Labie padomju laiki…

Padomju laikos bija daudz vieglāk nekā šodien. Strauji tuvojas Saeimas vēlēšanas, un latviešu partijas ir atkal saradušās kā sēnes pēc lietus. Spēj tik saprast, kas īstenībā stāv aiz skaistiem nosaukumiem un ideālistiskiem lozungiem.

Cik daudz vienkāršāk bija padomju laikos! Viena partija, par ko balsot, – nebija jāpiepūlas atšifrēt nosaukumus, personības un platformas. Saukļi arī ļoti skaisti – par mieru, par labklājību, par komunismu. Un vēl jo skaistāks fakts, ka nebija saukļos jāieklausās – visi tik un tā zināja, ka tie bija meli.

Iesaku atsvaidzināt atmiņu, ieskatoties kādā Rīgas pilsētas bilžu grāmatā no 1980. vai pat agrajiem 90. gadiem. Krievu un latviešu valodā gaišās nākotnes sludinājumi bija uz sienām, virs jumtiem, uz afišu stabiem. Visās redzamākajās vietās, bet tik un tā neredzami. Britu zinātniskās fantastikas televīzijas sērijā Dr. Who parādās jēdziens Uztveres filtrs (Perception filter). Tas nozīmē, ka acis redz, bet prāts nepiereģistrē – un tā arī lielākā daļa iedzīvotāju toreiz redzēja lozungus, bet pie tiem bija tā pierasts, ka prāts vairs neievēroja.

Šodien vairs nav vienkāršie padomju laiki. Saeimas vēlēšanas oktobrī ir pa īstam, un visu pilsoņu līdzdalība ir ārkārtīgi svarīga. Nav tā, ka var dot iespēju valdīt katrai partijai pēc kārtas, jo visi jau tādi paši vien ir. Nav visi tādi paši!

Īsta demokrātija var tikai darboties, ja visiem vēlētājiem ir informācija, uz ko var paļauties. Padomju laikos zinājām, ka visa vietējā informācija ir principā viltus un tāpēc bija jāpiedomā, jālasa starp rindām, lai tiktu tuvāk patiesībai.

Šodien lielākais drauds demokrātijai ir viltus ziņu plūdi. Tagad zinām, cik plaši un rafinēti Krievija iejaucās ASV prezidenta vēlēšanās 2016. gadā. Interneta pētniecības aģentūrai bija 400 darbinieki Pēterburgā, un tie savos tvitera kontos saražoja gandrīz trīs miljonus tvītu. Viņu aktivitāte Facebook arī bija apbrīnas vērta.

Pirmais mērķis demokrātijas grāvējiem ir sagraut ticību ziņas avotiem. Un vienkāršākais veids ir izplatīt tendenciozas viltus ziņas, atbalstot galējus viedokļus. Vienalga – par vai pret. Galvenais ir sašķelt sabiedrību un panākt to, ka iestājas Uztveres filtrs pret nopietno presi, kura var kļūdīties, bet kura tomēr cenšas izplatīt patiesas ziņas.

Kad šī uzticība nopietnai presei ir zudusi, tad ir daudz vieglāk manipulēt cilvēkus vēlamā virzienā.

Tāpēc – pirms jūs šērojiet ziņas, kuras varētu būt viltus ziņas, apdomājiet, kam jūs palīdzat ar to.

Autors ir laikraksta “Latvietis” redaktors