Darbaspēka trūkums ir viena no aktuālākajām problēmām uzņēmumiem, tajā skaitā būvniecības nozarē, kur šis jautājums ir īpaši aktuāls. Nesenais Turības Biznesa indeksa pētījums atspoguļoja, ka 77,7% uzņēmēju darbaspēka pieejamību Latvijā vērtē kā ļoti sliktu vai drīzāk sliktu. Šāda situācija nozīmē, ka uzņēmēji nespēj izmantot iespējas, ko sniedz ekonomiskā izaugsme. Darbaspēka pieejamība un kvalitāte Latvijā nav vairs tikai riska faktors, bet ekonomikas attīstības kavēklis.
Jāpārtrauc strausa politika
Būvniecības nozare ir pirmā, kas jūt pārmaiņas. Arī mūsu uzņēmumā jūtam darbinieku trūkumu – turklāt runa nav tikai par kvalificētiem speciālistiem, bet arī par vienkārša darba darītājiem. Uzņēmumā vienā maiņā ir nepieciešami tikai seši darbinieki un, neraugoties uz to, cilvēku tomēr trūkst. Situāciju saasina vairāki faktori – speciālisti noveco un pamet darba tirgu, jaunieši savu nākotni saista tikai ar lielajām pilsētām, līdz ar to arvien spēcīgākas kļūst darba tirgus reģionālās atšķirības.
Būvmateriālu ražošanas nozarē situācija ir vēl dramatiskāka, jo tajā ir gana augsts pirmspensijas vecuma nodarbināto īpatsvars, un, kad šie cilvēki dosies pelnītā atpūtā, var gadīties, ka viņu darbavietas paliks tukšas. Līdzīga situācija ir Igaunijā. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka Latvijā valsts iestādes ignorē šos signālus un risinājumi netiek meklēti. Tiek piekopta strausa politika – atbildīgās institūcijas zina, kā Latvijā ieplūst darbaspēks, kā tiek zaudēti nodokļi u.tml., taču kavējas ar konkrētu rīcību.
Paši samazinām labklājību
Papildus tam aug ražošanas izmaksas, taču mēs nevaram ar tādu pašu intensitāti celt cenas, jo tā riskējam zaudēt konkurētspēju. No tā izriet arī darbinieku atalgojuma jautājums. Ir skaidrs, ka pat algu paaugstināšanas gadījumā mēs neapsteigsim Zviedrijas līmeni.
Patlaban virkne uzņēmumu izīrē darbiniekus no rekrutēšanas kompānijām, piesaistot darbaspēku no Baltkrievijas un Ukrainas. Viens no risinājumiem varētu būt ārvalstu darbaspēka kvotu pārtraukšana vismaz divu gadu periodā. Aizverot durvis ārvalstu darbaspēkam, mēs paši samazinām savu labklājību. Jāsaprot, ka atslēgas vārds nav valsts, no kuras ir potenciālais darbinieks, bet gan viņa prasmes un kompetence. Nelaižot darba tirgū ārvalstu darbiniekus, mēs nenodrošināsim algu pieaugumu.
Uzņēmumiem ir jāturpina strādāt – ražot, sniegt pakalpojumus, neatkarīgi no ārējiem apstākļiem. Turklāt aktīvi jāizmanto ekonomiskās izaugsmes iespējas. Cikliskā ekonomikā šādas iespējas nav bezgalīgas, tāpēc jāspēj izmantot situāciju. Mēs varam sekmēt tautsaimniecības attīstību tikai tad, ja plānosim izmaksas. Pašlaik uzņēmējiem ir ļoti grūti nodrošināt ilgtermiņa plānu izpildi.
Nedzīt uzņēmējus slazdā
Zināmā mērā ir saprotamas bažas, kas valda daļā sabiedrības jautājumā par ārvalstu darbaspēku, taču tas nenozīmē, ka Latvija izskatīsies kā 90.gados. Lēmumu pieņēmējiem ir jāatceras, ka mēs dzīvojam Eiropas Savienībā, kurā pastāv brīva darbaspēka plūsma, un tai ir divi virzieni. Tāpēc būtu laiks pārtraukt uzņēmēju dzīšanu slazdā un kavēšanos ar konkrētu rīcību!
Izliekoties, ka problēma nepastāv, mēs to neatrisināsim. Tagad liela daļa nodokļu naudas aizplūst prom, taču ir jāsaprot – jo vairāk potenciālo darbinieku uzņemsim, jo labāk dzīvosim paši kā pamatnācija. Būtiskākais šobrīd ir savlaicīga lēmumu pieņemšana. Latvijai noteikti vairs nav nekāda riska aizskriet vilcienam pa priekšu, jo darbaspēka problemātika ir akūta visās nozarēs.
Jaunas darbvietas galvenokārt veidojas ekonomiski aktīvos reģionos, lielākoties – republikas nozīmes pilsētās, kur piesaista arī izglītotus speciālistus un motivē uzņēmējus investēt ražotnēs, kas ir tuvāk lielajiem centriem. Vienlaikus darba iespējas reģionos kļūst vēl mazākas. Cilvēku skaits Latvijā tuvāko gadu laikā samazināsies demogrāfisku iemeslu dēļ. Turklāt bezdarba līmenis Latvijā ir vēsturiski zemākais, līdz ar to nav pamata cerēt, ka demogrāfijas tendenču rezultātā sarukušo darbaspēku papildinās tie iedzīvotāji, kas kādu iemeslu dēļ tagad ir ekonomiski neaktīvi.
Autors Andris Vanags ir AS “Sakret Holdings” valdes priekšsēdētājs, Biznesa augstskolas Turība absolvents.
Komentāri (8)
Jānis Grīnbergs 26.07.2019. 07.04
Trūkst darbaspēka? Tas nozīmē,ka šī firma Latvijai vienkārši ir lieka. Firmu ieviesies bez jēgas,bet strādniekiem cilvēka cienīgu algu negrib maksāt neviena. Lai kundziņi,kas vinnē tenderus atroka piedurknes un strādā paši. Citādi sanāk,firmā ne tehnikas ,ne strādnieku,bet vinnē tenderu!
1
J.Biotops > Jānis Grīnbergs 26.07.2019. 09.15
Zelta vārdi.
Vispār būtu jāizliedz vienam cilvēkam, kaut kādam tur pašpasludinātam uzņēmējam, nodarbināt citus. Nekādu “firmu”, vienīgais darba devējs drīkst būt valsts. Tikai tad saņemsim cilvēka cienīgas algas un varēsim laimē diet.
2
Sskaisle > J.Biotops 26.07.2019. 09.59
tu atkal ironizē, bet pilnīgi lieki –
noklausies to raidījumu – nu tur jau vairāki cilvēki apgalvo, ka netiek pieņemti darbā tikai tāpēc, ka grib oficiāli maksāt nodokļus – bet darba devējs to negrib, jo vienkārši nespēj valstij nomaksāt nodokļus
Vai tiešām tev nav paziņas, kuri zin stāstīt jokus, kā pieņemot darbā viņiem tiek rādīts , pa kuriem caurumiem un kā mukt prom , ja darba objektā parādās svešinieki?
Padomā – cik miljardi aiziet korumpantu makos – un padomā – mēģini sasodītais sesks – iztēloties – ka tie miljardi aizietu valsts ekonomikas veicināšanai .
Padomā , cik latvieši atgrieztos un strādātu savā zemē, ja Latvijas valsts nodrošinātu kaut elementāru tiesiskumu.
Tagad cels NĪ nodokli – pārtikai, komunālajiem pakalpojumiem, elektībai utt. utjrj – visam cenas augšā – saeimas deputātiem algas augšā –
kādam tas jānodrošina – nu tad vedīs kaut kādus nabaga uzbekus un drāzīs tos nabagus bezjēgā – ne tie valodu saprot, ne tiem , medicīna , ne atvaļinājumi – nekas nav vajadzīgs
Kā ārstē pušumus? Vispirms novāc kreveles, tad dezinficē un tad uzliek tīru pārsēju.
Ko dara šī saeima un šī valdība – piedod – uzliek vēl sūdu čupu uz pušuma un tad ērģelēm skanot – tīru apsēju – tad savāc naudu un aizlido uz siltām zemēm atpūsties
nu un tagad padomā – kā mums tai pušumā justies – pakustini savu iztēli pirms škribelē savas ironiskās dzejas
0
Sskaisle > J.Biotops 26.07.2019. 10.14
un tā kā apzināti ir iznīcināti sabiedriskie mediji – es nezinu , kas īsti notiek FM un VID – vai Jaunzeme par enerģisku kaut ko dara, vai gluži otrādi – par slinku –
skaidrs ir viens, ka ZZS + NA nodokļu reforma ir apzināti virzīta uz ekonomikas paralizēšanu , nevis attīstīšanu
skaidrs ir , ka VID nespēj nodrošināt nodokļu iekasēšanu – aplokšņu algu izskaušanu – nu nespēj un mans iespaids – ka nemaz nemēģina !
Citskovskis paziņo , ka ierēdņu skaits samazināts – privātos medijos lasu, ka no 20 nefunkcionējošām valsts mini iestādēm – likvidēta tikai 1 – citas 19 turpina tērēt budžeta naudu – cik tur tos miljonus gadā –
nu labi – jāiet kaut kas garšīgs uzēst – tādu pudiņu uztaisīju – gribēju ēst pusdienās , bet laikam tagad apēdīšu , jo šitā cukurlīmenis krīt baigi strauji
0
Sskaisle 25.07.2019. 17.20
https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ka-labak-dziivot/darba-tirgus-realitates-ka-darba-devejam-motivet-darbiniekus-pil.a119902/
0
Sskaisle 25.07.2019. 14.46
arī šis kungs Vanags spēlē vienos vārtos. Paskaidroju un pamatoju.
Nekādu darbaspēku ievest nevajag, toties vajag sakārtot valsti –
nr 1 – izskaust korupciju, nr 2 – nevienlīdzību atalgojumā,
nr3 – darba devējiem !!! – nodrošināt tādus apstākļus darba ņēmējiem, ka ir pamats no tiem pieprasīt darba ražīgumu.
Mans rada gabals sabeidza muguru cilājot nenormālus smagumus, tagad visu mūžu ārstēsies. Aizbrauca uz ārzemēm – tagad par daudz daudz vieglāku dabru tur saņem – labi – ne par to – tāpat grūti strādā arī ārzemēs, bet viņš saka – tā attieksme pret viņu kā strādnieku ir daudz civilizētāka un pat viņam – afoņam no derevņas esot saprotama nodokļu sistēma – par ko viņš maksā nodokļus, kas viņam par to pienākas un kas nepienākas.
Nu jau adu sieva ar pošas pie viņa – cik saprotu – tā negrib strādāt , bet vīram uz kakla sēdēt, bet tas atkal cits stāsts.
Visi te savestie nabagi – ir šīs valsts ķīlnieki – beztiesiski vergi – as gadījums ar uzbekiem un Ščerbatihu noklusa tā pilnībā nemaz neizskanējis – kāpēc? Tāpēc, ka tas ir tas, ko redzam ikdienā.
Tā mūsu varas elite jau ir tik tālu nomaukojusies, ka viņiem melot un liegties acis nemirkšķinot neko nenozīmē
1
+1
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@Jānis Grīnbergs > Drosma 26.07.2019. 07.06
Pilnīgi piekrītu!
1
Sskaisle > Jānis Grīnbergs 26.07.2019. 10.00
paldies !
0