Atrodi atšķirības!

Dodam lasītājiem iespēju noskaidrot, cik rūpīgi viņi iepazinušies ar solījumiem

Jau vairākas nedēļas nevar ne ieslēgt televizoru, ne mašīnā klausīties radio, ne dienas gaitā iemest aci kādā sociālajā tīklā, lai netrāpītu kādām ministru kandidātu debatēm, partiju reklāmām vai sarakstu līderu ņemšanām priekšā. Informācija gāžas pār mums kā vēl nekad, tāpēc pienācis laiks pirmajam kontroldarbam — cik no tā visa esat iegaumējuši? Trīs uzdevumus par aptaujās vadošajām partijām taču spēsit izpildīt, vai ne?

Uzdevums A: savieno partiju ar solījumu!

2. Jaunā konservatīvā partija
4. Nacionālā apvienība
9. Saskaņa
10. Attīstībai/Par!
11. Latvijas Reģionu apvienība
13. Jaunā Vienotība
15. KPV LV
16. Zaļo un Zemnieku savienība

a) Būtiski palielināsim pensijas
b) Turpināsim palielināt pensiju neapliekamo minimumu
c) Mainīsim pensijas aprēķina principus
d) Pensiju neapliksim ar nodokli līdz minimālās algas apmēram
e) Minimālā pensija būs 200 eiro jau 2019. gadā
f) Izstrādāsim pasākumus pakāpeniskai pensijas palielināšanai personām ar lielu darba stāžu
g) Desmit gados divkāršosim vidējo pensiju
h) Palielināsim neapliekamo minimumu pensijām

Pareizās atbildes ir 2. — e, 4. — b, 9. — a, 10. — g, 11. — d, 13. — h, 15. — c un 16. — f. Piedosim tiem, kuri nespēja atcerēties atšķirības starp partiju programmām šajā jomā. Skaidrs ir viens — visas partijas sola palielināt pensijas. Būtu politiska pašnāvība to nedarīt, jo pensionāru Latvijā ir daudz, un viņi arī lielākā skaitā balso nekā jaunāka gadagājuma cilvēki. Atšķiras tikai solījumu skaļums. Visi gatavi dot naudu šai vēlēšanās ietekmīgajai sociālajai grupai.

Tas jau nav nekas slikts — pensionāriem ir augsts nabadzības risks, un neviens nedomā, ka Latvijā vidējais pensiju līmenis būtu apmierinošs. Tomēr šis uzdevums liek atcerēties dažas svarīgas politiskas patiesības. Pirmkārt, vai tās sevi sauc par sociāldemokrātiskām vai centriskām, vai labēji centriskām, vai labējām, sociālajā politikā nav būtisku atšķirību starp Latvijas partijām. Visas ir gatavas dot naudu pensionāriem un ģimenēm, vienīgais jautājums ir — kādas būs budžeta iespējas? Vienlaikus krietni sarežģītāks jautājums — vēl aizvien ļoti augstā nevienlīdzības līmeņa samazināšana, kas prasītu konceptuāli jaunu pieeju sociālajai politikai — praktiski nav skarts vadošo partiju programmās. Pats vārds «nevienlīdzība» parādās tikai viena vadoša saraksta — Attīstībai/Par! — 4000 zīmju programmā, kurā pausta apņemšanās to nepadziļināt, un par spīti tam, ka nevienlīdzība allaž figurē starptautisko ekspertu norādēs kā viena no Latvijas lielākajām problēmām, pārējām partijām, to skaitā «sociāldemokrātiskajai» Saskaņai, par to vispār nav ko teikt.

Uzdevums B: vai zini, kas to sola?

a) Roboti un mašīnintelekts aizstāj rutīnas darbus
b) Pilna grāmatvedības uzskaite EDS sistēmā
c) Daugavpils reģionālās lidostas atjaunošana
d) Rīgas kā galvaspilsētas priekšrocību izmantošana
e) Likvidēt Koalīcijas padomi
f) Pieņemot jaunu regulējumu, atcelt divus spēkā esošus noteikumus
g) Sakrālā mantojuma saglabāšana
h) 2% pašvaldību budžeta nodošana iedzīvotāju izlemšanai par prioritāri risināmiem jautājumiem

Katrai partijai ir vismaz daži gana specifiski solījumi, kuru iekļūšana īsajā 4000 zīmju programmā izbrīna vai mulsina. Ja daudzās lielās lietās nav iespējams atšķirties no sāncenšiem, jāatrod kādi knifiņi, kuri varbūt kādiem vēlētājiem paliks prātā. Pareizās atbildes ir: 2. — b, 4. — g, 9. — c, 10. — a, 11. — h, 13. — f, 15. — e un 16. — d.

Uzdevums C: kura no astoņām vadošajām partijām nepiemin ne NATO, ne ES savā 4000 zīmju programmā?

Vai teicāt Saskaņa? Nav pareizi. Varbūt tāpēc, ka Kaimiņam neizdevās saņemt atbildi uz piecos no rīta Trampam tviterī uzdoto jautājumu What do you think about Latvia? («Ko tu domā par Latviju?»), vai varbūt tāpēc, ka vienkārši par tām piemirsa, bet KPV LV ir vienīgā partija, kura pat garāmejot nepiemin organizācijas, kuras ir vitāli svarīgas Latvijas drošībai un turpmākai attīstībai. Savukārt Saskaņa turpina pielāgoties politiskajai realitātei un savā programmā raksta: «Latvija ir aktīva un uzticama Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts.» Tūlīt pat gan piebilst, ka «iestājamies par ārlietu politiku, kuras virsmērķis ir celt Latvijas iedzīvotāju labklājību». Ko tas reāli nozīmē, lasāms intervijās ar Saskaņas līderiem Vjačeslavu Dombrovski un Anriju Matīsu, kuri abi vaino valdības «agresīvo» nostāju Krievijas tranzītkravu samazinājumā caur Latvijas ostām. «Bija laiks, kad uzmetāmies par galvenajiem policistiem, kas Krieviju sodīs par kaut kādiem nodarījumiem. Tas nav pareizi,» saka Matīss, jo «mūsu valstij garām aizgājusi milzu nauda.»

Papilduzdevums. Kāda būtu politiskā cena, kuru Saskaņa gatava maksāt par Krievijas tranzītkravu atjaunošanu?

Jācer, ka uz šo jautājumu atbildi nekad neuzzināsim.