Kurinot māju, karsējam planētu

  • Mārtiņš Galenieks
  • 19.06.2019
  • IR

Cilvēki aizvien vairāk tērē enerģiju, lai uzturētu patīkamu klimatu savos mājokļos. Taču tas nenovēršami ietekmē klimata izmaiņas pasaulē

Par spīti tam, ka apņemšanās samazināt izmešus ir pasaules valstu dienaskārtībā jau gandrīz 30 gadus un desmitgade, kas sekoja 2008. gada ekonomiskajai krīzei, iezīmēja zināmu nostabilizēšanos, pērn izmešu daudzums pieauga par 2%. Tas ir lielākais kāpums kopš 2011. gada. Jauns rekords tika uzstādīts arī absolūtos skaitļos. Pirmo reizi cilvēces pastāvēšanas vēsturē ogļskābās gāzes jeb CO2 koncentrācija atmosfērā sasniedza 415 daļiņas uz miljonu (ppm). 

Izrakumi Antarktīdā liecina, ka pēdējo reizi, kad oglekļa daudzums atmosfērā bija tik liels (tas bija pirms apmēram diviem miljoniem gadu), šai kontinentā auga koki. Planētai, tāpat kā ēkai, ir nepieciešams laiks, lai uzsiltu, bet laika, lai rīkotos un šo uzsilšanu novērstu, kā norāda pētnieki, ir gaužām maz.

Jaunākajā žurnālā