Prokurors Urbāns: Tā laiki ir sakrituši

Tuvāko mēnešu jautājums — tā prokurors Māris Urbāns iezīmē, kad plāno nodot tiesai krimināllietu pret bijušo KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāju, tagad Saeimas deputātu Juri Jurašu (JKP) par valsts noslēpuma izpaušanu.

Runa ir par miljona eiro kukuļa piedāvājumu, ko bijušais kursabiedrs Jānis Dambītis citu partijām pietuvinātu juristu uzdevumā izteica Jurašam 2015. gada rudenī. Par kukuli būtu jāmīkstina nozieguma kvalifikācija Latvijas dzelzceļa šefa Uģa Magoņa un Igaunijas miljonāra Oļega Osinovska kukuļa lietā, pārkvalificējot to uz tirgošanos par ietekmi. Jurašs par šo piedāvājumu esot nekavējoties informējis KNAB vadību slepenā ziņojumā, taču izmeklēšana neesot notikusi.

Šīs lietas vēsture ir gara. Kad Jurašs 2016. gada jūlijā par neizmeklēto kukuļa piedāvājumu pēc atlaišanas no KNAB pastāstīja intervijā žurnālam “Ir”, prokuratūra nekavējoties reaģēja un tika ierosināts kriminālprocess par valsts noslēpuma izpaušanu. Taču 2017. gada jūnijā prokurors Aivis Zalužinskis šo kriminālprocesu izbeidza, jo konstatēja, ka Juraša darbībās nav noziedzīga nodarījuma sastāva. Tomēr prokuratūras vadība lika kriminālprocesu atjaunot. Tagad prokurors Urbāns saredzējis pamatu Juraša kriminālvajāšanai un šā gada februārī cēlis viņam apsūdzību.

Starplaikā izčākstējusi paša kukuļa piedāvājuma izmeklēšana — kriminālprocesu par to KNAB sāka tikai 2017. gada janvārī, apmēram 15 mēnešus pēc Juraša ziņojuma un pusgadu pēc publiskā paziņojuma. 2018. gada septembrī KNAB šo kriminālprocesu izbeidza, jo visi iesaistītie, izņemot Jurašu, noliedza kukuļa piedāvājumu un nekādi pierādījumi par noziegumu netika iegūti. Vienīgais aizdomās turamais šajā kriminālprocesā bija Dambītis, kurš atteicās sniegt liecības KNAB, bet sūdzībā prokuratūrai norādīja, ka nekad neesot nevienam izteicis nekādus kukuļa piedāvājumus. Arī Osinovskis noliedza, ka būtu prasījis vai piedāvājis kādam kukuļot KNAB darbiniekus, lai gan iepriekš 2016. gada martā ierakstītā sarunā ar Jurašu bija atzinis, ka jurists un politiķis Andrejs Elksniņš viņam esot vairākkārt prasījis miljonu, piedāvājot atrisināt problēmas ar KNAB izmeklēšanu.

Savukārt lietā par valsts noslēpuma izpaušanu diviem prokuroriem ir pilnīgi pretēji secinājumi par Juraša nodarījumu. Zalužinska argumenti ir sīki pamatoti 2017. gada lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu.

Zalužinskis secināja, ka Jurašs nav intervijā žurnālam “Ir” izpaudis valsts noslēpumu — jo nav izpaudis ziņas par operatīvo darbību, kas pēc likuma var būt valsts noslēpums, savukārt informācija par korupcijas gadījumiem un amatpersonu nelikumīgu rīcību jau pēc likuma nosacījumiem nevar būt valsts noslēpums.

Otrs būtisks secinājums — ka savā 2015. gada 1. oktobra ziņojumā KNAB vadībai ietverto informāciju par kukuļa piedāvājumu Jurašs nebija ieguvis operatīvās darbības rezultātā. Pēc prokurora Zalužinska atzinuma, Jurašam vispār nebija pamata klasificēt savu ziņojumu kā slepenu.

Trešais būtiskais secinājums atteicas uz jautājumu, vai Juraša iesniegums tika pārbaudīts vēl pirms kriminālprocesa uzsākšanas — operatīvās izstrādes lietas Nr. 10616 ietvaros, kas tika ierosināta 2016. gada aprīlī (lai pārbaudītu politiķi un juristu Andreju Elksniņu, kuram Osinovskis bija lūdzis palīdzību Magoņa kriminālprocesa sakarā un kurš viņam it kā prasījis miljonu, lai risinātu problēmas ar KNAB izmeklēšanu  — red.). Prokurors Zalužinskis norādīja, ka šajā operatīvajā lietā Nr. 10616 netika veikta pārbaude par Juraša kukuļa piedāvājuma apstākļiem. Tāpat prokurors norādīja — nepamatots bijis KNAB secinājums, ka kukuļošanas akta izpaušanai bijušas sekas un operatīvā lieta nr. 10616 bijusi apdraudēta.

Savukārt prokuroram Urbānam ir pilnīgi pretēji secinājumi visos šajos būtiskajos punktos — prokuratūras paziņojums liecina, ka Urbāns saskata valsts noslēpuma izpaušanu Juraša teiktajā žurnālam “Ir”, jo šī informācija bijusi iekļauta paša Juraša slepenajā ziņojumā KNAB priekšniekam un pēc tam vēl vairākos slepenos dokumentos. Tāpat viņš norāda, ka Jurašs informāciju par kukuli ieguvis operatīvās darbības ceļā. Un uzsver, ka Juraša publiskais paziņojums ir “būtiski apgrūtinājis” izmeklēšanas darbības operatīvās izstrādes lietā Nr. 10616, kuru pēc Juraša intervijas nācies izbeigt.

Lai sīkāk uzzinātu prokurora motivāciju, tiekos ar Urbānu prokuratūrā 18. februārī — pusotru nedēļu pēc paziņojuma par apsūdzības izsniegšanu Jurašam. Intervija ir gara un bieži ejam pa apli cauri vieniem un tiem pašiem jautājumiem, jo skaidras atbildes uz virkni jautājumiem neizdodas iegūt. Turklāt saruna ir saraustīta divās daļās. Pēc pirmajām 19 minūtēm prokurors pavēsta, ka viņam jādodas prom. Viņš bija rēķinājies ar neilgu interviju, savukārt es par to nebiju brīdināta un man bija daudz jautājumu. Tāpēc intervija turpinājās pēc pusotras stundas pauzes, kad prokurors varēja veltīt laiku sarunai.

Lai atvieglotu lasīšanu, prokurora atbildes strukturējam vairākos tematiskos blokos — par ko tieši Jurašu sauc pie atbildības, vai viņam izteiktais kukuļa piedāvājums tika izmeklēts pirms Juraša publiskā paziņojuma, kāpēc prokuroru vērtējumos ir tik krasas pretrunas u.c.

 

Par kāda noslēpuma izpaušanu Jurašu sauc pie atbildības?

Jūs saucat Juraša kungu pie kriminālatbildības par valsts noslēpuma izpaušanu. Es gribu saprast, tieši kas no Juraša žurnālam “Ir” stāstītā tiek uzskatīts par valsts noslēpumam atbilstošu informāciju?

Tas ir tikšanās vieta, laiks ar [Jāni] Dambīti, kriminālprocess, kurā viņam tika piedāvāts kukulis, kukuļa apmērs — nevis katra atsevišķi informācijas detaļa, bet šis informācijas kopums veido pietiekamu informāciju, kas to sasaista ar konkrētu informāciju slepenos ziņojumos.

Tieši kuru likuma “Par valsts noslēpumu” pantu Jurašs pārkāpa, atklājot informāciju par šo iespējamo koruptīvo piedāvājumu un iespējamo nozieguma neizmeklēšanu?

Redziet, man nav līdzi lietas materiāli, es tagad neesmu gatavs jums teikt no galvas. Ja ir šādi jautājumi, tad man nepieciešams gatavoties, lai es bez aizķeršanās sniedzu atbildes. Uzreiz runāt par likuma pantiem un pamatojumiem… Es saprotu, jums tas varbūt liekas vienkārši.

Es varu pagaidīt, ja jūs aiziesiet pakaļ dokumentiem, kas jums vajadzīgi.

Tad jebkurā gadījumā mūsu tikšanās sanāks tāda, ka jūs man uzdosiet jautājumus un man nāksies šķirstīt lietu.

Es domāju, ka sabiedrības interesēs ir saprast šīs lietas būtību.

Nu, tad sabiedrības interesēs, ja vēlaties saņemt atbildes ar likumisko pamatojumu, būtu labi, ja jūs rakstveidā iesniegtu jautājumus, es atbildētu.

Vai jūs nespējat uz šādu vienkāršu jautājumu atbildēt?

Tas nav vienkāršs jautājums. Ja es kļūdīšos kaut vienā punktiņā, tas tiks pasniegts, ka es nepārzinu lietas materiālus vai vēl kā līdzīgi.

Bet šobrīd pēc būtības izstāstiet sabiedrībai. Tātad ir Zalužinska lēmums, kurā ir ļoti skaidra analīze par Juraša teiktā atbilstību valsts noslēpuma likumam. Kuru pantu šajā likumā Juraša kungs pārkāpa?

Krimināllikuma 94. pantu. Apzināti izpauda valsts noslēpumu saturošu informāciju.

Kas bija valsts noslēpums?

Tas bija jūsu pirmais jautājums, es jau atbildēju. Tā informācija, kas tika publiskota žurnālā “Ir”.

Kā tas iet kopā ar likuma par “Par valsts noslēpumu” 5. panta 4. daļu, kur ir teikts, ka informācija par korupcijas gadījumiem un amatpersonu nelikumīgu rīcību nevar būt valsts noslēpums?

Šo pašu jautājumu jūs varat uzdot Juraša kungam. Kādā veidā viņš visus šos gadus varēja strādāt, piešķirt valsts noslēpuma statusu arī informācijai par iespējamiem korupcijas gadījumiem vai pat jau lielā mērā apstiprinātiem korupcijas gadījumiem un tas visus šos gadus viņam nebija šķērslis. Bet pašlaik, kad tas viņam ir izdevīgi, šī likuma norma tiek interpretēta tieši tādā veidā, kas viņam ir izdevīga.

Jūsu atbilde ir pretjautājums Juraša kungam. Bet vai jūs varētu pateikt savu skaidrojumu — ja likumā ir rakstīts, ka šāda informācija nevar būt valsts noslēpums, kā jūs to interpretējat?

Tas ir garāks skaidrojums. Protams, nav jau tā, ka es pieņēmu lēmumu par kriminālvajāšanas uzsākšanu un šo jautājumu nebūtu pētījis. Bet, lai atsauktos uz visām likuma normām, kā es nonācu pie šādas interpretācijas, būtu labāk to darīt rakstveidā.

Bet pastāstiet to būtību!

Būtība ir tā, ka likuma “Par valsts noslēpumu” 5.pants — ne tikai attiecībā uz koruptīvajiem gadījumiem, kas ir 4. punkts, bet arī pārējiem — paredz gadījumus, ko faktiski nekādā gadījumā nedrīkst atzīt par valsts noslēpumu ar mērķi slēpt šādu informāciju no sabiedrības. Bet, ja valsts noslēpuma statusa piešķiršana šai informācijai nepieciešama, lai sasniegtu kādus sabiedrībai noderīgus mērķus, tad šeit mēs vērtējam balansu starp kādas informācijas slēpšanu uz laiku — nevis uz 20 gadiem vai cik, bet uz kādu laiku — , lai iegūtu lielāku labumu sabiedrībai.

Kāds tieši kaitējums sabiedrībai tika nodarīts tajā brīdī, kad mēs uzzinājām, ka ir bijis kukuļa piedāvājums, kas netiek izmeklēts? Jo kriminālprocesu ierosināja 2017. gada janvārī — 15 mēnešus pēc tam, kad bija Juraša ziņojums.

Es uzreiz varu oponēt jūsu jautājumā ietvertajam apgalvojumama, ka šis nodarījums netika izmeklēts.

Es nosaucu, kad ir ierosināts kriminālprocess.

Nu, jūs saprotat — viens gadījums ir kriminālprocesuālai izmeklēšanai, cits gadījums ir operatīvā pārbaude.

Tātad, kāds kaitējums ir no tā, ka sabiedrība uzzināja šo nelielo, ļoti sauso informāciju, ko Jurašs pateica intervijā žurnālam “Ir”?

Jāņem vērā, ka Krimināllikuma 94. pants — tas ir noziedzīgs nodarījums ar formālu sastāvu. Tas nozīmē, ka konkrētas taustāmas sekas nav jāpierāda. Ir nepieciešams konstatēt faktu, ka valsts noslēpumu saturoša informācija ir izpausta.

Jautājums par iespējamām sekām, iespējamo kaitējumu — pat ne obligāti notikušām sekām un taustāmu kaitējumu — ir vērtējams tikai tādā ziņā, vai informācija, ko Juraša kungs noslepenoja savā 2015. gada 1. oktobra ziņojumā, vai to patiešām bija pamats atzīt par valsts noslēpumu.

Vērtējot iespējamo kaitējumu vai kādu interešu apdraudējumu, vēl ir jāņem vērā arī tie procesi, kas notika birojā, pamatojoties uz šajā ziņojumā ietverto informāciju. Proti, šis ziņojums tika izmantots, lai uzsāktu operatīvās izstrādes lietu Nr. 10616. Pamatojoties uz šajā ziņojumā ietverto informāciju, tika veikti operatīvās darbības pasākumi, tajā skaitā sevišķā veidā veicamie, kur nepieciešams saņemt Augstākās tiesas tiesneša akceptu. Tātad šajā ziņojumā ietvertā informācija šajos dokumentos visa bija ietverta.

Uz brīdi, kad Jurašs izpauda šo informāciju un tā tika publicēta žurnālā “Ir”, operatīvās izstrādes lieta Nr.10616 joprojām tika turpināta, tika veikti sevišķajā veidā veicamie operatīvās darbības pasākumi. Tātad tika veikta konkrētas personas operatīvā izstrāde un, izpaužot šādu informāciju, faktiski tiek publiski darīts zināms, ka birojā strādājoša persona ir saņēmusi kukuļa piedāvājumu. Šī informācija darīta zināma biroja vadībai un tātad ar lielu ticamības pakāpi personas, kuras bija iesaistītas šajā kukuļošanā, un personas, kuras, iespējams, tika izstrādātas šajā operatīvās izstrādes lietās — viņas tika informētas par to, ka, iespējams, birojs veic kaut kādas slepenas tiesiskas darbības pret viņām. Šī ķēde var likties diezgan gara, bet, manuprāt, tā ir ļoti loģiska un pamatota.

Vai KNAB uzreiz izmeklēja kukuļa piedāvājumu Jurašam?

Kā jūs skaidrojat, ka ir prokurora Zalužinska atzinums, ka lietā Nr. 10616 vispār nav pārbaudīts kukuļa piedāvājums? To ir konstatējis prokurors, iepazīstoties ar šīs izstrādes lietas materiāliem un uzklausot arī liecības. Vai jūs apgalvojat, ka šajā izstrādes lietā tika izmeklēts kukuļa piedāvājums Jurašam?

Nē, tādu apgalvojumu es neesmu izteicis nevienā brīdī.

Jūs tikko skaidrojāt, ka šajā lietā tika izmeklēts kukuļa piedāvājums un šīs personas izlasīja žurnālā “Ir”, ko Jurašs ir pateicis un tas ir traucējis šīs operatīvās izstrādes lietā.

Teiksim tā — operatīvās izstrādes lietā, ja tajā tiek izstrādāta konkrēta persona, tiek pārbaudīta personas iespējamā saistība ar noziedzīgiem nodarījumiem.

Tad šis kukuļa piedāvājums tika izmeklēts vai netika izmeklēts šajā operatīvās izstrādes lietā?

Faktiski tika izstrādāta persona un šīs izstrādes rezultātā var iegūt informāciju gan par vēsturiskiem notikumiem, gan par kaut kādiem tagadnē notikušiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Uz to brīdi, kad Jurašs publiskoja šo informāciju, vai tika izmeklēts kukuļa piedāvājums šajā lietā?

Es jums vēlreiz atkārtoju, ka vislabāk šo iespējamo kukuļa piedāvāšanu varētu pārbaudīt tad, ja Jurašs būtu jau pirmajā ziņojumā norādījis personu. (Jurašs savā ziņojumā KNAB priekšniekam Streļčenokam nebija nosaucis Dambīša vārdu, bet vēlāk medijiem skaidroja, ka nav uzticējies Streļčenokam, taču būtu atklājis visas detaļas, ja būtu ticis nopratināts — red.)

Es neprasu, kā vislabāk kaut kas būtu.

Jā, jūs neprasāt, bet man tas ir jāpasaka, lai es pamatotu savu viedokli. Vislabāk būtu, ja viņš šo personu būtu norādījis. Bet vēlāk ir šie iespējamie veidi, kā to pārbaudīt. Kā šajā gadījumā — tika uzsākta operatīvās izstrādes lieta. Viens no pamatojumiem bija Juraša sastādītais ziņojums, tāpat bija cits ziņojums 2015. gada 2. decembrī. Bija arī citi ziņojumi, kas attiecas uz to pašu izstrādājamo personu.

Ziņojumi ir dažādi. Jautājums ir vienkāršs — vai šajā operatīvajā lietā tika izmeklēts viena miljona kukuļa piedāvājums Jurim Jurašam?

Jums ir jāsaprot, ka ir atšķirība starp kriminālprocesu un operatīvās izstrādes lietu. Es varu apgalvot, ka operatīvās izstrādes lietas pamatā bija arī informācija, kas bija iekļauta Jura Juraša 1. oktobra ziņojumā un līdz ar to…

Saprotiet, mēs varam apgalvot, ka izstrādes lieta ir vērsta uz viena konkrēta gadījuma pārbaudi tad, ja šajā lietā tiek veikti tādi operatīvās darbības pasākumi kā operatīvais ekspertiments. Pārbaudīt, vai konkrēta persona, kas ir piedāvājusi vai apsolījusi kukuli, tiešām iedos to kukuli. Tad varam teikt — operatīvās izstrādes lietā ir pārbaudīts konkrēts gadījums. Bet šajā situācijā, kad ir vairāki ziņojumi, uz tajos norādītās informācijas pamata, tajā skaitā par iespējamo kukuli Jurim Jurašam, ir uzsākta operatīvās izstrādes lieta — tiek veikta izstrāde pret konkrētu personu. Faktiski pārbaude ir par šīs personas saistību ar noziedzīgiem nodarījumiem un nevar tā tiešā veidā teikt, ka tiek veikta arī šī gadījuma pārbaude.

Bet to jūs pārmetat Jurašam — ka viņš ir izpaudis informāciju, tāpēc operatīvā lieta traucēta.

Pārmetums ir par to, ka šajā iespējamā kukuļošanā iesaistītā persona — pret viņu tika veikta izstrāde. Ja viņš publiski nāk ar paziņojumu, ka biroja rīcībā ir informācija par šo iespējamo kukuļošanu, tad — ja es būtu šo personu vietā, kas bija kukuļojušas Jurašu, es padomātu tā: tātad paziņots biroja vadībai, tad iespējams notiek operatīvā izstrāde vai tiek veikta pārbaude. Jā, man nav apgalvojuma, bet tas mani dara piesardzīgu un uzreiz apdraud operatīvās darbības mērķa sasniegšanu. Vēl jo vairāk konstatējot, ka šāda operatīvās izstrādes lieta patiešām bija pret vienu no kukuļošanā, iespējams, iesaistītajām personām.

Tad kopsavelkot jūsu teikto — brīdī, kad Jurašs sniedza interviju un pateica šos pāris teikumus, kukuļa piedāvājums netika izmeklēts šajā operatīvajā lietā?

Nē, tā es neapgalvoju.

Tad tika izmeklēts?

(domā) Operatīvās izstrādes lietā mērķtiecīgi netika pārbaudīts vispār neviens nodarījums. Operatīvās izstrādes lietā šajā gadījumā uz vairāku ziņojumu pamata tika veikta konkrētas personas izstrāde.

Bet ko tas nozīmē?

Tiek pārbaudīta konkrēta persona, vai šai personai ir saistība ar noziedzīgu rīcību, tajā skaitā šādi gadījumi ir bijuši, ka var iegūt informāciju arī par konkrētiem vēsturiskiem gadījumiem.

Vai šī persona ir Elksniņa kungs?

Nē, tādu informāciju es jums nevaru sniegt.

Jūs sakāt — Juraša kungs izpauda informāciju jūlijā, bet vai šajā lietā jau netika konstatēta informācijas noplūde maijā?

Tas ir tas, ko apgalvo Jurašs, bet apstiprinājumu šādai informācijai es neesmu guvis.

Jūsuprāt, šī operatīvā izstrādes lieta izbeigta Juraša publiskotās informācijas dēļ?

Ne tikai, bet tajā skaitā.

Vai šīs izstrādes lietas Nr. 10616 materiāli  tika pievienoti kriminālprocesam par kukuļa piedāvājumu?

Jā.

Kāpēc gadu netika nopratināti liecinieki?

Juraša kungs lūdza nopratināt virkni liecinieku, kas liecinātu, ka lietā Nr.10616 nav izmeklēts kukuļa piedāvājums, ko arī konstatēja Zalužinska kungs. Vai jums bija zināms, ka viņš ir izteicis šādu lūgumu un šie liecinieki nav nopratināti veselu gadu?

Uzdodiet korektu jautājumu — kurā brīdī bija zināms?

Nu, kaut vai 2018. gada decembrī.

2018. gada decembrī bija zināms, jā.

Zinot, ka nav nopratināti būtiski liecinieki, jūs  lūdzāt Saeimu izdot deputātu kriminālvajāšanai un cēlāt apsūdzību?

Par to, vai šie liecinieki ir būtiski, vērtējumi var atšķirties. Pirms izšķirties par to, vai pieprasīt Saeimai piekrišanu Juraša kriminālvajāšanai, protams, es arī vērtēju tās iespējamās liecības, ko šie liecinieki varētu sniegt. Jo tieši Juraša kungs bija tas, kurš lūdza pratināt šos lieciniekus.

Un viņa lūgums tika apmierināts.

Protams, tika apmierināts. Un daļa no šiem lieciniekiem ir jau nopratināti un faktiski mans pieņēmums ir apstiprinājies. Tā informācija, kas ir saņemta, neko būtisku lietas vērtējumā negroza.

Kāpēc veselu gadu viņi netika nopratināti?

Nu, to jūs varat pajautāt procesa virzītājam tajā laikā.

Jūs pirmīt sacījāt, ka šo liecinieku liecības neesot būtiskas.

Tā es neteicu. Es teicu, ka, pirms veikt šo personu nopratināšanu un lūgt Jurašu izdot kriminālvajāšanai, es no kriminālprocesa materiāliem redzēju, kāda ir šo personu iespējamā saistība ar operatīvās izstrādes lietu. Izanalizējot šo saistību, es izdarīju manā ieskatā pamatotu pieņēmumu, ka šo liecību saturs nevar būtiski mainīt jau iegūto pierādījumu vērtēšanu kriminālprocesā, kas būtu pamats lūgt viņa izdošanu kriminālvajašānai. Tagad, kad tiek jau pratinātas šīs personas, es faktiski gūstu apstiprinājumu tam. Jā, liecības tiek sniegtas, varbūt kaut kāda nedaudz jauna informācija tiek sniegta, bet tā nav tāda rakstura, kas liktu pārvērtēt  — nē, nav noticis noziedzīgs nodarījums.

Kā es saprotu no Juraša teiktā, šo liecību būtība ir, ka šajā operatīvās izstrādes lietā Nr. 10616 nekad nav izmeklēts kukuļa piedāvājums Jurašam. Kā jūs varat teikt, ka tas nav būtiski?

Varbūt tad man jāpaskatās, kā tas bija publiskajā relīzē aprakstīts, bet tas ir savā ziņā pārpratums, kas ir tagad sabiedrībā un varbūt arī jums — uzskats, ka šīs operatīvās izstrādes lietas vienīgais mērķis bija pārbaudīt Juraša kukuļošanu. Mēs atgriežamies pie tā paša, ka operatīvās izstrādes lietas saturs bija pārbaudīt personu, tajā skaitā arī iespējamo saistību arī ar pagātnes iespējamiem nodarījumiem.

Es nekad neesmu apgalvojis, ka pārbaude par kukuļa piedāvājumu nav veikta. Tas, ko es apgalvoju, ka pats Jurašs ir veicis pārbaudi! Un viņa vadītās nodaļas darbinieki pat ir veikuši pārbaudi.

Pastāstiet par šo, lūdzu, vairāk!

Tas ir viens no piemēriem, kas jau publiski bija izskanējis saistībā ar izbeigto kriminālprocesu par kukuļa peidāvājumu — bija publiskota Juraša un Osinovska saruna, kur viņš tiešā tekstā arī paprasīja. (Runa ir par Osinovska un Juraša ierakstīto sarunu 2016. gada martā, kurā Osinovskis atzīst, ka Elksniņš prasījis miljonu priekš KNAB. Šī saruna vērtēta kā pierādījums kriminālprocesā par kukuļa piedāvājumu, bet Osinovskis vēlāk pratināšanā šo kukuļa piedāvājumu noliedzis. Par sarunas būtību Osinovskis komentējis, ka tā notikusi saistībā ar viņa vēlmi panākt atbrīvojumu no kriminālatbildības par smagāku noziegumu, acīmredzot kukuļa došanu Magoņa lietā  — red.)

Kādā statusā šīs darbības tika veiktas, jo lieta Nr. 10616 tika ierosināta aprīlī, savukārt pati saruna ir martā?

Jūs atkal gribat piesaistīt šo pārbaudi tieši konkrētai operatīvās izstrādes lietai.

Tad kāds statuss bija šai sarunai?

Tas ir jautājums Jurašam, kāds statuss. Saprotiet, es vēl joprojām veicu izmeklēšanu šajā lietā.

Jūs nezināt, kādā statusā šī saruna figurē?

Redziet, uz šo jautājumu var atbildēt tikai pats Jurašs. Juraša kungs to nav man teicis, nē.

Jūs neesat noskaidrojis, kādā statusā šī ierakstītā saruna figurē? Kādas lietas ietvaros vai kādā procesuālā stadijā tā ir notikusi?

Labi, tad man sanāktu iedziļināties valsts noslēpumu saturošos dokumentos, to es negribētu darīt. Vai balansēt uz robežas un nejauši jums izstāstīt ko tādu, ko nevajadzētu stāstīt, lai man pašam nebūtu 94. pants inkriminējams. Bet es apgalvoju — pārbaude [par kukuļa piedāvājumu] ir veikta.

Kas to veica?

Pats Jurašs.

Tātad jūs kā prokurors sakāt — gadījumos, kad KNAB darbiniekiem tiek piedāvāti kukuļi, šo lietu pārbaudi uztic pašai personai, kurai piedāvāts kukulis?

Es to neapgalvoju.

Jūs sakāt, ka tas tā notika šajā gadījumā?

Es runāju par faktisko situāciju. Es gribu teikt, ka Jurašs un viņa vadītās nodaļas darbinieki bija iesaistījušies Juraša 2015. gada 1. oktobra ziņojumā ietvertās informācijas pārbaudē.

Kādā procesā?

Uz šo jautājumu es neatbildēšu. Cits jautājums — vai šī pārbaude tika veikta labākajā iespējamā veidā. Bet to, ka tika veiktas darbības, lai pārbaudītu šo informāciju, to es apgalvoju.

Urbāna kungs, jums kā prokuroram ir jārūpējas par likumību Latvijā, tāpēc es mēģinu saprast — vai KNAB ievēroja visus normatīvus, kā šajā situācijā vajadzēja rīkoties? Ja jūs uzskatāt, ka Jurašs pats veica šīs informācijas pārbaudi, vai tādā gadījumā nenotika pārkāpums KNAB?

Šie jautājumi, manuprāt, nav tik būtiski, lai noskaidrotu, vai ir noticis Krimināllikuma 94. pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums.

Bet mani interesē, vai KNAB nepārkāpa likumu vai iekšējos normatīvus?

Šajā brīdī es jums šādu informāciju nesniegšu.

Kāpēc?

Tāpēc, ka vēl joprojām noris izmeklēšana un kādās robežās šī izmeklēšana norisēs  — nu, tas vēl nav līdz galam nav izlemts.

Es gribētu tomēr precizēt — ja šī pārbaude sākās, kas to akceptēja? Vai Jurašs pats pārbaudīja sevi vai tur bija vēl kādas personas un kāds tad bija rezultāts?

Detalizētu informāciju es jums nesniegšu, bet kā jau teicu — kaut vai no publiski izskanējušās informācijas ir šī pati saruna starp Jurašu un Osinovski. Tā ir daļa no informācijas pārbaudes.

Tas nav pirmais gadījums, kad Jurašam ir piedāvāts kukulis. Un arī iepriekšējās reizēs operatīvo izstrāžu nodaļa ir veikusi šī gadījuma operatīvās darbības saistībā ar konkrētajiem korupcijas gadījumiem.

Vai KNAB ir noteikts, ka persona, kurai piedāvāts kukulis, pati veic šī kukuļa piedāvājuma izmeklēšanu?

Iekšējās drošības birojam nebija jāveic šī gadījuma pārbaude. Tai pašā laikā Operatīvo izstrāžu nodaļa  — es neredzu šķēršļus, lai nodaļa varētu veikt pārbaudi.

Kāda ir normāla kārtība šādos gadījumos? Ja KNAB darbiniekam piedāvā kukuli, viņš pats to izmeklē?

Par kārtību jūs varat pajautāt birojam. Es jau teicu, ka var diskutēt par to, vai šī pārbaude… Visticamāk, tā netika veikta vislabākajā veidā, bet tas nav mans galīgais secinājums. Viens būtisks aspekts, kas jāņem vērā  — Jurašs nebija ietvēris ziņojumā personu. Nebija norādīts vārds, uzvārds vai kādi citi identificējoši dati. Viņš ir operatīvais darbinieks ar lielu stāžu, viņam ir jāzina — lai kaut ko visefektīvāk izmeklētu, pārbaudītu, ir jāsniedz visa pieejamā informācija, kas ir būtiska. Kā var zināt, ka šis kukulis patiešām tika piedāvāts, ja nav personas?

Bet 2017. gada janvārī kriminālprocess tomēr tika ierosināts.

Jā, jo citi līdzekļi tika izsmelti.

Jurašs savu ziņojumu nebija mainījis, joprojām nebija atklājis šo personu.

Persona jau bija zināma, kas piedāvājusi kukuli.

Vai Jurašs kukuļa piedāvājumu saņēma operatīvās darbības ietvaros?

Jūs esat nonācis pie secinājuma, ka Juraša 1. oktobra ziņojumā ietvertā informācija iegūta, veicot operatīvo aptauju. Savukārt prokurors Zalužinskis konstatēja — tas nav bijis operatīvās darbības rezultātā. Kā jūs skaidrojat šo atšķirību?

Nē, šo es nekomentēšu, jo tas ietver pierādījumu analīzi un savu motīvu izpaušanu.

Ja jau tā bija operatīvā aptauja, vai tā bija atbilstoši noformēta un tai bija Juraša priekšnieka Rozes akcepts — tikties ar Dambīti?

To es arī nekomentēšu pašlaik.

Bet kā prokurors jūs apgalvojat, ka šajā lietā ir pierādījumi, ka tā ir operatīvā aptauja?

Jā, tas ir mans viedoklis, kas balsās uz pierādījumu analīzi lietā.

Kāpēc izgāzās kukuļa kriminālprocess?

Kāpēc uzreiz pēc 1. oktobra ziņojuma saņemšanas netika ierosināts kriminālprocess?

Man uz šo jautājumu nav jāatbild patiesībā. Un manā ieskatā tam arī nav izšķiroša nozīme, izlemjot jautājumu, vai Jurašs ir izpaudis valsts noslēpumu vai nav. Faktiski šajā situācijā kriminālprocesa ietvaros tiek vērtēta situācija, kāda tā ir. Mēs konstatējam faktu, ka kriminālprocess netika uzsākts, bet tajā pašā laikā mēs konstatējām, ka Jurašs jau sākotnējā ziņojumā neiekļāva būtisku informāciju.

Kas tad liedza pajautāt? Ja es sniegšu informāciju par kukuļošanas gadījumu, bet neatklāšu savus avotus, vai KNAB to neizmeklēs?

Mēs atkal atgriežamies pie tā paša — mēs vērtējam konkrētu situāciju.

Jūs bijāt uzraugošais prokurors arī kriminālprocesam par kukuļa piedāvājumu. Kāpēc šī lieta izgāzās?

Kāpēc jūs apgalvojat, ka izgāzās?

Tāpēc, ka process tika izbeigts bez rezultāta.

Tas ir viens no kriminālprocesā paredzētajiem veidiem kriminālprocesa pabeigšanai. Būsim loģiski — ja visas iesaistītās personas, kas varētu sniegt ziņas par notikušu kukuļošanu, faktiski ir iespējamie kukuļotāji, tad iespējas iegūt tādus pierādījumus, lai varētu celt apsūdzību un sūtīt lietu uz tiesu pret kādu no personām bija ļoti minimālas. Kādā veidā tad varētu pierādīt iespējamu kukuļošanu?

Varbūt, ja kriminālprocess būtu ierosināts nekavējoši, nevis 15 mēnešus pēc ziņojuma?

Varbūt, ja Juraša kungs būtu sākotnējā ziņojumā norādījis informāciju par kukuļa piedāvātāja personību, arī būtu iespējams atklāt uzreiz.

Vai KNAB nav iespēju šo informāciju pajautāt, ja tā nav norādīta?

Juraša kungs nebija skolnieks, viņš bija operatīvais darbinieks ar ļoti lielu pieredzi. Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs. Viņam bija jāzina un viņš zina, ka var kaut ko atklāt tikai tad, ja sniedz visu informāciju. Mēs nevaram pat apšaubīt to, ka Dambīša datu atklāšana par to, ka tieši viņš bija tā persona, kas piedāvāja kukuli — tas varētu visādā ziņā palīdzēt atklāt šo iespējamo kukuļa došanu.

Jūs sacījāt, ka šo apstākļu pārbaude nav notikusi labākajā veidā KNAB.

Es teicu, ka par to var diskutēt, vai tā ir notikusi iespējami labākajā veidā.

Jūs vēršaties ar visu likuma bardzību pret cilvēku, kas atklājis šādu problēmu, bet jautājumā par kukuļa izmeklēšanu jūs pieļaujat diskusijas — vai viss noticis labākajā kārtībā. Jums nešķiet, ka šajā gadījumā esat rīkojies ļoti vienpusēji?

Šeit jārunā par samērīgumu. Juraša kunga gadījumā ir runa par valsts noslēpuma izpaušanu. Otrajā gadījumā, kas atteicas uz šī ziņojuma pārbaudi, ja tiek konstatēts, kas nav ievērotas kādas iekšējās prasības, kas bija birojā, tad tur maksimums varētu būt runa par disciplināratbildību.

Cik ilgu laiku jūs strādājat ar šo lietu?

No 2017. gada beigām.

Un jums joprojām nav skaidrs, vai šajā gadījumā KNAB tika ievērota procedūra attiecībā uz miljona kukuļa piedāvājuma pārbaudi?

Tas nav tas, kas ir jāpierāda un jāpārbauda saistībā ar valsts noslēpuma izpaušanu, jo pilnīgi noteikti Juraša kungs nav trauksmes cēlājs. Ja trauksme jāceļ, lai izpaustu valsts noslēpumu, tā nav trauksmes celšana. Tad vēl ir jautājums, un to jūs varat pajautāt Juraša kungam, kur vēl viņš ir vērsies, kādi pierādījumi viņam ir par to, ka viņš ir vērsies pie kādām citām iestādēm, pie citām amatpersonām, pie ģenerālprokurora kaut vai rakstveida iesnieguma  — par to, ka birojā netiek veikta pārbaude par kādu korupcijas gadījumu.

Kriminālprocess tika ierosināts krietni vēlāk — tas norāda, ka Juraša publiski paustais tobrīd tieši tā arī bija.

Jūs vērtējat, ka ierosināts kriminālprocess ir ārkārtīgi liels sasniegums šajā gadījumā?

Jūs vaicājat manu personisko viedokli? Mans personiskais viedoklis, ka KNAB ir rīkojies nožēlojami šajā lietā. Nekas neliecina par to, ka varai pietuvināto, vienai vai vairākām konkrētām partijām pietuvināto — ietekmīgo juristu darbības tika izmeklētas.

Jūs tagad piesaucat kaut kādus ietekmīgus juristus un politisko pietuvinātību — man par to nekas nav zināms. Un es necenšos to uzzināt, kas kam bija pietuvināts. Es redzu konkrētu situāciju, konkrētus pierādījumus — tos es vērtēju. Nekad nebūs iespējams aizrakties un pateikt — kurš kādu motīvu dēļ kaut ko… Tikpat labi var pateikt, ka Juraša kunga sniegtā informācija ir notikusi varbūt tādā kontekstā, kas liek apšaubīt tos mērķus, kādēļ šāda informācija tika pausta. Bet tā ir mana viena no versijām, kāpēc viņš ir izpaudis šādu informāciju, ņemot vērā tos vēsturiskos aspektus, kādi bija izveidojušies birojā.

Kā jūs kopumā redzat, vai jums būs pierādījumi, lai argumentētu versiju par noslēpuma izpaušanu, jo šobrīd tā ir pilnīgā pretstatā citam prokuroram, jūsu kolēģim.

Bet šādas situācijas var būt! Šī lieta ir kļuvusi skaļa, tikai ņemot vērā apsūdzētās personas publisko, politisko stāvokli.

Ja pieņemam, ka process iet uz tiesu, vai esat pārliecināts — jums izdosies pierādīt, ka kukuļa piedāvājums tika izmeklēts un dēļ Juraša izteikuma žurnālam “Ir” izgāzās operatīvās izstrādes lieta Nr. 10616 un tādā veidā viņš ir nodarījis kaitējumu?

Teiksim tā — pašreizējais pierādījumu apjoms un mans vērtējums ir tāds, ka es pagaidām neredzu nekādus šķēršļus, lai tiešām tuvākajā laikā lieta tiktu nodota tiesai. Jā, es uzskatu — varēšu pierādīt, ka viņš ir izpaudis valsts noslēpumu.

Kad jūs lietu sūtīsiet uz tiesu?

Tas ir tuvāko mēnešu jautājums. Tas nav pusgads, tas ir mazāk. Atkarīgs arī no tā, kādu papildu informāciju sniedz kāds liecinieks, kuru, iespējams, ir jāpārbauda, vai kādas liecības sniegs Juraša kungs. Krimināllietā viņš ir paudis gatavību sniegt liecības, bet kāda satura tās būs — ir procesuālas darbības, kuras nevar prognozēt līdz konkrētam datumam.

No malas rodas iespaids, ka diezgan ilgi šajā lietā nav veiktas darbības — tie paši liecinieki vismaz gadu nebija pratināti. Tad lielā steigā valdības veidošanas procesā notika šīs darbības, kas raisīja iespaidu, ka arī prokuratūra savā ziņā iesaistās politiskajā cīņā. Kāda būtu jūsu kā prokurora atbilde uz šīm aizdomām?

Par politisko ietekmēšanu es varu atbildēt pilnīgi noteikti par sevi. Ar mani neviens nav runājis, neviens nav kaut kādā veidā mudinājis pieņemt lēmumu — vai nu uzsākt kriminālvajāšanu vai gluži otrādi izbeigt šo procesu. Tas nav noticis. Normālas prakses ietvaros, kā mūsu nodaļā ir apspriesti kriminālprocesi, virsprokuroram tiek darīts zināms uzraugošā prokurora vai procesa virzītāja redzējums, kas notiks ar lietvedībā esošām lietām. Nekas no šī nav saistīts ar kaut kāda spiediena izdarīšanu, ka man būtu jāpieņem kaut kāds konkrēts lēmums.

Par sasaisti ar valdības veidošanas procesu, nu, droši vien jums nav noslēpums tas joks — kad tad prokuratūra varētu strādāt, ja visu laiku notiek pašvaldību vēlēšanas, Saeimas vēlēšanas, Eiropas Parlamenta vēlēšanas, valdības veidošanas process, kaut kādu politiski jūtīgu jautājumu apspriešana, kā saistībā varbūt ar Kaimiņa lietu. Vienmēr kaut kādas prokuratūras darbības var piesaistīt kādam politiskam jautājumam un šis gadījums nav izņēmums. Tā ka man pat tur īsti nav ko atbildēt — vienkārši tā laiki ir sakrituši. Bet saistībā ar to, ka tika lūgta Juraša kunga izdošana vajāšanai, pieteicās ļoti daudz liecinieki, kuri agrāk nemaz nav vēlējušies liecināt. Līdz ar to tagad apgalvot, ka tiek veiktas kaut kādas darbības, kuras agrāk netika veiktas — tam ir arī kaut kāds pamatojums.

Bet nebija nenopratināti liecinieki, kas bija jau iepriekš sarakstā.

Jā, nu, to var atzīt kā izmeklēšanas trūkumu, to es nenoliedzu.

Vai par tiem trūkumiem atbildēs arī tie, kas tos ir pieļāvuši? Es domāju KNAB, ja mēs skatāmies uz miljona kukuļa izmeklēšanas izgāšanos. Vai Rozes kungs par to atbildēs?

Jautājums par to, vai kāds atbildēs, nav jārisina šī kriminālprocesa ietvaros.

Es jums to prasu kā prokuroram.

Uz to es jums nevaru atbildēt.