Kādas desmit picu receptes nāk līdzi no 1994. gada, taču picērija seko modes tendencēm, tāpēc tagad piedāvā arī veģetāriešu un vegānu picas. Foto — Jānis Pipars un no uzņēmuma arhīva
Mums garšoja alus un gribējās ēst — tik vienkārši trīs Pica Lulū īpašnieki skaidro, kā Rīgā sāka picu cepšanu. Bizness pamatīgi izpleties 25 gados, ko viņi paši salīdzina ar laulību
Relaksēti, smaidīgi un optimisma pilni. Viens otru ik pa laikam pavelk uz zoba, un tad visi kopā garšīgi smejas. Pilnīgs Lulū. Tā var teikt par trim uzņēmējiem — Pēteri Ruģeli, Elmāru Tanni un Kasparu Sūniņu, kuri pirms 25 gadiem, tolaik būdami divdesmitgadnieki, ieveda Latvijā jaunas vēsmas. Īstu picu un Tuborg alu! Šo gadu laikā viņiem izdevies izveidot picēriju ķēdi, kurā pērn izcepts gandrīz pusmiljons picu, nopelnot kompānijai vairāk nekā 430 tūkstošus eiro.
Ideja par kopīgu picēriju Rīgā trijotnei aizmetās jau 1992. gadā. «Sapratām, ka Latvijā pēc neatkarības atgūšanas varētu būt tukša niša visam. Dažreiz smejos, ka varējām vērt vaļā arī banku,» joko uzņēmuma līdzīpašnieks Pēteris. Elmāru viņš pazina kopš bērnības, ko abi pavadīja Kanādas pilsētā Toronto. 1991. gadā turp no Latvijas atbrauca arī Kaspars — lai strādātu Mārtiņa Rītiņa restorānā, kur Elmārs bija pavārs. Tā trijotne iepazinās un nolēma atvērt savu picu biznesu Rīgā.
