Politiskais aktīvisms

Latviešu rakstnieks nekad nav varējis būt profesionālis vien, proti, tāds, kurš rada tikai literārus tekstus. Gandrīz vienmēr tam nācies uzņemties īpašu misiju: būt par harismātisku nācijas balto tēvu, vaideloti, ideju izteicēju un ko tik vēl ne. Nu vismaz ir jāpauž viedoklis politiskos jautājumos un jāmudina uz gaišo nākotni. Šādu lomu literāti jau vēsturiski pildījuši gan 19. gadsimta tautiskās atmodas un jaunstrāvnieku laikā, gan 1905. gada revolūcijā un nākamajos gados, izauklējot vispirms vārdos Latvijas valsts neatkarību. Vārda meistaru loma nemazinājās arī pēc Ulmaņa valsts apvērsuma un padomju totalitārā režīma gados. Tikai «gaišās nākotnes» apveidi mainījās — atkarībā no sabiedrības gaidām un varas idejiskajām nostādnēm.

Jaunākajā žurnālā

Svarīgs vārda skaniskums un iekrāsojums

Jubilejai nākot, Jānis Rokpelnis pārlasījis savu pirms pusgadsimta iznākušo pirmo dzejoļu krājumu: «Pabrīnījos, tur visas manas dzejas tēmas un poētika jau koncentrētā veidā ir iekšā.»
  • Proza
  • 30.10.2025.

Tēta mugura

Ilustrācija — Kristaps Kalns
  • Eseja
  • 30.10.2025.

Jāapgūst māksla tulkot sevi

Noklusējuma ilustrācija: cilvēks ar datoru

Latvija ienāk pilī

1919. gada 8. jūlijs. Pulcēšanās Daugavmalā pie Rīgas pils, lai sagaidītu Latvijas Pagaidu valdību atgriežamies no Liepājas. Foto — Vilis Rīdzenieks. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums
  • Proza
  • 30.10.2025.

Melnais Andrejs

Noklusējuma ilustrācija: cilvēks ar datoru
  • Dzeja
  • 30.10.2025.

ziema

Noklusējuma ilustrācija: cilvēks ar datoru

Pēdējais mohikānis

Noklusējuma ilustrācija: cilvēks ar datoru