Porošenko paraksta rīkojumu par karastāvokļa noteikšanu Ukrainā (papild.)

(papildināta no sākuma)

Ukrainas prezidents Petro Porošenko pirmdien parakstījis rīkojumu par karastāvokļa noteikšanu valstī. Karastāvoklis ir spēkā no pirmdienas līdz nākamā gada 25.janvārim. Vēlāk pirmdien paredzēta parlamenta sēde Porošenko rīkojuma apstiprināšanai, ziņo LETA/UNN.

Porošenko rīkojumu par karastāvokļa ieviešanu parakstīja pēc Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes ieteikuma. Situāciju saistībā ar Krievijas robežsardzes kuģa uzbrukumu Ukrainas karakuģiem Kerčas šaurumā pirmdien ārkārtas sēdē izskatīs arī ANO Drošības padome.

Kijeva pirmdien aicināja sniegt tai militāro palīdzību, kā arī noteikt jaunas sankcijas pret Maskavu. “Aicinām mūsu sabiedrotos un partnerus veikt visus nepieciešamos pasākumus agresora savaldīšanai, tostarp, izmantojot jaunas un pastiprinot pašreizējās sankcijas, kā arī sniedzot Ukrainai militāro palīdzību, lai aizsargātu Ukrainas teritoriālo nedalāmību un suverenitāti starptautiski atzītajās robežās,” teikts Ukrainas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Tajā arī pieprasīts Krievijai sniegt medicīnisko palīdzību incidentā ievainotajiem Ukrainas kara jūrniekiem, nodrošināt, lai viņi nekavējoties un droši varētu atgriezties dzimtenē, kā arī atdot Ukrainai tās karakuģus un kompensēt nodarītos zaudējumus.

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sēdē, kas naktī uz pirmdienu tika sarīkota saistībā ar spriedzes saasināšanos Kerčas šauruma reģionā, pieņemts vienbalsīgs lēmums ieteikt prezidentam uz 60 dienām ieviest valstī karastāvokli, ziņo LETA/UNIAN.

Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sēdē Porošenko norādīja, ka karastāvokļa izsludināšana nenozīmēs nedz kara pieteikšanu, nedz vispārēju mobilizāciju vai pilsoņu tiesību un brīvību ierobežošanu. “Karastāvoklis nenozīmē kara pieteikšanu. Ukraina ne ar vienu negatavojas karot,” sacīja Porošenko. Viņš uzsvēra, ka “karastāvoklis tiek ieviests vienīgi aizsardzības nolūkos, lai aizstāvētu Ukrainas zemi, mūsu teritoriālo integritāti, valsts suverenitāti un neatkarību.”

Karastāvoklis ir nepieciešams, lai pastiprinātu Ukrainas aizsardzību laikā, kad pieaug Krievijas agresivitāte un tā veikusi, pēc starptautiskajām tiesībām, neslēptas agresivitātes aktu, paskaidroja Ukrainas prezidents. Viņš sacīja, ka karastāvokļa ieviešana nenozīmē Ukrainas atteikšanos no okupēto teritoriju atbrīvošanas politiski diplomātiskā ceļā. “Mēs domājam turpināt ievērot visas savstarpējās saistības, arī Minskas vienošanās,” piebilda Porošenko.

Ukrainas prezidents arī izteicās, ka pēc Krievijas Melnās jūras flotes un robežapsardzes dienesta darbībām pret Ukrainas Jūras spēku kuģiem, kas kvalificējamas kā agresija, “nevar izslēgt citu, tai skaitā sauszemes operāciju iespējamību pret Ukrainas suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un neatkarību”.

Krievijas kara lidmašīnas virs Kerčas šauruma. Foto: REUTERS/Scanpix

Svētdien Ukraina apsūdzēja Krieviju, ka tās robežapsardzes kuģis taranējis Ukrainas Jūras spēku velkoni, kurš līdz ar diviem bruņu kuteriem no Odesas ostas Melnajā jūrā bijis ceļā uz Mariupoles ostu Azovas jūrā cauri Kerčas šaurumam, kas atdala Krieviju no tās anektētās Krimas pussalas. Krievijas robežsardzes kuģis arī atklājis uguni, ievainojot vairākus Ukrainas jūrniekus, un Krievijas specvienība sagrābusi Ukrainas kuģus, paziņoja Ukrainas varasiestādes.

Trīs Krievijas sagrābtie Ukrainas karakuģi nogādāti Kerčas ostā Ukrainas okupētajā Krimas pussalā, bet trīs no ievainotajiem Ukrainas kara jūrniekiem aizvesti uz Maskavu, pirmdien paziņojis Ukrainas prezidenta pārstāvis Krimas autonomajā republikā Boriss Babins.

“Atbilstoši jaunākajai informācijai uz [Krievijas sagrābtajiem kuģiem] atradās vismaz seši ievainotie. Viņu vidu bija arī agresorvalsts tiešas spēka lietošanas dēļ smagi ievainotie. Pēc tam Krievijas specdienestu paziņojumos figurēja tēze tikai par trīs ievainotajiem, un mēs zinām, ka viņi ir nosūtīti uz Maskavu. Sagrābtie kuģi atrodas okupētajā Kerčā. Par pārējo apkalpju locekļu likteni detalizētu informāciju sniegt nevaru,” Ukrainas portālam “Obozrevatel.ua” sacīja Babins, kurš Krimas okupācijas dēļ savus pienākumus pilda Kijevā.

Maskava apsūdz Ukrainu, ka tās kuģi iebraukuši Krievijas teritoriālajos ūdeņos. Kijeva to noliedz, uzsverot, ka par savu kuģu braucienu iepriekš paziņojusi saskaņā ar starptautiskajiem kuģošanas drošības noteikumiem, tomēr Krievijas robežapsardzes kuģi veikuši klaji agresīvas darbības pret Ukrainas Jūras spēku kuģiem.

Kijeva un Rietumvalstis jau iepriekš apsūdzējušas Maskavu, ka tā tīši kavē kuģu kustību uz Mariupoles ostu, kas ir vitāli svarīga Ukrainas dienvidaustrumu reģiona smagajai rūpniecībai un atrodas līdzās promaskavisko kaujinieku kontrolētajām teritorijām.

Eiropas Savienība (ES) jau septembrī aicināja Krieviju nodrošināt Eiropas kuģiem netraucētu piekļuvi Ukrainas ostām Azovas jūrā.

Kā notika Ukrainas militāro kuteru taranēšana, noskatieties video šeit.