Ineta Lipša. Foto — Jēkabs Kalvelis, Picture Agency.
Vēsturniece Ineta Lipša pēta, kā Latvijā pēdējos simt gados mainījusies tikumības un seksualitātes uztvere. Piemēram, starpkaru Latvijā sabiedrību satraucošs seksuālais mazākums nebija homoseksuāļi, bet gan neprecētās sievietes un vīrieši
Sākot pētīt sabiedrības tikumību Latvijā starpkaru periodā, Ineta Lipša faktiski nonākusi līdz diskriminācijas vēsturei. Viņas pētījumu uzmanības centrā ir seksualitāte un tās sociālā kontrole, bet tas neizbēgami noved pie jautājumiem, ko mūsdienās saista ar cilvēktiesībām: dzimumu līdztiesība, aborti, prostitūcija, vardarbība pret sievieti, mēģinājumi ierobežot homoseksualitāti, padarot to krimināli sodāmu.
Rīgā no 4. līdz 10. jūnijam notiks Baltijas valstu lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu pasākumi, kuru galvenais mērķis ir aktualizēt cilvēktiesību jautājumus. Ineta Lipša ir pirmā Latvijas vēsturniece, kas pētījusi, kā simt gadu laikā mainījusies sabiedrības attieksme pret viendzimuma attiecībām. Taču viņas pētījumu loks ir daudz plašāks, tāpēc sarunā nonākam arī līdz čekas kambariem un nacionālisma ideoloģijai.
