kas kaut reizi pieredzējuši pārcelšanās pakošanos kaut tikai pilsētas ietvaros, varētu tikai apbrīnot, cik raiti un ar kādu vieglumu Harija stāstījums pārslēdzas no vienas valsts uz otru, no Lielbritānijas dienvidiem uz ziemeļiem, no Ņujorkas līdz Barselonai. Turklāt prestižās Londonas AA jeb Arhitektūras Asociācijas skolas, kuras absolventu vidū ir tādi nozares grandi kā Rems Kolhāss un Zaha Hadida, absolventa balsī nav ne miņas no iedomības vai pārspīlējumiem. Gluži pretēji — šis ievads vienkārši paskaidro, kāpēc Lapmežciemā lielākoties sanācis atpūsties tikai vasaras atvaļinājumos.

Bez steigas

Dzīvojamā māja Alsiņu zaļajā pagalmā ierīkota ēkā, kurā agrāk atradās galdniecība. Saglabājot ēkas apjomu, bet ieviešot otrā stāva logus, apšujot to ar pelēkiem dēļiem un pamatīgi labiekārtojot iekštelpas, «tukšo šķūni» pievilcīgā dzīvojamā platībā pārvērst bija vienkāršāk, nekā apdzīvot tam paredzēto māju pagalma vidū. Ilgtermiņa plāns ir atbrīvot tās iekšpusi un izveidot telpu ģimenes pasākumiem, taču pagaidām centrālā būve kalpo kā noliktava. 

«Man šeit patīk tas, ka viss ir procesā. Strādājot pie pasūtītāja projekta, laiks vienmēr ir ierobežots. Bet pēc mēnešiem diviem vai pusgada, vēlreiz paskatoties uz to projektu, vienmēr ir redzams, ko vēl varētu uzlabot. Savās mājās var atļauties darboties nesteidzīgi, plūstoši.