Pirms 78 gadiem, 1940. gada 14. un 15. jūlijā, padomju okupācijas vara bija sarīkojusi tā sauktās tautas Saeimas vēlēšanas Latvijā. Kā labam teātrim, rezultāts jau ir noteikts tāds, kāds ir vajadzīgs. Proti, 97,6% vēlētāju esot atbalstījuši Darba tautas bloku. Par visām citām partijām kopā esot tikušas nodotas precīzi neviena balss, jo neviena cita partija nebija pieļauta.
Aktieri tomēr nav varējuši simtprocentīgi pieturēties scenārijam. Piemēram, oficiālā Rīgas vēlēšanu apgabala 20. vēlēšanu iecirkņa protokolā lasām, ka izsniegti 9763 vēlēšanu biļeteni un līdz ar to vēlēšanās piedalījušies 9763 vēlētāji. No urnām izņemtas un par pirmo (un vienīgo) sarakstu nodotas 9775 vēlēšanu biļeteni. Protokolu ar šādu absurdu parakstījuši 20. iecirkņa vēlēšanu komitejas priekšsēdētājs Arturs Skulte un sekretārs Stanislavs Sproģis. Nevienam nav interesējis, no kurienes parādījušās 12 papildu balsis.
Kāpēc šī viltus leģitimitāte bija vajadzīga Padomju Savienībai tās iekarotajā teritorijā, un tagad Krievijā, piemēram, ar referenduma teātri okupētajā Krimā?
Ja ir pieņemts, ka vēlēšanu neregularitātes regulāri notiek trešās pasaules valstīs, tad gribam domāt, ka attīstītās demokrātijās viss ir kārtībā ar vēlēšanu procesu. Bet tā gluži nav.
ASV prezidenta vēlēšanās Donalds Tramps saņēma mazāk balsu nekā Hilarija Klintone, bet ASV vēlēšanu sistēmas nianses deva uzvaru Trampam. Jau vēlēšanu laikā virmoja baumas par Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanās. Tas ir tagad apstiprinājies. Tika pielietotas vairākas metodes, piemēram, ielaušanās Demokrātu partijas e-pastu serveros un šo materiālu publicēšana caur dažādiem kanāliem; viltus ziņu izplatīšana caur viltus profiliem sociālajos medijos.
Tramps ir vienmēr noraidījis iespēju, ka viņa uzvara ir, pateicoties Krievijas iejaukšanās. Šī noliegšana sasniedza kalngalu preses konferencē pēc privātās tikšanās ar Krievijas prezidentu Putinu šonedēļ. Tramps ne tikai apgalvoja, ka Krievijai nebūtu bijis iemeslu iejaukties ASV prezidenta vēlēšanās, bet arī paziņoja, ka ASV oficiālās iestādes, kuras ziņoja par Krievijas iejaukšanos, ir kļūdījušās.
Jāpieņem, ka iejaukšanās Latvijas Saeimas vēlēšanās ir jau sākusies. Vai būsim spējīgi turēties tam pretī labāk nekā amerikāņi?
Autors ir laikraksta “Latvietis” redaktors
Komentāri (58)
Sskaisle 19.07.2018. 11.14
par edvardu berniju jau ir redzētas filmas, bet arī so var noskatītes
un tur ir vadmotīvs – totalitārie režīmi masas uz kaut ko piespiež arvaru, kamēr demokrātijā – manipulē ar informāciju, ar reklāmām – dārgi apmaksātām – ietekmē sabiedrību –
tāpēc tikai izglītība – izcila izglītība spēj nodrošināt demokrātiju
https://www.arte.tv/de/videos/071470-000-A/edward-bernays-und-die-wissenschaft-der-meinungsmache/
1
QAnon > Dusma 19.07.2018. 12.18
Izglītoti cilvēki nebalsoja par LC komunistu cūkām un čekas pederastiem un nenesa pēc viņu aicinājuma savus pēdējos iekrājumus to saimniekam, Laventam. Tie, kuriem ir vismaz nedaudz pelēkās vielas smadzeņu garozā, nekāptu otreiz un tā paša grābekļa un nebalsotu par LC izauklēto čekas kurmi, Bordānu.
Izglītoti cilvēki pat bez uzšķēršanas zin, kas lācītim (Savicka apteksnei Dombrovskim) vēderā.
0
Atis Priedītis 18.07.2018. 08.51
Mēs mīcāmies pa dubļiem. Gandrīz droši var teikt, ka nākamā Saeima būs tikai pagaidu Saeima, labākajā gadījumā uz pāris gadiem. Ticamākais, ka pirms Saeimas vēlēšanām “čekas maisi” atvērti netiks un turpināsies meli par VDK, kura 80.tajos gados esot veikusi tikai “maigas pārrunas un aizrādījumus”. Kad parādīsies arī publikācijas par to kā viss notika patiesībā, Saeima tiks atlaista.
2
QAnon > Atis Priedītis 18.07.2018. 10.14
Čekas maisu atvēršana pirms vēlēšanās būtu tas pats, kas vēl neievēlētam pederastam iznākt no skapja. Atklātos daudz prokremlisko SC un Vienotības, kas kopiski ar čekas mērgļiem: Freibergu, Zatļeru un Maizīti, fanātiski pretojas maisu atvēršanai, politiķu draugu, radu, ziedotāju, padomnieku, biznesa partneru un interešu klubu biedru uzvārdu.
1
kolpants > altinyildiz 18.07.2018. 10.18
Не забудь добавить, что и Раснач коммунист, вступил на всякий случай в последний момент, наверно не знал еще, кто победит
Так что и про людей из НА не забывай в этих мешках))
1
QAnon > kolpants 18.07.2018. 10.44
Rasnača kungs līdzīgi kā 90% SC staļinistu, WWII noziegumu mantinieku un 50% tās paģeļņiku, Vienotības, politiķu bija kompartijas ierindas biedri. Tas ir pavisam cits, nekā būt kompartijas funkcionāram, vai čekas ziņotājam ar nolūku maksimāli kaitēt latviešu tautai.
2
kolpants > altinyildiz 18.07.2018. 10.57
А что же он тогда вступил в партию, когда уже даже стали появляться организации, декларирующие свою борьбу за независимость?
И почему он ВООБЩЕ стал вступать в партию, которая представляет оккупационную власть? Даже не представляет, а осуществляет!
Он же при вступлении и некую клятву или присягу приносил и т.д. ПОЧЕМУ?
Как я теперь знаю, может он и вступал ради карьерного роста в рядах партии, да просто не успел?
0
kolpants > altinyildiz 18.07.2018. 10.57
кстати, в своих решениях верхушка КПСС как раз и основывалась но одобрении своих рядовых членов!
1
QAnon > kolpants 18.07.2018. 11.17
Ja nezināji vēl, gandrīz visi tie, ar kuru balsīm 1990. gada 14. martā tika atcelts PSRS konstitūcijas 6. pants, bija kompartijas biedri. Tie nebija cilvēka seju zaudējušie rubiki, alksņisi, ždanokas un citi izdzimteņi, kuri vēl 1991. gada augustā. bija izbeidzami, kā traki suņi.
1
kolpants > altinyildiz 18.07.2018. 11.22
О да, теперь все вдруг оказались такими патриотами, которые вступали в партию, чтобы ее изнутри подрывать)))
Но наверно, еще не все содержание мешков почистили, опасаются, что могут где-то при публикации проскочить “ненужные” сообщения, в которых будет видно, как они “подрывали изнутри”))
1
QAnon > kolpants 18.07.2018. 12.20
Čukča tikai raksta, bet nelasa nemaz. Es darīju zināmu, ka astoņdesmito gadu beigās komunisti nebija homogēna masa un Rasnača kungs atšķīrās no saprāta un cilvēka seju zaudējušiem Ļigačova un Rubika atbalstītājiem.
0
Sskaisle > Atis Priedītis 18.07.2018. 10.20
čekas maisu atvēršana vien visu neatrisinātu tik un tā
ne mums tiesiska, ne sociāli taisnīga valsts
lasīji, ko man mums uzbrēca, lai es nekritizējot prezidenta runu, šis esot nevainīgs – nu – ja mums – ir tāda attieksme – turi muti un maksā nodokļus – tad kā Tu esi iedomājies, ka kaut kas mūsu sabiedrībā var mainīties?
Vai es jau nezinu kuri bija čekisti, kuri čekas kalpi, kuri komunisti? Zinu . Kur likumi , kas nelaidīs komunistus un čekas kalpus pie teikšanaS?
Kur likumi , kuri novērsīs korupcija, kur tiesneši, kuri saliks cietumos korumpantus?
Čekas maisu atvēršana to atrisinās?
Lasīju Tavas atmiņas. Labi, tās ir godīgākas un taisnīgākas kā valsts dārgi apmaksāto literāro kruzuļu izdevumi, bet …. vai Melānijas hronika kaut kā mūsu sabiedrību ietekmēja, jeb vienkārši sisrsnīgi kolektīvi paraudājām ?
Es nesen biju Likteņdārzā un baigi vīlos. Piemiņa represētiem un piemiņa sportistiem. Vai tur atkal nav čekas garā roka visu smetusi vienā mudžeklī?
1
Atis Priedītis > Dusma 18.07.2018. 10.50
Paldies Dusmai! Atklāti sakot, vismaz manas atmiņas neko nemainīs. Rakstīju tāpēc, ka kļuva pārāk grūti turpināt klusēt un visu slēpt. Tagad vismaz mani paziņas zina, kas patiesībā notika.
1
Sskaisle > Atis Priedītis 18.07.2018. 12.19
Ati, protams, ka lasot Tavu grāmatu es arī pukstēju.
Virsraksts man nepatika. Gan jau neder cīnītājiem un nemaz nē – uzvarētājiem. Gan jau ir pasīvitāte, fatālisms.
Tad – manuprāt, vajadzēja vairāk nr 1 – par čekas represijām , konkretus uzvārdus – vai to cilvēku aprakstus un nr 2 – vairāk sasaistīt to pieredzi ar šodienu
“Viss ir sūds” jeb par žultainību Latvijā.
Pirms 7 gadiem Ņujorkā man bija tas gods nedaudz aprunāties ar Andri Nelsonu. Visa cita starpā naivi jautāju, vai viņam nepietrūkst Latvijas Nacionālās operas. Izrādījās, ka ne tikai nepietrūkst, bet ka tas ir bijis smagākais posms viņa dzīvē. Ikdiena saistījās ar kolektīva intrigām, skaudību, nepieciešamību visu laiku pieradīt, ka viņš kaut ko prot un var izdarīt. Ironiski, bet Maestro vajadzēja aizbraukt, iegūt atbalstu un atzinību starptautiski, lai no peramā puikas kļūtu par nacionālo lepnumu. Tā tas diemžēl Latvijā ir.
Kad pirms pāris dienām mākslas portālā Arterritory.com izlasiju Kim?pēdējām 2 izstādēm veltītu jaunā mākslas kritiķa Tomass Pārups recenziju, atzīšos, ka nedaudz apstulbu. Ne tik daudz par konkrētās recenzijas paviršību un jelkādas nopietnas analīzes trūkumu, bet tieši par tās attieksmi. Viss, šķiet, autoram šajā gadījumā un izrādās jau kādu laiku ir “sūds” – izstādītie mākslinieki, to darbi, tos pavadošie teksti, gidi, galu galā pati institūcija. Saprotiet pareizi, nav ne mazākās problēmas ar to, ka autoram nepatīk konkrētās izstādes vai ir iebildumu pret institūcijas darbu. Nudien, izstādes var būt labas un sliktas, tās var patikt vai nepatikt, un ir svarīgi par to atklāti un kritiski diskutēt. Tomēr ir kaut kādi puslīdz profesionāli un cienīgi veidi, kā to darīt, un ir tomēr bāziski orientieri tam, kas ļauj spriest par mākslinieku un institūcijas darbu kvalitāti.
Ir skaidrs, ka nekādi absolūti objektīvi kritēriji mākslas vērtējuma lauciņā nav iespējami. Un tomēr, ja gribam tikt tālāk par patīk/nepatīk līmeni, ar kaut ko ir jāsāk. Tā piemēram, spriežot par mākslinieku profesionalitāti, nenāk par ļaunu apskatīties, kas ir mākslinieka izglītība, kur mākslinieks ir līdz šim izstādījies, kādi izdevumi ir rakstījuši par viņa darbiem, kādos vērā ņemamos mākslas notikumos (biennālēs, triennālēs utt.) mākslinieks ir piedalījies, kādus apbalvojumus ieguvis, kādu institūciju kolekcijās ir viņa darbi. Nav šaubu, ka viss uzskaitītais nav nekāds garants – var būt slikti mākslinieki ar lielisku CV, labiem māksliniekiem var būt un ir slikti darbi. Taču, ja, tā kā šajā konkrētajā gadījumā, mākslinieks ir absolvējis Jēlu, regulāri izstādījies un uzstājies pasaules labākajās mākslas institūcijās, ja par viņa darbiem ir izlasāmas virkne recenzijas ietekmīgākajos mākslas medijos – šis mākslinieks, kā minimums, ir nopelnījis cieņu un nelielu iedziļināšanos. Ja ne starp ikdienas izstāžu apmeklētājiem, tad vismaz starp mākslas profesionāļiem noteikti.
Līdzīgi ar mākslas institūciju vērtējumu. Cik ilgi institūcija pastāv? Ar kādiem māksliniekiem, kuratoriem un institūcijām sadarbojas? Kādos izdevumos tiek recenzētas tās rīkotās izstādes? Kādos starptautiska mēroga notikumos tā ir piedalījusies? Atkal jau tas nav nekāds garants, bet bāzisks filtrs gan. Ar Kim? pirmos trīs gadus vispār neviena nopietna pasaules mākslas institūcija un mediji nerunāja. Tādas organizācijas kā Kim? nāk un iet, ir viegli kaut ko uzsākt, daudz grūtāk ir turpināt. Tieši pēdējos gados redzam starptautisku interesi un atzinību. Tā piemēram, tikai pēdējo 2 gadu laikā Kim?organizētās izstādes ir veselas 3 reizes bijušas izvēlētas paša ietekmīgākā mākslas izdevuma Artforum “Critics Choice” sadaļā. Nav bijusi teju neviena izstāžu cikla, ko nebūtu apskatījuši starptautiskie mākslas mediji. Strādājām ar virkni pasaules labāko mākslas institūciju un daram to uz ikdienas bāzes. Ko es ar to gribu pateikt? Var patikt un var nepatikt, tas ko Kim? dara, un es to gan profesionāli, gan cilvēciski saprotu, bet varbūt, tikai varbūt tas nav “sūds” un visi citi nav idioti.
Tagad par pašu svarīgāko, un kāpēc rakstu. Šis šķietami nesvarīgais Arterritory.com rakstiņš un tam sekojušie komentāri nav ļāvuši man pilnvērtīgi strādāt jau divas dienas. Un te sanāk vilkt paralēles ar to, kas notiek valstī un par ko runāja Andris Nelsons. Šobrīd tiek uzskatīts, ka Latvijas ekonomikas lielākā problēma ir ne tikai fizisks darba spēka trūkums, bet tā produktivitāte. To ierasts skaidrot gan ar Latvijas iedzīvotāju izglītības un profesionalitātes līmeni, gan Latvijas ekonomikas uzbūvi, gan uzņēmumu un valsts sistēmu, procesu un tehnoloģiju līmeni. Tas viss nenoliedzami, bet es sāku domāt, vai tik tas viss nav saistīts arī ar mūsu “iekšējo kultūru”, ar attieksmi vienam pret otru, savu darbu, uzņēmumiem, organizācijām un valsti. Nav iespējams produktīvi strādāt žultainā vidē.
Biznesa vadības jomā ir populārs teiciens “culture eats strategy for breakfast”, ar ko tiek domāts iekšējās kultūras lielais un bieži vien iznīcinošais spēks. Labākos uzņēmumus un organizācijas var iznīcināt toksiska vide, un otrādāk. Man sāk likties, kas tas pats attiecās uz valstīm.
Draugi, ir Latvijas simtgade, mums kopumā neklājas slikti, bet klātos nesalīdzināmi labāk, ja mēs pārstātu uzskatīt un izplatīt – “viss ir sūds”!
2
Sskaisle > Dusma 18.07.2018. 12.47
šis ir no Zanes Čulkstenas fb konta – veca , bet loti aktuāla , vai mūžam aktuāla diskusija
0
Atis Priedītis > Dusma 18.07.2018. 12.34
Dusmai! Grāmatas nosaukumā ir paslēpts noslēpums. Tāpēc tas ir tieši tāds. Atzīšos, neesmu rakstījis par visu. Jo arī šo grāmatu izdevu ar lielām grūtībām. Cilvēki nespēj ticēt, ka kaut kas tāds varētu būt noticis. Uzvārdus atceros ļoti labi, bet nepublicēju apzināti. Patiesībā notikumi bija daudz nežēlīgāki. Bet ja aprakstītu visu pilnībā, grāmatu nepublicētu neviens.
1
Sskaisle > Atis Priedītis 18.07.2018. 12.49
nezinu – varbūt tad tieši to vairāk ievērotu – lasīju – tiesa gan tikai virsrakstu ka račko – izdošot savu provocējošāko seksgrāvēju – sak – cilvēki – pietaupiet naudiņu
tā ir realitāte ar kuru jāreķinās – jāprot sevi , sav dabru reklamēt
mēs – es domāju no represijām cietušie , protam, raudāt, bet neprotam, pieprasit taisnīgu tiesu – nu neprotam
1
Atis Priedītis > Dusma 18.07.2018. 12.57
Varu paust tikai savu viedokli. Daudz nežēlīgāks ir fakts, ka upuru liecības vispār netiek ņemtas vērā. Viņus uzskata par neesošiem. Jo oficiāli – 80.tajos gados bija tikai “maigi aizrādījumi un pārmetumi”. To, ka daudz cilvēki psiholoģiskā terora dēļ aizgāja bojā, tik drīz laikam jau oficiāli neatzīs. Es vismaz izdevu savu grāmatu, un atzīšos, anonīmi esmu nopublicējis arī visu pārējo. Papildus tam esmu sniedzis arī liecību tiem, kas nodarbojas ar VDK noziegumu dokumentēšanu.
1
Sskaisle > Atis Priedītis 18.07.2018. 14.50
Ati,
savulaik te rakstīju par Tumana grāmatu Varoņi un Varonība Senajā Grieķijā. Tā ir ģeniāla grāmata, jo tā , manuprāt, vienkārši perfekti parāda, ka demokrātija ir tikai tāds mūsu prāta konstrukts par ideālo sabiedrību.
Saku vēlreiz- jūsu stāsts , personīgā pieredze kādu ieinteresētu tikai tad, ja tie iegūtu pamanāmas formas – kur būtu sekss, asinis, nāve.
Tā skaistā bērnība ģimenē būtu interesanta tikai kā kontrasts – kā no mīlestības salas – ģimenes indivīds tiek iemests realitātē – bangojošā okeānā
es nezinu – man nav ne jausmas ar kādiem izteiksmes līdzekļiem par šo čekistu laiku piesaistīt jauno un jaunāko paaudzi -nezinu, patiesi
manas ģimenes jaunieši klausās melno cilvēku skumjo depresīvo mūziku , jūsu mūziku ar jūsu tekstiem viņi uztvertu kā garlaicīgu vakardienu – manas mammas paaudze to klausītos ar interesi, e svairāk kā vēsturniece pieslēgtos –
kāpēc Ņujorkā ieveroja Sofi Oksasenas darbu? – jā tāpēc, ka dominēja vardarbība – trulā un izsmalcinātā , bet vardarbība
nu tāda ir šodiena – tā es to saprotu
1
Atis Priedītis > Dusma 18.07.2018. 15.36
Atklāti sakot man nav mērķis lai kāds sevišķi aizrautos ar manu grāmatu lasīšanu. Tā patiesībā ir mana psihoterapija. Arī šobrīd jebkurš psihologs pateiktu, ka tās visas ir tikai manas fantāzijas. Nerunājot jau par senākiem laikiem. Psihologi joprojām turpina pildīt VDK pavēles un jebkuras sarunas par VDK vajāšanām uzreiz definē kā šizofrēnijas pazīmi un vajāšanas māniju. Skumji, bet tas tiešām ir fakts.
Daudziem maniem stāstiem ir aculiecinieki, ir dokumentālas liecības. Tikai 100%tīgi zinu, ka aculiecinieki melos, bet visas dokumentālās liecības tiks interpretētas kā nepārliecinošas.
2
Sskaisle > Atis Priedītis 19.07.2018. 08.25
Ati, labrītiņ, lūk par to grāmatu kā psihoterapiju, tam gan es piekrītu, par to ir dzirdēts. Tās mūsu latviešu rakstnieces, kuru pamattēma ir vīriešu nelietība un kā mēs ciešam, kur savas aizvainotās sievišķības problēmas pārnes uz visu tautu un mūs par vieniem vienīgiem cietējiem pataisa – jā – tā ir psihoterapija.
Piesaucu Račko un lai arī tie sekspārdokļi vairāk ir plaģiāts, bet man tas ir apliecinājums, ka tauta literatūrā vairs negrib sevi identificēt tikai par pasīvo elementu, tikai par cietējiem ….
Mans brālis ir psihiatrs, labs profesionālis un absolūti apolitisks. Dzīvo ārzemēs un nolēmis vairs vēlēšanās nepiedalīties un pieņemt mītnes zemes pilsonību. Neveras man mute viņu nosodīt.
1
Atis Priedītis > Dusma 19.07.2018. 19.36
Es esmu uzrakstījis vēl vienu grāmatu. Tā jau atrodas izdevniecībā. Tiks izdota augusta beigās (prognoze). Tajā es esmu jau daudz vairāk rakstījis par notikumiem, kas saistīti ar VDK un mani. Jo grāmatā “Gan jau rīts mūs atradīs”, daudz ko noklusēju tikai tāpēc, ka pretējā gadījumā grāmatu neizdotu neviens. Ir bijuši patiesi notikumi, kuriem tiešām ir ļoti grūti noticēt. Tāpēc jaunās grāmatas žanrs tiek definēts kā fantastika. Blakus acīmredzamām fantāzijām esmu iepinis arī patiesus notikumus, kuriem grūti noticēt, bet kuri tiešām ir notikuši. Grāmata būs fantastikas žanra romāns “Neparastā misija”. Vispirms tiks izdota romāna pirmā daļa “Kristaps”. Manos feisbuka un draugu profilos var atrast nerediģētas versijas faila adresi.
0
Sskaisle > Atis Priedītis 19.07.2018. 08.27
nezinu, vai u izlasīji diskusiju zem tās ZČ posta. Es izlasīju , ik pa laikam tādas palasu un zini, kas mani vienmēr satrauc, saskumdina? ka tik neiecietīgi, tik austprātīgi – kurš par kuru tālāk aizpsļaus – ir mūsu patiešām izglītotie, inteiģentie , vispār smalkā gala cilvēki.
Jā – kaut kādā ziņā es arī nopūšos – hu – es ne pati sliktākā , bet no otras puses ….
Tā kā ….
Tā kaut kā
0
QAnon 18.07.2018. 10.38
Trampa kunga ievēlēšana kremlim sagādāja ne mazāku histēriju, kādā krita ienaidnieki: Freiberga, Streips un bars žurnaļjugu – politmauku un citu neliešu, Tomsona pastāvīgo viesu, jo uzreiz bija skaidrs, ka uz Restart II nevar cerēt, ka ASV nenoskatīsies caur pirktiem uz visas Ukrainas, vai vēl kādas valsts sagrābšanu, kā bija gadījumā ar Krimas aneksiju. FSB publicēja šo to nesvarīgu no Klintones sarakstes, cerībā izraisīt amerikāņu žēlumu, taču šoreiz krietnie pilsoņi, kuri aiz žēluma bija ievēlējuši pretīgo melnādaini, šoreiz izrādījās pragmātiķi.
Iejaukšanās Latvijas vēlēšanās notiek jau gadiem, spriežot pēc tā, kā čeku apkalpojošās žurnaļjugas izkārnās uz latviskām partijām un slavē čekas projektus: Vienotību un JKP. Čekas paskvilu skribents, visa latviskā nīdējs, Aivars Ozoliņš, ar to nodarbojas jau ilgāk par 20 gadiem.
0