Muļķīga reklāma stiprina mītus par pārtikas kvalitāti

Nesen “HKScan” savā ražotnē Jelgavā rīkoja atvērto durvju dienas interesentiem. Apmeklētība bija negaidīti liela, cilvēki pie mums iepazinās ar gaļas ražošanas procesu, paši pārliecinājās, cik stingras ir sanitārās prasības, uzzināja daudz jauna par pārtikas drošības un citiem jautājumiem.

Arī mums bija interesanti sarunu gaitā noskaidrot patērētāju viedokli, saprast, kas viņiem patīk un kas viņus uztrauc. Cita starpā bija arī daži pārsteigumi. Iepriekš uzņēmuma darbinieki nebija pat iedomājušies, ka, piemēram, tik daudz cilvēku ir pārliecināti – gaļas dzīvnieku un putnu audzēšanā, pats par sevi saprotams, plaši lieto augšanas hormonus! Diemžēl šādu viedokli izteica pat studenti, kuri jau pavisam drīz paši sāks strādāt pārtikas ražošanas uzņēmumos.

Mums šķita, ka vispārzināms ir fakts, ka Eiropas Savienībā augšanas hormonu un steroīdu lietošana ir aizliegta un atbildīgās iestādes stingri kontrolē šī aizlieguma ievērošanu. Tāpēc ES ir, iespējams, patērētājiem drošākā pārtika pasaulē.

Augšanas hormonu lietošana gan ir atļauta ārpus Eiropas Savienības, piemēram, ASV, taču ne jau Latvijā, kas ir ES dalībvalsts! Acīmredzot cilvēki nav iedziļinājušies ģeogrāfijā.

Tieši tāpat daļa apmeklētāju bija pārliecināti, ka dzīvnieku un putnu audzēšanā vispārpieņemta norma ir arī antibiotiku lietošana. Patiesībā gan tās ir atļauts izmantot tikai gadījumos, kad veterinārārsts, balstoties uz laboratorijas izmeklējumu rezultātiem, konstatē dzīvnieka saslimšanu un izraksta antibiotikas atveseļošanas nolūkos. Slimību novēršanu paredz dzīvnieku labturības augstākā līmeņa prasības. Taču pēc antibiotiku lietošanas dzīvniekus un putnus nevar uzreiz vest uz kautuvi, bet ir jāpaiet noteiktam laikam, līdz tās izstrādājas. Pārtikas veterinārais dienests kontrolē arī to, vai gaļā nav atrodamas antibiotiku pēdas.

Apgalvojumi par to, ka visiem dzīvniekiem tiekot injicētas antibiotikas jau tūlīt pēc piedzimšanas, lai tos preventīvi aizsargātu no iespējamām slimībām, vispār ir no pasaku pasaules.

Ja uzņēmēji tā rīkotos, tad šādi pasākumi izmaksātu tik dārgi, ka uzņēmējdarbība noteikti kļūtu nerentabla. Mēs taču zinām, cik dārgas ir antibiotikas cilvēku ārstēšanai, bet ne visi zina, ka dzīvniekiem tās parasti ir vēl dārgākas.

Kāpēc tad tomēr mīti par pārtikas kvalitāti ir tik dzīvotspējīgi? Pieļauju, ka sava ietekme ir arī agresīvajām reklāmām, kas balansē uz atļautā robežas. Esat taču redzējuši televīzijā vai dzirdējuši radio – mēs (ar zemtekstu – tikai mēs!) audzējam bez antibiotikām! Reklāma jau formāli nav nepatiesa, jo gaļā patiešām nav antibiotiku pēdu. Taču tāda reklāma rada viedokli, ka kāds cits (kurš nav šīs reklāmas devējs) tomēr visai plaši lieto antibiotikas un varbūt kauj slimas vistas, lai gan tas ir stingri aizliegts.

Tāda reklāma pēc savas būtības ir muļķīga, jo kā sava produkta priekšrocība tiek uzsvērta īpašība, kas raksturīga šādai ikvienā mūsu valsts uzņēmumā legāli ražotai produkcijai. Iedomājieties, ko padomātu pircēji, ja futbola bumbu ražotājs reklamētu savu produkciju, apgalvodams, ka “mūsu bumbas ir apaļas”, vai gumijas apavu ražotājs uzsvērtu, ka “mūsu gumijas apavi ir no gumijas”? Vai arī alus ražotājs stāstītu, ka viņa produkta izgatavošanā izmantots ūdens? Taču gaļas produktu reklamēšanai šādi vismaz ētiski apšaubāmi apgalvojumi tiek lietoti, un tikmēr, kamēr nekas nemainīsies, cilvēki ticēs, ka gaļa var būt “pilna ar antibiotikām” un to labāk neiegādāties.

Latvijas iedzīvotājiem ļoti rūp pārtikas kvalitāte, un viņi arī interesējas, kādos apstākļos tiek audzēti gaļas mājlopi un mājputni, kā audzēšanas un pārstrādes procesā tiek ievērotas pārtikas drošības prasības. Tas ir ļoti labi, jo liek arī zemniekiem un pārstrādātājiem nepieļaut atkāpes. Taču šo interesi un vēlmi iegādāties visaugstākās kvalitātes, veselībai drošu produkciju nevajadzētu izmantot ļaunprātīgi, veicinot dažādu mītu parādīšanos, izplatīšanos un iesakņošanos. Tajā skaitā – arī ar apšaubāmas kvalitātes reklāmām, kas rada aizdomas, ka nozarē plaši tiek lietotas antibiotikas, augšanas hormoni, mākslīgā barība un citas lietas, kas apdraud pārtikas drošību.

Autors ir “HKScan Latvija” pārdošanas direktors