Konkurences padomi (KP) pārsteidz, ka Latvijā, kur vairāk nekā 25 gadus darbojas brīvā tirgus ekonomika, ir akceptējams VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) monopolstāvoklis un konkurences ierobežošana, tās četrām kapitālsabiedrībām nosakot ekskluzīvas darbības teritorijas un automātisku līgumu pagarināšanu, kas var būt par pamatu Eiropas Savienības (ES) konkurences tiesību pārkāpuma konstatēšanai.
Esošā tehniskā stāvokļa kontroles sistēma satur ne tikai ierobežojumus konkurencei, bet rada arī kaitējumu patērētājam, tādējādi KP uzskata, ka būtiski ir paskaidrot sabiedrībā publiski paustos izteikumus par pakalpojuma cenu, kā arī minējumus par drošības pasliktināšanos un korupcijas draudiem.
Faktiskās cenas rada maldīgu priekšstatu
Vienkāršota faktisko cenu salīdzināšana viena gada griezumā, neņemot vērā ekonomisko kontekstu, maldina patērētājus par patieso pakalpojuma dārdzību ilgtermiņā.
Latvijas patērētājiem izmaksas par transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli ir vienas no augstākajām ES. Pie šādiem secinājumiem KP nonāca, pielietojot metodoloģiju, kas tiek plaši izmantota ekonomiskajos pētījumos, kurus veic tādas organizācijas kā Eurostat, ESAO (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD) vai Pasaules Banka. Arī Eiropas Savienības Tiesa ir apstiprinājusi, ka identiska pakalpojuma tarifu salīdzināšanai dažādās dalībvalstīs, kurās labklājības līmenis atšķiras, ir noteikti jāņem vērā pirktspējas paritāte.
Izmaksas būtiski ietekmē arī tehniskās apskates periodiskums. Ja kādā valstī tehniskā apskate ir jāveic retāk, patērētāja ieguvums ilgtermiņā var būt daudz lielāks. Igaunijā tehniskā apskate jāveic ceturtajā gadā pēc automašīnas pirmreizējās reģistrācijas, bet otrā, trešā un ceturtā – attiecīgi automašīnas sestajā, astotajā un desmitajā gadā, vēlāk – katru gadu. Tajā pašā laikā Latvijā jaunai mašīnai pirmā un otrā automašīnas tehniskā apskate jāveic otrajā un ceturtajā gadā, pēc tam – katru gadu. Ilgtermiņā tas pats pakalpojums iedzīvotājiem Latvijā izmaksā dārgāk. Tādēļ, lai salīdzinātu patērētāja izmaksas, KP aprēķināja tās piecu, desmit un 15 gadu ciklā.
Kā redzams grafikā, vienas no zemākajām izmaksām ir Dānijā, kur tirgus ir atvērts konkurencei. Skaļais Zviedrijas piemērs, kad 2010. gadā pēc tirgus atvēršanas paaugstinājās cenas, rāda, ka, ņemot vērā iedzīvotāju pirktspēju un pakalpojuma veikšanas biežumu, pakalpojums iedzīvotājam Zviedrijā desmit gadu periodā izmaksā mazāk nekā iedzīvotājam Latvijā. Attiecīgi piecu gadu periodā Latvijā ir septītās augstākās izmaksas, desmit gadu periodā – ceturtās augstākās, bet 15 gados – trešās augstākās.
Drošība atkarīga no efektīvas valsts uzraudzības
KP ieskatā publiski paustie viedokļi, ka tirgus atvēršana mazinās drošību uz ceļiem, ir atbildīgo iestāžu minējumi, kas nav balstīti faktos, un tā ir izvairīšanās no atbildības. ES dalībvalstu pieredze un ES Tiesas prakse apstiprina, ka drošība uz ceļiem nav atkarīga no tirgus modeļa, bet tā ir atkarīga no efektīva valsts uzraudzības mehānisma ieviešanas. Tāpat KP uzskata, ka publiskajā telpā izskanējušie viedokļi par pieaugošajiem krāpšanas draudiem, ja tehniskā stāvokļa kontroli uzticēs veikt autoservisiem, ir spekulatīvi.
Pirmkārt, būtiski atzīmēt, ka tie servisi, kas vēlētos sniegt arī tehniskās stāvokļa kontroles pakalpojumu, būtu akreditējami, izvirzot no valsts puses objektīvas un vienlīdzīgas prasības. Tādējādi biedēšana ar to, ka šajā tirgū sāks darboties jebkurš autoserviss un tādēļ tiks apdraudēta satiksmes drošība, ir absolūti nepamatota.
Otrkārt, automašīnas tehniskā stāvokļa kontrole vienreiz gadā ir tikai neliela daļa no pasākumu klāsta, kas ietver ceļu satiksmes drošības nodrošināšanu. Nenoliedzami, ka arī pie esošā kontroles modeļa nav izslēgti būtiski ceļu satiksmes drošības pārkāpumi un citu personu apdraudējums, vadītājam ekspluatējot tehniskās apskates uzlīmi saņēmušu automašīnu ar neatbilstošām riepām, nedegošām tuvām gaismām un citiem defektiem. Tādējādi valstij arī pēc tirgus atvēršanas konkurencei ir jāveic regulāras, preventīvas pārbaudes uz ceļiem, kontrolējot automašīnu atbilstību noteiktām tehniskām prasībām.
Treškārt, svarīga ir arī autovadītāja atbildība un adekvātas sankcijas no valsts puses, ja tiek ekspluatēts pašam un citiem bīstams ceļu satiksmes transportlīdzeklis.
Ceturtkārt, lai mazinātu interešu konflikta riskus un patērētāju bažas par pakalpojuma kvalitāti, ir jādomā par efektīvākiem risinājumiem, piemēram, ir jāierobežo autoservisa iespēja remontēt un veikt tehniskā stāvokļa kontroli vienai un tai pašai automašīnai. Tāpat patērētājiem ir jābūt pieejamai pilnīgai informācijai par pakalpojumiem, cenām un citu klientu sniegtām atsauksmēm tiešsaistē. Taču noteikti, lai atturētu no krāpšanas, liela nozīme ir atbildīgo iestāžu kontrolei un potenciālajiem sodu apmēriem, tajā skaitā iespējai zaudēt akreditāciju.
Tādējādi negodprātīgu rīcību ir iespējams novērst ar citiem tiesiskiem līdzekļiem, nevis ierobežojot konkurenci tirgū. Valstij ir iespēja būvēt tādu tehniskās apskates sistēmu, kas stimulē tajā iesaistītos dalībniekus rīkoties godprātīgi.
Vai publisks iepirkums nodrošinās konkurenci tirgū?
Satiksmes ministrija (SM) drīz pēc KP publiskotās tirgus uzraudzības nāca klajā ar paziņojumu, ka CSDD no 2020. gada vairs neveiks automašīnu tehniskā stāvokļa kontroles funkciju, bet tikai uzraudzību, un saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem no 2023. gada tehniskās kontroles veicējus izvēlēsies konkursā, izsludinot publisko iepirkumu. Tomēr KP nav guvusi pārliecību, ka tas novērsīs esošos konkurences kropļojumus tirgū.
KP iepazīstoties ar SM izstrādātajiem jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem, secina, ka tajos nav ietverts izvērsts skaidrojums, kā šis modelis darbosies, vai joprojām netiks ierobežota brīva konkurence un kādi ir iemesli sistēmas maiņas ilgajam termiņam līdz 2023. gadam.
KP atgādina, ka uzraudzības secinājumi norāda uz būtiskiem konkurences kropļojumiem – fiksētu cenu un ierobežotu tirgus dalībnieku skaitu –, kā arī kaitējumu patērētājiem, jo tiem nav iespēja izvēlēties pieejamāko, kvalitātes un cenas ziņā labāko pakalpojuma sniedzēju. Tādējādi KP sagaida, ka SM, balstoties uz KP konstatēto, ne vēlāk kā līdz šā gada 1. oktobrim izstrādās atbilstošu rīcības un pasākumu plānu, kas novērsīs ierobežojumus konkurencei.
KP aicina rīcības plānu sagatavot rūpīgi un atbildīgi, jo, saglabājot konkurences ierobežojumus, KP ir pamats uzsākt pārkāpuma lietu par LESD 102. panta – dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas – pārkāpumu CSDD darbībās.
Autors ir Konkurences padomes loceklis
Komentāri (6)
atvars_karro 25.07.2018. 13.00
Par tām izmaksām, kas tur lielākās utt., viens no būtiskākajiem argumentiem bija – Latvijā apskate jāiet biežāk.
Autor, kā tieši “tirgus atvēršana” palīdz risināt šo aspektu? Tās ir divas savstarpēji nesaistītas lietas!
Ja ar likumu noteiks, ka apskates ir jāiet 2x retāk (kā Igaunijā, piemēram), tad ir pilnīgi vienalga, vai apskates veiks CSDD vai “brīvais tirgus” – izmaksas samazināsies. Atstājot CSDD kā vienīgos “skatītājus” pie 2x retākām apskatēm, protams, ir iespēja, ka cenas var pieaugt, jo CSDD kā vienīgais spēlētājs var noteikt cenas savam pakalpojumam, bet nav garantijas – ja vien tas netiek fiksēts likumā – ka, atverot tirgu, pārējie nodarbosies ar labdarību un praktiski piemaksās par to, ka apskate tiek ieta pie viņiem.
Un, kā es jau citur esmu minējis – kamēr nebūs STRĀDĀJOŠA kontroles mehānisma servisiem par TA godprātīgumu, tikmēr mūsu sabiedrība centīsies taisīt šmuguli un iegrūst “eu, tas tak mans čoms Juris” meistaram naudu kabatā, lai tiktu pie apskates ar auto, kuru pat uz pārstrādi būtu jāved kā “bīstamu atkritumu”. Arī otra galējība ir iespējama – lai tiktu pie apskates, auto būs jāremontē, līdz tas kļūs “kā jauns”, un man nav iebildumu, ka pa mūsu valsti brauc tikai lieliski apkopti auto, bet tad sarunājam, ka nerunājam par “izmaksu samazinājumu”.
Ciktāl par laikabiedru minēto piesiešanos transportlīdzekļa tehniskajam stāvoklim – kā tirgus atvēršana šo palīdzēs risināt? Ja Pēteris kantorī X nedod apskati, tad var braukt pie Jāņa uz kantori Y, jo visi zina, ka viņam patīk melnas mašīnas, un viņš “piever acis”? Ja šī ir tā argumentācija, jums ar to viss liekas kārtībā?
Man 20 gadu laikā ir bijuši dažādi auto, dažādos tehniskos stāvokļos, un ne reizi es neesmu kaut kā īpaši “iegāzts” – ja ir bijuši defekti, tie ir bijuši reāli defekti. Ja nu reiz ar kaut ko vajag cīnīties, tad tā ir iespējama korupcija CSDD rindās, jo pa ceļiem daždien pārvietojas tādas katastrofas, ka ir jāuzdod jautājums – KĀ tas auto ir ticis cauri apskatei, bet ar korupciju nevar cīnīties, palielinot spēlētāju skaitu. Ja var – kā?
1
QAnon > atvars_karro 25.07.2018. 13.25
“kamēr nebūs STRĀDĀJOŠA kontroles mehānisma servisiem par TA godprātīgumu”
—————
Varbūt vajadzētu dot CSDD taisīt tehniskās apskates arī no veikala nākošiem autiņiem, jo nekad nevar būs drošs par autogigantu godprātīgumu? Līdz šim nav bijis problēmu par pateicību iziet apskates SCDD arī nobrauktām mašīnām, kuras ekspluatācijā ir pēdējo gadu.
Nav runa par cīņu pret korupciju, bet gan pret monopolu organizācijai, kura var visus automašīnu īpašniekiem nokāstos līdzekļus izmantot pēc saviem ieskatiem.
0
AK 25.07.2018. 09.06
Atbalsts pašreizējai sistēmai ir tādēļ, ka cilvēkiem tā ir saprotama, pie tās ir pierasts, kā arī lai ko daudzi bļautu, CSDD ir viena no labāk funkcionējošajām valsts kapitāla iestādēm, un sistēma ir kvalitatīva. Tāpat CSDD attiecīgi nodrošina vienotu standartu visā valsts teritorijā, un ir tomēr ieguvusi zināmu uzticību no sabiedrības šajā jomā. Respektīvi – sistēma strādā. Un normāli cilvēki parasti to, kas strādā, neaiztiek, lai nesačakarētu. Teorētiski varbūt brīvais tirgus šajā gadījumā dotu kādu cenas samazinājumu. Bet lielākā maksājamā daļa pie apskates tik un tā ir nodoklis. Apskates cena ir neliela. Ja tā arī nostaigās par 2-5€, kuru tad tas interesē. Īpaši, ja vēl sistēma tiks sačakarēta.
—–
Bet par tām ilgtermiņa izmaksām sarēķinātajām, kas atkarīgas t.sk. no tā, cik bieži skate jāiet – skates biežums jau nav atkarīgs no tā vai CSDD ir monopols vai nav. Tas ir atkarīgs no likuma noteikumiem. CSDD tikai izpilda likumu. Tā kā tas cenu salīdzinājums ilgtermiņā pamatojot to arī ar skates biežumu, ir visai glups. Uztaisiet skates biežumu kā Igaunijā, un kopējais cipars graujoši noies uz leju vispār neaiztiekot CSDD monopolstāvokli. Šobrīd tiešām vairāk izskatās pēc tādas smadzeņu skalošanas. Tā kā paredzēts konkurss, tad izskatās, ka šo visu cauri bīda kādi lielie servisu tīkli, lai tiktu pie papildus ienākuma.
—–
Lidostā takšus jau sačakarēja.Tur kā reiz pēc “brīvās konkurences” ieviešanas par taksistu var būt jebkurš urlātu bomārs treniņbiksēs, krāpnieku – pa riņķi vadātāju – skaits palielinājies, cenas kritušās nav un līmenis ir nolaidies zemāk par grīdlīsti (kvalitāte ir pēcpusē).
—–
Monopols nav šajā gadījumā automātiski kas sliktāks, it īpaši tik mazā tirgū kā Latvija, kur tirgus var būt nepietiekami liels pietiekošas un efektīvas konkurences nodrošināšanai, lai tiešām būtu gan kvalitāte, gan uzticība pakalpojumu sniedzējam, gan būtisks cenas samazinājums. Reāli konkurenci varētu nodrošināt, ja tirgus būtu vismaz Baltijas lielumā. Labāk visas ES lielumā – ja es varētu iziet apskati, kurā ES valstī vēlos. Piemēram, kaut kur esmu izbraucis un pa ceļam to apskati izeju, ja tajā vietā cenas lētākas.
—–
Un nezinu vai šeit būtu pamats arī kaut ko uzspiest no ES puses, jo tehniskā apskate ir valsts kontroles mehānisms, ko realizē pati valsts, lai noteiktu, kas var piedalīties satiksmē. Tas ir tāpat, piemēram, kā izsniegt licenci būvfirmai. Līdz ar to nezinu vai kāds varētu valstij uzspiest, ka kontroles funkcijas obligāti nododamas brīvajam tirgum.
2
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@Edmunds Zalite > AK 28.07.2018. 21.39
lukstinjsh par muusu naudu celj sev stikla pilis un sanjem pasakainu algu par nekaa nedariisanu. piekriitu ka nausdas iekasesanas mehaanismu vinjsh ir izveidojis kvalitatiivu, bet tas arii diemzeel viss, par drosibu vinjam nospljauties.
0
QAnon > AK 25.07.2018. 10.20
CSDD ir bezpeļņas (lasi: visi tur ienākušie miljoni tiek izlietoti pēc padumjā miliča, Lukstiņa un viņu lobējošo korumpēto politiķu, ieskatiem) organizācija, kuras mērķis, izvilkt no automašīnu īpašniekiem pēc iespējas vairāk naudiņas. Lukstiņš, kā reizi ir tas “urlātu bomārs” tikai šlipsē un ieņem monopolstāvokli. Ar to mūdzi lieliski sadzīvoja visi bijušie premjeri un satiksmes ministri, īpaši čekas pidrilla, Šlesers.
Neesošu vai niecīgu defektu dēļ, kuri nekādi nevar ietekmēt satiksmes drošību, cilvēki spiesti iet atkārtotas tehniskās apskates, braukšanas eksāmenā tiek izgāzti pieredzējuši vadītāji. Esmu painteresējies pie cilvēkiem, kuri kārtojuši eksāmenus citās valstīs un parādījis viņiem mūsu eksāmenu teorijas jautājumus, kas pieejami intenetā. Visi bija autā. Reiz man apskatē paziņoja, ka manam mocim priekšējā dakša ir par cietu. Ar gadiem tā paliek mīkstāka, bet cietāka nekad. Nākamā dienā pie cita kontroliera ar dakšu viss bija kārtībā. Līdzīgu gadījumu esmu dzirdējis desmitiem. Kurā valstī vēl jaunai mašīnai tehniskā apskate jāiet jau nākamā gadā? Par satiksmes pārkāpumiem mūsu Saeimas prātu izkūkojušie tantuki un pederasti ir izdomājuši drakoniskus sodus, visādus papildus kursus un nodarbības, lai naudas straumi, kas plūst uz CSDD vēl palielinātu.
Licenzētiem servisiem, kur cilvēki veic tehniskās apskates, kur izmanto servisa grāmatiņas, noteikti jāļauj dot savu slēdzienu par tehnisko stāvokli un tas nekādi nepalielinās kukuļošana, kāda tā šobrīd ir CSDD.
1
Kamielis > altinyildiz 25.07.2018. 21.47
Nav nekādu principiālu nesaskaņu ar CSDD, ciešama organizācija, vispirms uz apskati, pēc tam uz servisu novērst prasīto un atkārtota apskate – visiem labi.
Bet, tomēr tas ir tipisks latviešu bizness: uztaisa SIA, vienalga kādu – valsts vai privātu un ar likumu, MK noteikumiem vai pašvaldība nosaka, ka tikai šis SIA ir tiesīgs sniegt attiecīgo pakalpojumu un visiem paklanoties ir jāiet pie tā pieteikties. Monopolista SIA perfekta dzīve – nekādu risku, garantēti klienti, ienākumi tikai pareizi jāsadala, nedrīkst aizmirst labvēlīgos likumdevējus.
0