Vēl trakāk nekā pie mums iet tikai dienvidos — Grieķijā, Maltā un Kiprā, arī Rumānijā un Bulgārijā. Šoreiz runa nav par vētrām, bet gan jauniešu lasītprasmi, kas Latvijā nogāzusies rekordzemu. Kad pērn starptautiskā testā piecpadsmitgadniekiem bija jāizlasa teksts un jāatbild uz jautājumiem par tā būtību, 41% nesasniedza pat minimālo prasmju līmeni. Speciālisti gan secinājuši, ka rezultātu uz leju pamatīgi pavilkuši bijušo mazākumtautību skolu bērni, kamēr latvieši grozās ap Eiropas vidējo līmeni. Bet tas ir vājš mierinājums, jo lasītprasmes krišanās ir kopīga tendence visās attīstītajās valstīs.
Un runa nav tikai par jauniešiem — arī liela daļa pieaugušo spēj uztvert tekstu aptuveni trešklasnieka līmenī. Nupat daudzus šokēja zemā vēlēšanu aktivitāte. Protams, to ietekmē dažādi faktori, taču jautājums par lasītprasmi man šķiet patiešām fundamentāls. Cik gan jēdzīga būs mūsu demokrātija, ja trešdaļai Latvijas iedzīvotāju lasītprasme ir desmitgadnieku līmenī?
