Frankenbukam 15

ASV nabadzīgākās skolas dižojas ar e-ierīcēm, bagātnieku skolās tās aizliedz

Silīcija ielejas miljonāri un miljardieri ir panikā. Viņu bērni pārāk daudz lieto viņu produktus.

Pēdējo pāris gadu laikā aizvien vairāk jauno tehnoloģiju celmlaužu, ieviesēju un attīstītāju nolēmuši, ka bērniem vismaz līdz padsmitnieka gadiem būtu jāturas cik vien iespējams tālu no ekrāniem.

Paši jauno tehnoloģiju radītāji labāk par jebkuru citu zina, ka viedtālruņu lietotņu un sociālo tīklu dizains tiek sevišķi veidots, lai radītu cilvēkos atkarību, vēlmi atkal un atkal atgriezties savā tvitera laika līnijā, Facebook lappusē, Instagram kontā un pārbaudīt — kas atzīmējis ar «Patīk» manu ierakstu? Kas ar to dalījies tālāk? Vai pie tā ir kādi jauni komentāri? Jo ilgāk lietotāji kā nozombēti blenž ekrānos, jo vairāk reklāmas viņiem var parādīt, jo vairāk naudas var nopelnīt.

Paši jauno tehnoloģiju radītāji vislabāk redz, kā nepārtrauktā atrašanās pozā, kuru varētu saukt par «viedtālruņa kūkumu» — roka lūdzoši izstiepta, acis pienaglotas mirgojošajam priekšmetam plaukstā, mugura neveselīgi saliekta uz priekšu —, kaitē gan miesai, gan prātam, gan cilvēciskām attiecībām.

Viņi grib glābt savus bērnus no pašu radīta briesmoņa.

Kā ziņo The New York Times, daudzi vadošo interneta kompāniju darbinieki sākuši pilnībā bērniem aizliegt pieeju ekrāniem — gan viedtālruņiem, gan planšetdatoriem, gan parastajiem datoriem. Facebook darbiniece Atēna Čavarija (Athena Chavarria) laikrakstam saka: «Esmu pārliecināta, ka mūsu telefonos dzīvo pats nelabais, un viņš nodara milzīgu postu mūsu bērniem.» Daudzām šo turīgu cilvēku bērnu auklēm tagad jāparaksta līgums, ka viņas pašas bērnu klātbūtnē nelietos mobilos telefonus un neļaus viņiem izmantot ekrānierīces. Kaimiņi nobildē pieaugušos, kuri bērna klātbūtnē iegrimuši savos telefonos, un fotogrāfijas ieliek čatu grupās ar jautājumu — vai tā ir tava auklīte?

Vienlaikus visā Amerikā parādās digitālā plaisa. Nabadzīgākās skolas dižojas ar elektroniskām ierīcēm, bagātnieku skolās tās tiek aizliegtas. Apple un Google agresīvi cenšas panākt, lai valsts skolas iepērk viņu ierīces, un slavē to it kā labvēlīgo ietekmi uz bērnu zināšanām un prasmēm. Daudzi gan to apstrīd. OECD, kuras salīdzinošie pētījumi par izglītību ir starptautiskais standarts, pret kuru tiek vērtētas valstu skolu sistēmas, pirms dažiem gadiem veica pētījumu, kura rezultāti liecina — datoru izmantošana klasēs neuzlabo skolēnu sekmes. Silīcija ielejas vecāki acīmredzot vairāk tic OECD nekā savu uzņēmumu mārketinga nodaļām, un interneta revolūcijas epicentra prestižajās privātajās skolās IT ierīču lietošanu stingri ierobežo.

Neatkarīgā nevalstiskā organizācija Common Sense palīdz jauniešiem pēc iespējas produktīvi izmantot tehnoloģijas, un tās pētījumi rāda, ka nabadzīgāku amerikāņu vecāku bērni pavada vidēji par divām stundām un 45 minūtēm vairāk laika pie ekrāniem katru dienu nekā bērni no turīgākām ģimenēm. Nabadzīgie jaunieši, kuri lieto viedtālruņus, tajos pavada vairāk nekā sešas stundas dienā, turīgie — tikai trīs stundas. Protams, vecākiem un skolotājiem uz brīdi ir vieglāk, ja bērns iegrimis virtuālajā pasau-lē. Par ilgtermiņa fiziskajām, intelektuālajām un sociālajām sekām daudziem pietrūkst laika un spēka domāt.

Taču, ja var ticēt tiem, kuri paši šīs spēcīgu atkarību izraisošās tehnoloģijas veido un izplata, to radītās briesmas ir vērā ņemamas.

Šīs pārmaiņas mūsu dzīvē ir notikušas tik strauji, ka tikai fragmentāri varam tās saprast, un nav bijis laika ne individuāli, ne sabiedrības līmenī izstrādāt labākos veidus, kā vienlaikus saglabāt interneta piedāvātās iespējas un pasargāt sevi no tā tumšās puses.

Tieši pirmdien apritēja piecpa-dsmit gadu, kopš Marks Zakerbergs 2004. gada 4. februārī izveidoja Facebook. Tagad platformas lietotāju skaits jau tuvojas 2,5 miljardiem. Dažus mēnešus vēlāk Google kļuva par publisku akciju sabiedrību, piesaistot naudu, ar kuru uzņēmums sevi pārveidoja no sekmīga interneta meklētāja par vienu no pasaules lielākajiem uzņēmumiem. Digitālais ielenkums noslēdzās, kad Apple 2007. gadā nāca klajā ar pirmo iPhone. Divpadsmit gadus vēlāk pasaulē ir jau 2,5 miljardi viedtālruņu.

Ļoti īsā laikā — 15 gados — attīstītajā pasaulē ir notikušas tik radikālas izmaiņas, ka dažbrīd pat grūti atcerēties, kāda bija dzīve laikā, kad telefoni bija pie saites, bet cilvēki — brīvi. (Atziņa atrasta, protams, «feisītī».)

Pirms 201 gada, kad industriā-lā revolūcija bija sākusi tricināt sabiedrības pamatus, Mērija Šellija publicēja vienu no pasaules slavenākajiem romāniem Frankenšteins — par cilvēku, kurš ar jauno tehnoloģiju palīdzību izveido monstru, kas drīz vien vēršas pret savu radītāju. Ja Šellija šodien būtu dzīva, viņa varētu uzrakstīt jaunu romānu — Frankenbook — par tehnoloģijām, kuras sola ražīguma pieaugumu, zināšanas un draugus, taču pārāk daudziem sniedz tikai izniekotu laiku, viltus ziņas un atsvešinātību.

Ja tev kāds pienākums vai skaidri nosprausts mērķis neliek atrasties virtuālajā vidē, aizej no tās.

Glāb sevi. Glāb pasauli. Izslēdz ekrānu.

Komentārs 140 zīmēs

Ceturtais nav lieks. Somijas valdība nolēmusi iesaistīties uzņēmumā RB Rail, kas atbildīgs par megaprojekta Rail Baltica attīstību.

Vai provincē spēs saglabāt pasaules slavu? Ņujorkas Knicks aizmainījuši basketbolistu Kristapu Porziņģi uz Dalasas Mavericks.

Drauds valsts drošībai. Kučinska valdība aizliedza pārdot Radio SWH firmai, kura saistīta ar Ventspils biznesa karos aktīvo Šveices advokātu Meroni.