Inga Ābele velk paralēles starp vācbaltiešiem, kas bija spiesti aizbraukt, un 21. gadsimta latviešu emigrantiem, kuri meklē ceļu uz mājām. «Ainava, ar ko cilvēks ir uzaudzis, ir ļoti būtiska, tā viņam ir vajadzīga visu dzīvi
Kafejnīca Mr. Biskvīts, Ingas Ābeles iecienītā rakstīšanas vieta Siguldā, pilna līdz malām. Viņa ar ilgām balsī atceras, ka regulāri iesprukusi te dažas stundiņas paklabināt datoru, kad tapis pēdējais romāns Duna. Tas bijis jau gandrīz gatavs, un, atgriezdamās mājās, Inga atjēgusies — pele un vads ir, bet klēpjdatora nav. Viss sastrādātais vējā! Dzīvesbiedrs, gaisa balonu pilots Gunārs Dukšte vēsu galvu mudinājis braukt atpakaļ. Un tā arī bijis — kafejnīcas meitene smaidīdama gaidījusi rakstnieci, turēdama rokās viņas dārgumu. Inga to vienkārši aizmirsusi uz galda.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.