Zinātnieks Juris Kostjukovs pieredzi kosmosa iekārtu aizsargmateriālu veidošanā ieguldīja eksperimentos ar vielām, ko var pievienot krāsām un novērst ēku pelējumu. Viņa meitai Solvitai bija vēlme darboties zinātnes komercializācijā — tā radās SIA Alina, kas izraisījusi pasaulē ietekmīgāko ķīmijas koncernu interesi
Vecas ēkas apaug ar zaļumiem, sūnām. To var redzēt arī Rīgā uz Jēkaba kazarmu sienas. Lai ūdens dispersijas krāsas, ar kādām tās krāso, nebojātos, parasti tām pievieno dažādas vielas. Principā indes — biocīdus, kas satur toksiskas vielas un smagos metālus. Tie pakāpeniski izdalās, nonāk dabā. Juris Kostjukovs, kurš to stāsta, problēmai ir izdomājis risinājumu. Tā dēvētajos smektītu mālos, kurus raksturo ļoti augsta porainība, iefiltrēt cilvēka veselībai nekaitīgas aktīvās vielas, iegūstot ekoloģisku aizsargmateriālu. Šķidro maisījumu pievienot krāsām, lakām un apmetumiem, mājas pasargājot no sēnītēm un baktērijām — mikropasaules, kas kaitē to virsmai.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.