Debesis virs grēcīgās zemes • IR.lv

Debesis virs grēcīgās zemes

Valdis Atāls. Elles debesis. Rīga: Dienas Grāmata, 2018.
Ainārs Bambals

Valda Atāla (agrāk — Vladimirs Šatrovskis) biogrāfisko vēstījumu, kurā stāstīts par 20. gadsimta 70.—80. gadiem, sen gaidījuši daudzi autora daudzpusīgo māksliniecisko izpausmju cienītāji. Tādu patiesi netrūkst, jo Atāls ir zināms gan kā dziesminieks, dzejnieks un mākslinieks, gan kā celtnieks un «meistars ar zelta rokām». Turklāt Elles debesis laistas klajā laikā, kad sabiedrībā no jauna modusies interese par VDK aģentiem, kolaborantiem un pretestību padomju režīmam.

Mani kā represiju pētnieku īpaši saistīja tās grāmatas nodaļas, kurās atspoguļots ieslodzījuma laiks Labitnangi sevišķi stingra režīma labošanas kolonijā. Šīs atmiņas caurvij autora dzīvi un arī grāmatu, kas visnotaļ saprotami, jo tik smaga dzīves posma nospiedums ir dziļš un paliekošs.

1978. gada 7. jūnijā Valdi Atālu (tolaik 28 gadus veco Vladimiru Šatrovski) Cēsīs apcietināja Latvijas PSR VDK, jo viņš it kā zinājis par bruņotas bandas pastāvēšanu, atbalstījis tās darbības un nav ziņojis, kur pienākas. Runa ir par Mārtiņa Zilberta grupas lietu (skat. G. Zelmeņa un R. Kalpiņas rakstu Bandīti vai pretestībnieki? (Domuzīme, 2016, nr. 3, arī portālā Delfi.lv), kurā analizēta Latvijas PSR VDK krimināllieta par Zilberta grupas pretpadomju darbību 70. gadu beigās). Valdi Atālu VDK izmeklētāji sasaistīja ar šīs grupas darbību un piesprieda brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem. Sodu viņš izcieta Galējos Ziemeļos, Jamalas Ņencu autonomajā apgabalā, kolonijā, kas pazīstama arī ar nosaukumu Baltais lācis.

Labitnangi atsevišķā nometne tika izveidota 1954. gadā kā Vorkutas atsevišķā nometne, uz turieni pārvietoja gulaga celtniecībā nr. 501 (zināma arī kā Obas labošanas darbu nometne, izveidota 1949. gada maijā) ieslodzītos. Būtībā tā bija Čum-Punas dzelzceļa (Labitnangi — pēdējā dzelzceļa pietura) jeb bēdīgi slavenās minētās celtniecības nr. 501 (Ziemeļu dzelzceļš) izdzīvojušo nometne, kurā ieslodzītie cilvēki netika atbrīvoti pat pēc Staļina nāves.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu