Dzirdot par gida profesiju, pirmās asociācijas nereti ir par cilvēkiem Vecrīgā, kuri staigā ar karodziņiem, sagaidot tūristus un piedāvājot viņiem ekskursijas, taču patiesībā profesionāla gida darbs ir daudz plašāks un sarežģītāks. Gids nereti ir viens no pirmajiem, ko ārvalstu viesi satiek, tātad – mūsu pilsētas vai valsts seja.
Tie, kuri stāv laukumā pie Rīgas domes ar karodziņiem, nav profesionāli gidi. Tāpēc noteikti ir vērts padomāt, vai vēlamies savu pilsētu rādīt tūristiem šādi? Tomēr jāatzīst, ka šie cilvēki acīmredzot savu darbu prot, jo gadiem redzami vieni un tie paši cilvēki – tātad viņu darbam ir pieprasījums. Patiesībā tieši pieprasījums arī veido gidu piedāvājumu – mēs pielāgojamies auditorijai un cenšamies stāstīt to, kas katru attiecīgo grupu interesē.
Gidam ir jābūt ļoti plašām zināšanām, kas nepārtraukti jāpapildina. Ja tūristi brauc ar konkrētu mērķi, piemēram, redzēt Baltijas lielākos IT uzņēmumus, to ir nepieciešams nodrošināt. Protams, ir vairākas populārākās vietas, uz kurām dodas mūsu viesi, piemēram, Rundāle, Sigulda u.tml. Latvijas un Baltijas piedāvājums tūristiem kopumā ir daudz plašāks, nekā viesi to apzinās, tāpēc ir jāspēj izprast, kas vēl viesus varētu interesēt un piedāvāt arī to.
Sajust padomju garu un šaut ar kalašņikovu
Ir daļa ārvalstu viesu, kuriem īpaši interesē mūsu padomju mantojums. Lai gan liela mūsu sabiedrības daļa par to izvairās runāt un nelepojas, tūristus tas saista – viņi vēlas redzēt Līgatnes bunkurus, daži pat izmēģināt šaušanu ar kalašņikovu u.tml. Vēlas dzirdēt stāstus par to laiku, tādejādi piedzīvojot sajūtu, kā bijis dzīvot tolaik. Grūti pateikt, vai šādas vēlmes ar laiku mazināsies – viss atkarīgs no tā, ko spēsim piedāvāt vietā.
Ārvalstu viesi visbiežāk Baltiju redz kā vienu galamērķi, tāpēc gidam, kurš vēlas vairāk klientus, jāspēj orientēties arī kaimiņvalstīs. Ir gidi, kuri strādā arī ar Somiju, Krieviju, Baltkrieviju un Poliju, sagaidot viesus kādā no šīm valstīm un pavadot tūrē līdz pat Latvijai. Jāapzinās, ka vienai Baltijas valstij ļoti reti izdodas noturēt tūristu trīs dienas. Tūristu skaits, kas viesojas Baltijas valstīs, pēdējos gados tikai pieaug, tas nozīmē arī lielāku darba apjomu, īpaši vasarā.
Rīgā 600 gidu
Gidu vidū konkurence vienlaikus ir un nav. Grūtāk ir tiem, kuri strādā tikai vienā valodā vai tikai ar vienu reģionu. Jo vairāk zināšanu un plašāka piedāvājamā programma, jo mazāk izjūti konkurenci. Rīgā patlaban ir aptuveni 600 gidu, lielākā daļa no viņiem pārvalda angļu vai krievu valodu. 2017. gadā Rīgā viesojās aptuveni 1,3 miljoni tūristu, tāpēc teorētiski darba pietiek visiem.
Gidi lielākoties ir pašnodarbinātie, taču arī tūrisma aģentūras uz konkrētiem pasākumiem mēdz slēgt līgumus par gidu pakalpojumiem. Gidus varētu iedalīt divās grupās – pilsētas gidi un ceļojumu vadītāji. Vasarā gidi ir ļoti pieprasīti, arī aģentūras meklē jaunas sejas, taču ilgtermiņā nozarē paliek tikai tie, kuri aug un attīstās.
Šobrīd vidējais gidu vecums svārstās starp 40 un 50 gadiem. Jaunajiem, kuri vēlas uzsākt darbu šajā profesijā, gribētos atgādināt, ka enerģija un degsme, kā arī komunikācijas spējas būs liels pluss. Tomēr jārēķinās, ka cietās algas gidiem visbiežāk nav – karjeru būvē tikai un vienīgi pats. Arī liela alga uzreiz nebūs, daži pat sāk ar bezmaksas ekskursijām, lai iegūtu pieredzi un izveidotu savu portfolio un pēc tam uzrunātu aģentūras. Tiem, kuri jau uzsākuši darbu gida profesijā, ieteiktu padomāt par reklāmu sociālajos tīklos vai mājas lapas izveidi, lai piesaistītu jaunus klientus.
Gids nav ziņu diktors
Arī gidu darbā pakāpeniski ienāk mūsdienu tehnoloģijas – google map palīdz sagatavoties arī vēl nezināmiem maršrutiem un apskatīt plānotās vietas pirms ekskursijas, komunikācijas sistēmas ar mikrofoniem palīdz darbā ar lielākām grupām, taču tajā pašā laikā zūd personiskais kontakts. Nedomāju, ka tuvākajā nākotnē mākslīgais intelekts aizstās gidus – lai gan dažādās vietās pasaulē ir mūsdienīgi objekti, piemēram, skulptūras, kuras atdzīvojas (pēc QR koda noskenēšanas atskaņo stāstu), cilvēks tomēr var sniegt daudz plašāku informāciju. Gids nav ziņu diktors, mūsu darbā notiek mijiedarbība starp klientu un stāstnieku, kas veido pievienoto vērtību.
Ja mēs vēlamies, lai tūristi atgrieztos atkal un atkal, viņiem ir jāpiedāvā pats labākais, tāpēc arī gida profesijā tik liela nozīme ir pilnveidei un zināšanu bagātināšanai. Lai izietu sertifikāciju, gidiem ik gadu ir jāapgūst 20 profesionālās pilnveides stundas, un ik pēc trīs gadiem notiek atkārtots sertifikācijas process.
Autors ir biznesa augstskolas “Turība” gidu kursu vadītājs
Komentāri (20)
Sskaisle 25.01.2019. 10.05
Likums nosaka , ka gida pakalpojumus var sniegt tikai sertificēti gidi un arī tie, kuri grozās pa Rātslaukumu drīkst būt tikai sertificēti gidi. Es daudzus no tiem , kuri tur grozās pazīstu sejā . Cik katrs no viņiem ir profesionāls – grūti spriest, bet gidi – zvaigznes – tie noteikti nav. Vai visi , kuri tur ir – sertificēti – to gan es nevaru apgalvot – ticu, ka ne visi
Bet – tad jautājums ir un paliek par tiesiskumu valstī, ka likumdevēji pieņem un prezidents izsludina vienu pēc otra likumus, kuri kau t ko nosaka, regulē , bet – nevienam nav ne jausmas, kā šos regulējumus īstenot, kā to izpildi ieviest dzīvē.
Tas attiecas arī uz gidu darbu, kaut kāds regulējums ir – tam gadījumam, ja piemēram, es iebilstu, ka lūk tāds un tāds stāsta tikai to un to
Ja par gidiem – tad mana svēta pārliecība ir tā, ka gidi ir tie, kuri Latviju pasaulei prezentē pirmkārt, kā krievu , ebreju un tikai tad vācu un latviešu pilsētu. Esmu gatava derēt uz kasti dārga šampanieša , ka tas joprojām tā ir.
Nu piemēram, pasekojiet līdzi, ja vien tas ir iespējams – ko stāsta tāds Oļegs PUHLJAKS – bet …. lai būtu skaidrība – mana nostāja ir tāda, bet kāpēc nē – kāpēcl ia viņš Rīgu pasaulei nestāstītu kā krievu pilsētu, ja mēs latvieši Rīgu kā savas vēstures un savas kultūras mantojumu ignorējam ?
Pajautājiet – veiciet aptauju – teiksim Rīgas Valsts 1. – t.i. valsts labākās ģimnāzijas audzēknu vidū un uzdodiet jautājumus – kas bija Jānis Alksnis, Aleksandrs Vanags, Eižens Laube , vai teiksim – Andrejs BALODIS, vai Kristaps Kalns, kurš izdevīguma dēļ kļuva par Kristapu Bergu – vai uzdodiet jautājumu
Pajautājiet , ko labu latviešiem kā nācijai ir izdarījis Ludvigs Bondštets – uzdodiet to jautājumu –
Un vēl bija Rīga 2014 MILJONI!!!! – kur tie palika? Vai Latvijas cilvēkiem kaut kas tika no šiem miljoniem?
Tagad ir valsts ssimtgades miljoni – 32 !!! – cik no šiem miljoniem izglītībai , zināšanai , izzināšanai tiks sabiedrībai ? Cik paliks pāri kaut kam nopietnam pēc tam, kad būs pienācīgi paēdināti visi kultūras dzives korumpanti …
1
J.Biotops > Drosma 25.01.2019. 11.05
Dusmupūcīt – vai ar “BonDštetu” domāts arhitekts Ludwig Bohnstedt, vai kāds Džeimsa BonDa radinieks? Tiesa, neesmu pārliecināts, vai kāds no šiem noteikti jāzina 1.vidusskolas “izglītojamiem” (izglītības terminoloģijas brīnumus droši vien zināsi labāk par mani)
Tik zinošai dāmai piestāvētu arī krievu vārdu rakstībā ievērot konsekvenci. Vai nu Oļegs Puhļaks (tā man patiktu) vai arī Oljegs Puhljaks (manuprāt – pē, bet nevienas autortiesības netaisos aizskart).
2
Sskaisle > J.Biotops 25.01.2019. 11.46
STARP CITU – par Bonštetu – TU vari atbildēt – ko viņš latviešiem labu darījis – nav runa par operas ēkas radīšanu
1
J.Biotops > Drosma 25.01.2019. 13.11
1. Sarunāts, gramatikas vietiņu vairs neaiztikšu, tomēr par krievu vārdu rakstību valsts valodā palieku pie savām domām.
2. Laicīgas lustrācijas trūkums bija nopietna ķeza, tomēr pārspīlēt to nevajadzētu. Mūsu pašslavētājā “kultūrā” un |”pašapziņā” ir diezgan daudz vainu, kam nav nekāda skara ne ar kādu komiteju, ne okupāciju.
3. Sīkos, kas pārmērīgi zinātu “Rokfellera stāstus” nepazīstu. Pašam gan atliktai lasīšanai gan stāv viena nopietna grāmata par šo vīru, bet priekšā daudzas citas un dzīve nav bezgalīga. Skolnieku zināšanu saturu varētu apcerēt bezgalīgi, tāpēc neturpināšu, tikai vienu piezīmēšu – lai cik nosacīts nebūtu dalījums “humanitārās-eksaktās” zinības, tieši eksakto nepietiekamībā redzu vairāku mūsdienu un arī senāku ķezu cēloni. Sistēmiskas domāšanas trūkums nav būtisks tikai “eksaktajās”, bet nevar pastāvēt bez tām.
4. Tev par prieku atzīšos – par Bonštetu neko vairāk, kā arhitektūru, nezinu. Pastāstīsi?
2
Sskaisle > J.Biotops 25.01.2019. 14.27
nu klau – to paņēmu no wikipēdijas – bet – nu atordi tur piemēram, par mūsu Ernestu Poli – klau – viena lieta ir tas čekistu jūgs – kā saka – svēta lieta, bet tas mūsu pašu zemiskums – tas smacē nost
Vai tiešām visu to miljonu lietus laikā , kas birst pār ums – tā arī nav atlicis ne eirocentiņš , lai par Rīgas cēlējiem – mūsu Kultūras mantojuma radītājiem salikt internetā informāciju?
Elle un i dija – kas mēs par tautu ?
Nu labi – ko tur daudz – kā ir tā jādzīvo ….
Bet par lustrāciju es tev protams, nepiekrītu – nebūtu tie čekkomunisti pie varas – mēs te ar rozā balodīšu pastu mīlestības vēstulītes viens otram varētu sūtīt , tagad sēžam pie sasistas siles un gaudojam pārmaiņas pēc viens uz otru uzrūcot ….
kādreiz man uzdāvināja gramatu – kā godīgi kļūt bagātam – nelasītu noliku pie laukā metamām , bet vienreiz sāku lasīt un izlasīju – baigi baigi labā – bet kā idevu tālāk lasīt, tā atpakaļneesmu saņēmusi –
savukārt par tehnsikiem priekšmetiem es tev nepiekrītu – labākajā gadījumā humanitārie vairāk , bet vispār jābūt līdzsvarā
2
Vahamurka > Drosma 25.01.2019. 17.55
Kas tev nav?Tev ir līki pirksti,vot kas tev ir.Nevarot atrast,zin…a kas šitais ir:
https://lv.wikipedia.org/wiki/Ernests_Pole
Tik žēloties un apmelot māk.
1
Sskaisle > Vahamurka 27.01.2019. 17.13
šķībais knābi, nu ko tu …. ja vien līkie pirkti būtu vainīgi ….
salīdzini, cik ir garāmskrienot pieminēts Ernests Pole un cik – latviski ir , piemēram, par Arābijas Lorensu . Jūti atšķirību.
Tas ir drausmīgi – tas patiešām ir drausmīgi, cik mēs pavirši un pat var teikt ncinoši izturamies pret savu mantojumu.
Untad ir tā – mēs sākam attaisnot čekas stukačus un pamatojam ar to, ka pie vainas bija komunisti, vienlaicīgi – patiešām, vienlaicīgi – mēs turpinam slavināt un apbalvot tādu komunsti kā Džemmu Skulmi. Paklausies LR1 , ko par Atmodu saka čekas stukačs Aivars Hermanis . Iznāk, ka vainīgo nav. Latviešu tauta kārtējo reizi piemānīta, jeb precīzāk – meli turpinās .
Bet ja par gidiem – ja mēs LATVIEŠI necienam savu vēsturi – tad būtu muļķīgi cerēt, ka to cienīs citas tautas. Paskaties, paklausies, ko stāsta gidi , cik krievvalodīgās izcelsmes gidi stāsta par Latvijas neatkarības atgūšanu, par barikāžu upuriem.
Un attiecīgi – tas bija u tas ir fenomens par latviešu tautu, kura bija beztiesisku vergu līmenī vēl 19.gs. sākumā un vidū, bet jau dažās desmitgadēs padarīja Rīgu par PASAULES KULTŪRAS pērli. Kas to stāstīs, [popularizēs, par to cīnīsies
Tā pati NA ar Rīgas Domes saskaņas svētību nīcina laukā LIELOS KAPUS – ar prātu kaut ko tādu grūti aptvert.
Jā, ko lai saka – neko …. Skumji , ka tā
1
Sskaisle > Drosma 27.01.2019. 17.42
Manuprāt, apzināti, nenotiek tāda nopietna , profesionāla, dziļa kinofilmu analīze.
Piemēram, es vēl šobrīd nesaprotu , par ko tiek slavēta Dzintra Geka kā režisore – tikai par to, ka taisa filmas par mums svētām lietām? Bet kādas ir tās filmas?
Vai latviešu sabiedriba – visa,nevis maza saujiņa inteliģences bija/ir gatava filmai parMēriju ? Neko nezinot par Grosvaldu ģimenes vietu un lomu Latvijas vēsturē?
Vai Gekai un Repšei tomēr nevajadzeja rēķināties ar realitāti, ka par Kurtu Fridrihsonu sabiedrībai nav nekādas informācijas , lai taisītu tikai poētisku apceri – kā mēs abas par viņu jūtamies…
Ja es vērtēju Ilonas Brūveres Vara Jātnieks, tad iznāk , ka Kārlis Zāle bija tikai un vienīgi dzērājs , uzdzīvotājs, kurš veiksmīgi prata piekukuļot lēmumu pieņēmējus …..vai valsts simtgadē mēs – nodokļu maksātāji nebijām pelnījuši , kādu nopietnāku, vērtīgu filmu par mūsu patiešām svētajām vērtībām un patiešām mums svētiem cilvēkiem?
Jā, nu labi – ko tur daudz …. nauda notērēta , uz mūsu rēķina , kāds labi pabarojis savas sīkās ambīcijas un laiks aulekšiem skrien tālāk ….
0
J.Biotops > Drosma 25.01.2019. 15.54
1. Par Baumani paldies, nezināju.
2. Par čekkomunistiem pie varas – silti iesaku bez iepriekšējiem pieņēmumiem papētīt mūsu tautas vēsturi – redzēsi, ka VISAS mūsu ķezas senākas par čeku un pat par komunismu.
3. Mana formulējuma “EKSAKTĀS zinības” aizstāšana ar “tehniskiem priekšmetiem” rada šaubas, vai runājam vienā valodā. Pie viena – tā ir ideāli precīza pazīme tam, ko uzskatu par vienu no mūsu sabiedrības lielākajām ķezām.
2
Sskaisle > J.Biotops 25.01.2019. 17.36
labi -šovakar vairs nesanāks ne par eksaktiku ne tehniku ne čekistiem parunāt, tad jau pirmdien
0
Sskaisle > J.Biotops 25.01.2019. 16.45
zini – par čekkomunistu dziļajām saknēm tautas apziņā – tam es piekrītu – tur ir ko rakt – zini – kā krieviem ir tas Peļevina Čapajevs un Tukšums – es domāju, ka ja mums būtu tāds Peļevins – mums pat tas materiāls ir daudzkārt smalkāks
no vienas puses – Kaupo ir nodevējs – iegrūda šim šķēpu mugurā no muguras , bet no otras puses – tagad klausos kā latviešu vēsturnieki slapjām mutēm apalvo, ka vācu baroni ir latviskas izcelsmes
Vienlaicīgi – lasīju tādu grāmatu par Atmodu – drīzāk jau JSTR laiku – 19.gs. b. , ka pat visrūdītākie latviešu patrioti no tās pašas Māmuļas -RLB runājuši vāciski , bērnus laiduši vācu skolās utt. Mūsu Blaumanis un Rainis jau tam ir tikai piemērs.
Jā – tur ir ko rakt – kā saka – noliek tos vāciešus līdz zemei , atņem šiem visu ko var atņemt, bet nupat pasludina par labāko kas ar mums ir noticis – skaties Ginta Apala runu – šogad – Mencendrofa namā grāmatas – paga vells – steidzos nevaru visu atcerēties – Vācbaltieša Herberta fon Blankenhāgena atmiņas “Pasaules vēstures malā” – nu tikai paklausies – es klausījos un brīnījos, kā man mute nav vaļā
tagad izskriešu
1
Sskaisle > Drosma 25.01.2019. 16.45
https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/augstak-par-zemi/vacbaltiesa-herberta-fon-blankenhagena-atminas-pasaules-vestures.a113664/?fbclid=IwAR2elakEkoOjStbDgziExMEiBbVen7zgrVPsbk7P367SbLfPXKhZCVzNKWE
0
Sskaisle > J.Biotops 25.01.2019. 14.18
lūdzu – ievadīja dzīvē mūsu JF Baumani – un neiedrošinies pagalvot, ka tas ir nieks
Palīdzējis pirmajam profesionālajam latviešu arhitektam Jānim Baumanim uzsākt studijas Berlīnes Būvniecības akadēmijā Bauakademie un vēlāk arī Pēterburgas mākslas akadēmijā.
0
Sskaisle > J.Biotops 25.01.2019. 11.23
Nekasies – man gramatika ir vājā vieta un nav ko aiztikt to vietiņu !
– es paralēli klausījos Hermaņ Aivara grēksūdzi – nevaru visam piekrist , ko viņš saka – bet vismaz novērtēju atklātību un godīgumu – bet – kāpēc viņš to agrāk nestāstīja – pirms čekas maisu atvēršanas – tam būtu cits svars – tagad – jāspiež katrs pie sienas – tad aut ko sāk stāstīt
Būtu ļoti ļoti vērtīgi – ja mēs izvērtētu -kā šī lustrācijas neesamība ir iznīcinājusi mūsu – latviešu tautas pašapziņu , MŪSU KULTŪRU
Klau – Tiesa, neesmu pārliecināts, vai kāds no šiem noteikti jāzina 1.vidusskolas “izglītojamiem” – par šo gan esmu kategoriska – kam gan citam , ja ne mums būtu jāzin mūsu varoņstāsti – kam citam ja ne mūs pašus būtu tie jāiedvesmo?
Rokfelleru stāstus sīkie zin – bet mūsu BAUMAŅFRIDRIHS arī – laikam 11 gadu vecumā zaudēja tēvu, bet 50 gadu vecumā uz vasarnīcu Jūrmalā varēja braukt ar tikai sev noīrētu kuģi vai vilcienu – būsi tač par to ko dzirdejis ?
0
Sskaisle 25.01.2019. 10.13
savulaik rakstīju, ka ceļojot pa Ziemeļvidzemi es uzzināju, ka Latvijā joprojām ir vidējās – ap 50 -60 gadi paadzes cilveki , kuri nav redzējuši jūru un kuri nav bijuši Rīgā un neko !!!! Patiešām neko nevar pateikt par Rīgu kā pasaules kultūras mantojuma daļu.
Par to , ka Rīgā ie t bojā PASAULES NOZĪMES – mantojums – jūgendstila un eklektikas ēkas – par to jau pirmiem trauksmes zvani būtu jāsit profesionāļiem – arhitektiem, būvniekiem, vēsturniekiem, gidiem – kur tas ir? Kāpēc klusē ?
Nesen man pagāja garām viens labi zināms vēsturnieks – Debess ir lieciniece – viņš pīpēja zālīti – nu labi, nu kaut ko tikpat smaržīgu kā zālīte ….. Mums – latviešiem Visu Svētā Debess – ar visu Eņģeļu un Svēto palīdzību ir uzdāvinājusi tādu PĒRLI – TĀDU SKAISTULI – Daugavas krastos – un ko mēs – sīkās zemes niecības , tārpi un kāpuri – ne cilvēki – ko mēs daram ar šo Dāvanu !
0
Sskaisle 25.01.2019. 10.30
savulaik tika dibināta Rīgas Latviešu biedrība – lai celtu latviešu pašapziņu, lai veicinātu kultūras, valodas utt. attīstību
Palasiet šodienas medijus latviešu valodā – izvērtējiet valodu, saturu –
Novērtējiet, kas notiek ar RLB un RLB ēkā ….
Protams, ka neesam garīgi atkopušies pēc komčekistu varas – bet lielais jautājums ir – vai to vispār gribam
Biju LELB veikaliņā ihtis – blakus Konsistorijai – nedomājiet, ka tur bija kāda Jura Rubeņa grāmata ….. cik sīki, cik zemiski mēs esam …..
0