Premjerministra padomnieks demonstrē vecā politikas biznesa metodes
Saeimas un valdības atvaļinājuma laikā par politiskiem skandāliem rūpējas Nacionālās apvienības labieši. Ļaužu tracināšanas paņēmieni Baibai Brokai un Imantam Parādniekam vienādi vienkārši — kad ar troksni met ārā pa durvīm, jālaužas atpakaļ pa logu. Motivācija jeb, ja vēlaties, ideoloģija abiem līdzīga — nauda un ietekme.
Stāsts ir ne tikai par Brokas amatiem Latvijas Universitātē un Parādnieka vēlmi vadīt Sabiedrības integrācijas fondu, bet arī par Latvijas korporatīvās politikas principiem, kurus abi pašlaik pārgalvīgi vai varbūt izmisumā demonstrē ar lielu atvēzienu. Tomēr mākonim ir gaiša maliņa. Abu toksiskais iespaids uz procesiem, kuros viņi maisās, ir drīzāk postošs, un šāds rīcības modelis vairs nešķiet efektīvs.
Brokai pēc trim dienām cietumā lietā par iespējamo kukuļņemšanu izdevās dabūt jaunu amatu Universitātē, pēc bija zaudējusi prorektores vietu ar 60 tūkstošu gada algu. Taču tad rektora Indriķa Muižnieka pārvēlēšanas štābs laikam atjēdzās, ka skandāls indē procesu un apdraud iznākumu. Un Broka pārlika savas akcijas atpakaļ uz Rīgas domi, kur pirms gaidāmā balsojuma par domes priekšsēdētāju dramatiski pacēlusi sev cenu, izstādamās no NA frakcijas.
Parādniekam ir mazāk atkāpšanās ceļu, kopš vēlētāji Zemgalē pērnruden izšvilpa viņu no Saeimas. Toties ir milzīgi parādi un varens politiskās pašsaglabāšanās instinkts. Viņam neviens amats nav par sīku. Saeimas frakcijas konsultants šķiet tāds kā studenta praktikanta amatiņš? Parādniekam bija gana labs, lai dragātu augšup.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.