Lai gan cilvēka dabā ir domāt, ka ar viņu nekad nekas slikts neatgadīsies, diezgan bieži publiskajā telpā redzam pretējo. Aukstajos ziemas mēnešos, īpaši intensīvas apkures sezonas laikā, krietni palielinās ugunsgrēku skaits dzīvojamās ēkās. Iestājoties nelaimes gadījumam, klients no apdrošinātāja sagaida, ka īpašums tiks atjaunots. Tomēr polises iegādes brīdī bieži sastopamies ar klientu neizpratni par rekomendēto apdrošinājuma summu, jo cilvēki jauc tirgus vērtību ar ēkas būvniecības izmaksām, kuras patlaban lielā daļā Latvijas ir krietni lielākas par īpašuma tirgus vērtību.
Šobrīd vērojams straujš būvniecības temps, tai skaitā privātmāju sektorā, un ar to saistīto būvniecības izmaksu sadārdzinājums. 2019. gadā būvniecības izmaksas, visticamāk, turpinās pieaugt: eksperti prognozē kāpumu ap 10% apmērā, tādēļ īpašniekiem jārēķinās, ka palielināsies arī apdrošinājuma summas, tomēr apdrošināšanas polises iegāde joprojām būs krietni mazāks ieguldījums, salīdzinot ar potenciālo zaudējumu.
Būvniecības izmaksas ietekmē gan darbaspēka atalgojums nozarē, gan materiālu cenas un iekārtu izmantošanas izmaksas, kā arī energoresursu cenas. Turklāt pēdējos gados piedzīvots ļoti straujš izsniegto būvatļauju skaita pieaugums tieši privātmāju sektorā, kas nozīmē, ka jārēķinās ar lielu pieprasījumu un iespējamu darbaspēka trūkumu, attiecīgi arī sadārdzinājumu. Klienti parasti apdrošina īpašumu uz gadu, un viena gada griezumā izmaiņas nav tik straujas, lai polises darbības ietvaros tās reāli izjustu. Vairāku gadu laikā gan šāda atšķirība var kļūt jūtama.
Apdrošinātāji bieži dzird tādus argumentus kā “man jau tā māja neko nemaksā, es dzīvoju meža vidū, kaimiņš nupat pārdeva savu māju par 10 000 eiro”. Taču uzcelt par 10 000 eiro tādu pašu māju kaimiņš nevarētu. Piemēram, ja cilvēks mazpilsētā iegādājas dzīvokli par 150 eiro kvadrātmetrā, bet augšstāva kaimiņš to nopludina, apdares atjaunošanas izmaksas – būvniecības materiāli un meistaru darbs – var sasniegt pāris simtus eiro kvadrātmetrā. Ja noticis lielāks negadījums un cietušas arī ēkas konstrukcijas, tad atjaunošanas izmaksas par kvadrātmetru jau var būt pielīdzināmas ēkas būvniecības izmaksām, tāpēc apdrošinājuma summai jāsedz šīs atjaunošanas izmaksas.
Privātmājai apdrošinājuma summa ir tieši atkarīga no būvniecības izmaksām; apdrošinot dzīvokļus, jāņem vērā arī tirgus vērtība, ja tā ir augstāka par būvniecības izmaksām. Jaunas daudzdzīvokļu ēkas celtniecība šobrīd vidēji izmaksā virs 1000 eiro kvadrātmetrā.
Ja ietu bojā, piemēram, ēka Vecrīgā un dzīvokļu īpašnieki arī turpmāk gribētu mitināties līdzvērtīgā īpašumā, tirgus vērtība būtu svarīga, jo tā, visticamāk, pārsniegtu būvniecības izmaksas. Dzīvojot ārpus Rīgas, kur tirgus vērtība nekustamajam īpašumam var būt arī ap 500 eiro kvadrātmetrā, ir skaidrs, ka tirgus vērtībā mēs dzīvokli nevaram apdrošināt, jo būvniecības izmaksas ir augstākas.
Atjaunojot ēkas, redzam, ka, salīdzinot ar laiku pirms 20, 30 vai 50 gadiem, ir mainījušās gan būvnormatīvu prasības, gan tehnoloģijas un materiāli. Ja notiek ļaunākais un pirms vairākiem gadu desmitiem celta ēka pilnībā iet bojā, ticamākais, pēc iepriekšējā projekta to vairs nevarēs atjaunot. Tātad būs jāizstrādā jauns projekts, turklāt, ja ēka ir arhitektūras piemineklis, būs jāiziet papildu saskaņošanas process dažādās instancēs. Apdrošinātāji gan neuzstāj, lai ēkas tiktu atjaunotas pēc tieši tām metodēm, kā tās būvētas. Ja būvniecība iekļaujas plānotajā summā un nav citu ierobežojumu, protams, var būvēt nedaudz atšķirīgu māju. Tomēr, ja tā ir bijusi dzīvojamā ēka, apdrošinātāji sagaida, ka klients atjaunos dzīvojamo ēku, nevis tās vietā uzcels, piemēram, komercobjektu.
Apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) aplēses liecina, ka tikai trešdaļa mājokļu Latvijā ir apdrošināti. Lielākā daļa klientu, kuri vēršas pie apdrošinātājiem, to dara pēc pašu iniciatīvas, ap 35% – jo to paredz bankas hipotekārā kredīta nosacījumi.
Nereti apdrošinātāji, izsakot mājokļa apdrošināšanas piedāvājumu, saskaras ar visai noraidošu klientu reakciju. Tas rada vielu pārdomām: ja cilvēks būvē privātmāju, kam ir ilgus gadus krājis vai gadu desmitus ir gatavs katru mēnesi maksāt vairākus simtus eiro lielu kredīta maksājumu, bet nav ar mieru ieguldīt 100–200 eiro gadā apdrošināšanā, šāda izvēle ir grūti saprotama – privātmājas vērtība ir nesalīdzināmi lielāka par apdrošināšanā samaksāto.
Atsakoties no nekustamā īpašuma apdrošināšanas, cilvēki neņem vērā vairākus būtiskus faktorus. Pirmkārt, šobrīd vairākums Latvijas iedzīvotāju neveido uzkrājumus tādā apmērā, lai nosegtu ēkas būvniecības izmaksas. Otrkārt, klienti bieži pauž apņēmību atjaunot māju saviem spēkiem, taču cik reāli ir saprātīgā termiņā to paveikt, ja cilvēks strādā pilnu darba dienu, un kur ģimene dzīvos būvniecības laikā? Visai nepārdomāta ir arī paļaušanās uz iespēju jebkurā brīdī paņemt kredītu. Lielākā daļa mājokļu Latvijā pieder cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem. Kādiem, jūsuprāt, šajā vecumā jābūt ienākumiem un kredīta termiņam, lai banka būtu gatava izsniegt, piemēram, 100 000 eiro lielu kredītu?
Mēs ik pa laikam publiskajā telpā redzam lūgumu pēc palīdzības, kad nodegušu privātmāju atjaunošanai cilvēki lūdz ziedot līdzekļus un celtniecības materiālus. Lai aptvertu postījumu apmēru, ja gadītos būt viņu vietā, iedomājieties kaut vai tikai vidējās būvniecības izmaksas – 1000 eiro kvadrātmetrā – un pareiziniet ar sava mājokļa platību. Tā iegūsiet aptuvenu priekšstatu par to, cik lielas summas būtu vajadzīgas. Lai uzzinātu precīzu apdrošinājuma summu, nepieciešamas vien pāris minūtes gara apdrošinātāja konsultācija. Visticamāk, jūs būsiet pārsteigti, cik maz maksā sirdsmiers un garantija, ka nelaimes gadījumā nepaliksiet bez jumta virs galvas un nenāksies paļauties uz apkārtējo līdzjūtību.
Autors ir BALTA Īpašuma un speciālo produktu vadības pārvaldes vadītājs
Pagaidām nav neviena komentāra