Dziesmu un Deju svētku nedēļa ir bijusi patiešām varena.
Uzstājušās latviešu kopas, ansambļi, kolektīvi gan no Latvijas, gan no plašās pasaules ārpus Latvijas. Oficiālajā sarakstā Svētku gājienam sadaļā Diaspora bija uzskaitītas 23 dažādas valstis un viena daļa no 24. valsts. No ASV un Austrālijas līdz Vācijai un Zviedrijai. Nez kāpēc nebija pārstāvēta Apvienotā Karaliste, bet tikai Lielbritānija. (Atgādināšu, ka Lielbritānija sastāv no Anglijas, Skotijas un Velsas, bet valsts Apvienotā Karaliste sastāv no Lielbritānijas un Ziemeļīrijas.)
Latvijas tautu bagātību un draudzību apliecināja vairāki Latvijas mazākumtautību koncerti.
Latvijas saites ar pasauli parādīja ārzemju kolektīvi, kuri piedalījās svētkos, gan rādot savu kultūru, gan, kā japāņu koris Gaisma, pilnvērtīgi piedaloties Noslēguma koncertā, kā arī sniedzot solo koncertu Anglikāņu baznīcā. Latvijas Radio raidījumā Kā labāk dzīvot kora dalībnieks Daiki Horiguči stāstīja: “Koristus vieno mīlestība pret dziedāšanu. Mēs apzināmies, ka latviešiem ir svarīgi dziedāt kopā, bet japāņiem nav tāda konteksta.” Jāpiebilst, ka japāņu koris Gaisma dzied tikai latviešu valodā.
Pats Daiki Horiguči ir izdevis latviešu valodas mācību grāmatu japāņiem (skat. LL252) un viesojies Austrālijā 2015. gada janvārī, LAAJ Annas Ziedares Vasaras vidusskolas viesu dienā stāstot par Japānas un Latvijas saistībām.
Protams, arī ir bijušas dažādas ķibeles, sākot ar nepārdomāto biļešu pārdošanas veidu un beidzot ar dažādām neērtībām, neprecizitātēm un kļūdām. Bet tās – ne atsevišķi, ne kopā – neaizēno Dziesmu un Deju svētku būtību – mēs visi kopā esam Latvija, un mēs varam!
Toties nav prieka bez bēdām, un nedrīkstam atļaut Dziesmu svētku priekam pārtrumpot pasaules skarbo realitāti. Latgales Dziesmu svētkiem 1940. jūnijā Daugavpilī vajadzēja būt tikpat priecīgiem, kā šāgada svētkiem, bet tie iekrita traģisku notikumu rāmjos. Kopkora koncerts notika 16. jūnijā, dienu pēc padomju spēku uzbrukumiem Latvijas robežposteņiem un dienu pirms Latvijas okupācijas. Prezidents Ulmanis neieradās, bet viņa svētku runa tika lasīta radio pārraidē.
Atgriežoties uz šo gadu – pēc nedēļas ASV prezidents Donalds Tramps tiksies samitā Helsinkos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Sarunas sāksies ar privātu sesiju.
Vai mums būtu jāuztraucas, ka aplūkojamā tēma: “plašs loks nacionālās drošības jautājumos” varētu nelabvēlīgi ietekmēt Latvijas drošību? Drīz redzēsim.
Autors ir laikraksta “Latvietis” redaktors
Komentāri (8)
Sskaisle 10.07.2018. 09.49
pirmkārt, sasodītie naciķi – spekulācija ar Dziesmu svētku biļetēm nebija nekas nepārdomāts, ar visu iepriekšējo gadu pieredzi to ērti un vienkārši varēja novērst – bet tas netika izdarīts un tikai sīki gļēvuļi atļaujas nezudot jautājumu – kāpēc …
Es domāju, ka tāpēc, ka šajā biļešu spekulācijā bija ieinteresēti ne jau sīkie zagļi bet lielie
kauns NA – kauns tādiem patriotiem
1
QAnon > Dusma 10.07.2018. 13.46
Ko tad, krople, tavējais, Solncevas stipendiāts Kazlovskis, nenoķēra visus spekulantus? Bija aizņemts, uzdzīvojot ar savas sugas un saprāta brāļiem, krievu bandītiem?
1
tonijs > altinyildiz 10.07.2018. 13.58
Kā jau teicu, tev būs jāatbild par visām rupjībām, jau pavisam drīz.
1
QAnon > tonijs 10.07.2018. 14.05
Vai draudi ar čeku, melīgais koprofāg?
1
tonijs > altinyildiz 10.07.2018. 14.06
Nē, drīz redzēsi.
1
QAnon > tonijs 10.07.2018. 14.20
Skaidrs, ar Kazlovska piesegtiem bandītiem. Citu iespēju, kamēr Latvija ir ES un NATO, jums, neliešiem, pagaidām vēl nav.
1
Vahamurka > altinyildiz 11.07.2018. 08.20
Jā,tev būs jāatbild,dusma ietur pareizo līniju un rupji apsaukā naciķus,viņai iedos trīszvaigžņu ordeni un Kozlovskis viņu ņems sev par mīļāko galma dāmu.
0
kolpants 11.07.2018. 11.39
ну если 3-это “многие”, из которых 2 концерта было один в русском театре Чехова и платный, другой в церкви, то конечно, прям показали все богатство.
0