Politiskais aktīvisms

Latviešu rakstnieks nekad nav varējis būt profesionālis vien, proti, tāds, kurš rada tikai literārus tekstus. Gandrīz vienmēr tam nācies uzņemties īpašu misiju: būt par harismātisku nācijas balto tēvu, vaideloti, ideju izteicēju un ko tik vēl ne. Nu vismaz ir jāpauž viedoklis politiskos jautājumos un jāmudina uz gaišo nākotni. Šādu lomu literāti jau vēsturiski pildījuši gan 19. gadsimta tautiskās atmodas un jaunstrāvnieku laikā, gan 1905. gada revolūcijā un nākamajos gados, izauklējot vispirms vārdos Latvijas valsts neatkarību. Vārda meistaru loma nemazinājās arī pēc Ulmaņa valsts apvērsuma un padomju totalitārā režīma gados. Tikai «gaišās nākotnes» apveidi mainījās — atkarībā no sabiedrības gaidām un varas idejiskajām nostādnēm.

Jaunākajā žurnālā

Sekot redzēšanai

«Visu laiku tiek prognozēts grāmatu gals. Arī latviešiem visu laiku tiek prognozēts gals. Manī nav nedz nolemtības apziņas, nedz misionāra optimisma vai pesimisma. Es dzīvoju savu laiku,» saka Andris Kalnozols.
  • Proza
  • 27.08.2026.

Zemes sievietes dziesma

Ilustrācija — Asnāte Heliodora Valbaka
  • Proza
  • 27.08.2026.

Dārza rūķis

Varoņi piedzimst uz varoņu kapiem

Vasiļs Stuss pēc pirmā aresta 1972. gadā. Foto no Ukrainas PSR VDK krimināllietas materiāliem, kas pieejami Ukrainas atbrīvošanas kustības elektroniskajā arhīvā https://avr.org.ua/

Pavērsiena punktu atceroties

Šveices vēstnieks Jene K. A. Štēhelins vizītē Latvijā uzturējās 1991. gada 4.—5. septembrī un tikās ar amatpersonām gan Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā, gan Augstākajā Padomē. Foto — Uldis Pāže. Latvijas Nacionālā arhīva krājums

35 gadi

  • Apcere
  • 27.08.2026.

Būtības dārzkopība

Sintija Kampāne-Štelmahere. Dārzs. Punctum, 2025.