Svena Kuzmina romāns Hohma — 12 teksti par mums, kukaiņiem dzintarā
Nezinu, kā ir (bija, būs) citiem, bet man šī grāmata jāpārlasa otrreiz. Teksti par «vecu kūrortpilsētu nesezonā» vispirms atnāk kā atsevišķi stāsti — par Svena Kuzmina radīto piejūras pilsētu Hohmu un hohmiešiem, kuri pavīd te vienā, te citā teksta mirklī, bet līdz zināmam brīdim katrs savā pasaulē. Viss «saslēdzas» vienotā romānā, kad tiek tuvāk grāmatas beigām, un tāpēc ir vērts atkāpties, lai izstaigātu Hohmu vēlreiz, kā saka, ar citām acīm.
Pilsētiņa būs labi saprotama un pazīstama, jo notikumi risinās konkrētā laikā (katrai nodaļai ir sava laika «birka») un vērpjas ap zīmēm un simboliem, kas padziļina teksta virsbūvi, padara to reljefu. Nevar nepamanīt simbolismu ainā ar Ļeņina pieminekļa izņemšanu no Hohmas Akāciju laukuma — vadoņa vietā virs laukuma paceļas Uncle Ben’s mērces reklāmas plakāts (pirmajā nodaļā Tēvoča Bena saldskābā mērce). Lūk, zīme par «jauno laiku» atnākšanu eksotiska produkta un uzbāzīgas komunikācijas veidolā. Produkta un patērētāja karikatūra turpinās nodaļā Labais dakteris Levi, kad romāna galvenais varonis Marks Formans jau pats strādā reklāmas industrijā un piedalās absurda produkta absurdas komunikācijas plānošanā. Šajā teksta nogrieznī jūtama paralēle ar krievu literatūras klasiķu Ilfa un Petrova daiļradi, kur kāds ar uzmācīgu ideju apmāts personāžs (Svenam Kuzminam tas ir jucis zinātnieks Teodors Engelkinds Levi) savā apmātībā pamazām iepin arī citus, un galu galā visi šī absurda teātra dalībnieki dodas kādā tikai viņiem vien saprotamā ceļā. Absurda epizodes Hohmā ir elegantas, un, līdzīgi kā minēto krievu klasiķu tekstos, par tādām tās padara trāpīgas detaļas varoņu zīmējumos. Piemēram, vēl viena trakā zinātnieka Mariana Vilhelma Lībera aprakstā, kur zinātnieka pirkstu rotā zīmoggredzens, pie kura pielodēts metāla zvārgulītis. Spoži.
