No mūriem uz darbnīcu

Foto — LETA

Foto — LETA

Kāda nākotnē būs izpratne par kultūru, valodu, identitāti — grūti atbildams, taču neizbēgams jautājums

Pēc pagājušā gada simtgades programmas ir gan daži patosa viļņu atplūdi, gan kopābūšanas brīžu enerģētika. Mēs esam bagāti — iegadās, ka to pat apjaušam. Un arī noieto ceļu vismaz pagaidām pārzinām. Spilgtā retrospekcija parādīja, ka virspuses slāņos ar kopējās vēstures atmiņu viss ir kārtībā. Svētki noteikti ir iedvesmojuši, cēluši un radījuši gan tieši, gan netieši, un, kas zina, kā tie mūs vēl turpinās veidot. Tomēr šķiet, ka pamatīgu pārdomu vai diskusiju par galvenajiem atslēgvārdiem (Latvija, nacionāla valsts, valoda, kultūra un latviskums multikulturālisma vējos) nākamās simtgades kontekstā publiskajā telpā nebija īpaši daudz1.

Jaunākajā žurnālā

Manī runā arī emocijas

«Ar gadiem kļūst aizvien skaidrāks, kādā bezizejā Latvija 1940. gadā atradās,» saka vēsturnieks Aivars Stranga.
  • Proza
  • 26.06.2025.

Gliemežu dienasgrāmatas

Ilustrācija – Agnese Apine
Leja līnijas kalnu grēdā uz dienvidiem no Lantonijas abatijas. Alfrēda Votkinsa foto, Early British Trackways, Moats, Mounds, Camps, and Sites
  • Eseja
  • 26.06.2025.

Labējo maršs

Pie Stepana Banderas pieminekļa Ļvivā Ukrainā viņa 116. dzimšanas dienā. 2025. gada 1. janvāris. Foto – Jurijs Djačišins, AFP/LETA
  • Saruna
  • 26.06.2025.

Tuvāk pamatiem

Janīna Kursīte.
  • Raksts
  • 26.06.2025.

Uz Meksiku pēc grāmatas un saules

Teotivakanas senpilsētā pie piramīdām. No raksta autores personīgā arhīva