Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Foto: Edmunds Brencis
Ilga Šuplinska (JKP) jau paspējusi piesaistīt uzmanību ar kritiku pret skolu «mehānisko slēgšanu» un iestāšanos par latgaliešu valodu. Ko varam gaidīt no viņas kā izglītības ministres?
Lai gan jaunpienācēja politikā, Šuplinska jau gadiem ir strādājusi izglītības jomā, tāpēc viņai ir priekšstats arī par citām ministrijas darba sfērām. Laiks rādīs, kā šie sākotnējie uzstādījumi sadzīvos ar izglītības sistēmas birokrātisko realitāti.
Jūs esat tikko kā ienākusi politikā, ne tikai kā deputāte, bet uzreiz jau ministre. Kāda ir jūsu pieredze, kas rada pārliecību, ka varēsiet vadīt tik lielu un smagnēju institūciju kā Izglītības un zinātnes ministrija?
Es nevaru teikt, ka tā ir pārliecība, bet mani iedrošina apstāklis, ka es Rēzeknes Augstskolā, kas kopš 2016. gada [saucās] Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, strādāju kopš 1993.gada. Esmu izgājusi no asistenta līdz profesoram, no katedras vadītāja līdz zinātņu prorektoram un Satversmes priekšsēdētājai. Proti, rektors varbūt ir vienīgais amats, kas varētu mani interesēt. Tas nozīmē, ka man ir pieredze ļoti dažādos pārvaldības līmeņos. Gan tādos [amatos], kas varbūt ir tikai izpildītāji, gan tādos, kas raksta stratēģiskus dokumentus. Ir vēl ļoti labi, ka tā ir gan akadēmiskā studiju darba pieredze, gan arī zinātniskā darba pieredze.
