FOTO: Ādažu poligona ugunsgrēka mācības

Eiropas Kosmosa aģentūras satelītu attēlos redzamas vairāk nekā 800 ha platībā degušā Ādažu poligona ugunsgrēka attīstības stadijas un atstātās sekas. Izpētot satelītu datus, Vides risinājumu institūta (VRI) pētnieki noteikuši ugunsgrēka izcelšanās brīdi un krasās mitruma līmeņa izmaiņas teritorijā, informē Guna Dātava no VRI.

Jau vēstīts, ka 9. jūnijā starptautisko militāro mācību Swift Response 2018 laikā Ādažu poligonā izcēlās ugunsgrēks. Mācību laikā aizdegās viens no transportlīdzekļiem, kas tika desantēts. Dzēšanas darbos bija iesaistīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), Valsts meža dienests, operatīvie transportlīdzekļi, gaisa spēku helikopters, Nacionālo bruņoto spēku, kā arī sabiedroto karavīri. Šķita, ka pirmdien, 11.jūnijā,  uz laiku izdevies neitralizēt ugunsgrēku, taču, vējam pieaugot, ugunsgrēks atkal sāka izplatīties, un tā neitralizācija prasīja vairākas dienas. Valsts meža dienesta meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis skaidroja, ka teritorijā dega meža jaunaudzes, pieaudzis mežs, izcirtumi, virsāji, sūnas un sausā zāle.

9.jūnija satelīta attēlā redzama Ādažu poligona ugunsgrēka sākuma stadija – dūmu mākoņi, kas izceļas no teritorijas. Attēls: Eiropas Kosmosa aģentūra. Attēla apstrāde: Vides risinājumu institūts

Pirmdien portāls nra.lv raksta, ka šā ugunsgrēka dzēšanā “kā vecas sētas” izgāzusies gan pašvaldība, gan militāristi, kuri sākumā nav gribējuši ielaist poligonā ugunsdzēsējus no citiem dienestiem. Kad militāristi beidzot sapratuši, ka vairs netiek galā, saukuši palīgos Valsts meža dienestu, raksta medijs. Kad arī pa diviem apdzēst uguni neizdevās, izsaukuši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Atlidojis helikopters, un uzreiz viss kļuva skaidrs. Militāristi dzēsa vienu sānu, mežinieki otru, tikmēr pa vidu uguns skrējusi tālāk uz priekšu. Visa problēma izrādījās komunikācijas trūkumā. Dzēšanas darbiem trūcis viena koordinatora. Tāpēc darbi veikti aplami, un arī publiskajā telpā informācija nepareizi sniegta. Ādažu mērs Māris Sprindžuks secina, ka šādā gadījumā obligāti ir jāveido koordinējošais štābs – kaut vai mežā zem lietussarga, bet ir jābūt vienam koordinatoram, kurš regulē darbus un arī informācijas plūsmu. Pareizākais, ja šis koordinators būtu VUGD, kam darbā ar uguni ir lielākā pieredze.

14.jūnija Sentinel-2 satelīta attēlā redzams vairāk nekā 800 ha platībā izdegušais Ādažu poligons. Attēls: Eiropas Kosmosa aģentūra. Attēla apstrāde: Vides risinājumu institūts

Eiropas  Zemes novērošanas programma Copernicus piedāvā brīvi pieejamus Sentinel-1 un Sentinel-2 satelītu attēlus.  Tajos var  analizēt meža resursu apjomu, to pieauguma dinamiku un mežaudžu vitalitāti, identificēt mitrāju teritorijas, kā arī identificēt degradētās ekosistēmas un novērtēt dažādus ar bioloģisko daudzveidību saistītos aspektus. Šajā gadījumā ar satelītdatu palīdzību iespējams novērot Ādažu poligona statusu pirms un pēc ugunsgrēka, kā arī novērot mitruma līmeņa izmaiņas, kādas izveidojušās pēc ugunsgrēka.

Mitruma līmeņa karte pirms ugunsgrēka 7.jūnijā. Zilā krāsa apzīmē augstāku mitruma līmeni, dzeltenā un sarkanā krāsa apzīmē sausākas teritorijas. Attēls: Vides risinājumu institūts

20.jūnija mitruma līmeņa karte – labajā pusē redzamais sarkanais krāsu laukums parāda izdegušo purvu Ādažu poligona teritorijā, kas pēc ugunsgrēka sasniedzis augstāko sausuma līmeni. Attēls: Vides risinājumu institūts

Ādažu poligons, kas atrodas Ādažu un Sējas novadu administratīvajās teritorijās, ir vienīgā plašā militāro mācību teritorija Latvijā, kur mācības norisinās jau 90 gadus. Poligona teritorija aizņem vairāk nekā 13 tūkstošus hektāru, un tas ir lielākais poligons Baltijas valstīs.

Ādažu poligons ir unikāla teritorija, kas kalpo par pierādījumu, ka militārās mācības iespējas apvienot ar dabas aizsardzību. Regulāras aktivitātes, ko nodrošina militārās mācības, rada un uztur īpašus biotopus, kas ir mājvieta retām un aizsargājamām bezmugurkaulnieku un putnu sugu sugām. Ādažu militārais poligons ir teritorija ar Eiropā aizsargājamām dabas vērtībām, kas iekļauta Eiropas Savienības vienotajā Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklā. Gandrīz 80% no Ādažu militārā poligona atrodas īpaši aizsargājamā ainavu apvidus Ādaži teritorijā. Teritorijā sastopamas daudzveidīgas dabas vērtības, arī īpaši aizsargājami biotopi. Daļa no biotopiem ir veidojušies dažādu traucējumu, arī ugunsgrēku rezultātā.