Don’t give a sh..t par zeķubiksēm

Mans piedzīvojums ASV The McCain Institute programmā ticis krietni pāri pusei un virzās mājup. Milzumdaudz iespaidu, zināšanu un pieredzes, ko katram/-ai, kas gatavs un atvērts izkāpt no komforta zonas, sirsnīgi novēlu. Daudz pieredzēts, daudz piedzīvots. Nekādā ziņā nepretendēju, ka kādam tas šķistu interesanti. Bet ir dažas atziņas, kas varbūt kādai/-am noder.
Pārmaiņas pēc šoreiz dalīšos ar iespaidiem par formu, ne saturu. Kaut gan jautājums beigās tomēr nonāk pie satura.

Esot vēlētas politiķes amatā, nācās piedzīvot brīžus, kad bija jāuzklausa kritika par apģērbu. Sociālajos tīklos sprieda, ka netieku līdzi citu kolēģu elegancei, tātad tas liecina, ka neesmu īsti nopietni ņemama. Stila eksperti komentēja manu kleitu krāsas un kurpju papēžu formas. No cilvēkiem, kurus nekad mūžā nebiju satikusi un kuri mani nepazina nemaz, medijos saņēmu ieteikumus, kā būtu jāģērbjas. Amats uzliek pienākumus – viņi teica. Jā, nodomāju, vispirmām kārtām un galvenokārt par saturu un paveikto.

Šis ieraksts veltīts visām dažādu vecumu dažādu partiju un bezpartejiskajām sievietēm, kas šoruden kandidēs Saeimas vēlēšanās. Neņemiet pie sirds. Protams, labi zināt un ievērot apģērba etiķetes pamatprincipus, tomēr neņemiet visu pie sirds, ko saka tā sauktie un patiešām stila eksperti, jo vairāk – anonīmie komentētāji.

Var gadīties, ka jūsu gaume izliek cilpas. Proti, viss, kas jums patīk un pa īstam piestāv, maksā tik dārgi, ka izvēle ir vai nu skaistā zīda blūze, kas der kā uzlieta, vai brīvdienu izpriecas jūsu bērniem. Iespējams, jaunā alga būs lielāka un stabilāka par iepriekšējo, bet tā var arī nebūt, atkarīgs no jūsu pirmspolitikas dzīves. Var gadīties, ka ar visu lielāko algu jums nešķitīs lietderīgi papildus naudu ieguldīt smalkās štātēs. Tas arī nav jādara. Jā, ir jātērpjas atbilstīgi. Tas tomēr nenozīmē, ka radikāli jāmaina iepriekšējās dzīves paradumi. Džinsu biksēs uz Saeimas vai MK sēdēm nebūtu jāierodas, tomēr neļaujieties ietekmēties spiedienam, jo jūsu profesionālajā sniegumā apģērbam nav izšķirīga nozīme. Galvenais ir, ko spēsiet paveikt kā politiķe.

Ja pie Rīgas dārgākās šuvējas šūtie tērpi nenāk bez blaknēm, ja tādēļ ir jāuzdod principi un kaut mazliet vai ne tikai mazliet, ir jākorumpējas, lai to varētu atļauties, ticiet – tas nav to vērts.

Kopš septembra ASV bijusi iespēja piedalīties visdažādākajos pasākumos. Ar augstāko – patiešām augstāko politisko un biznesa pārstāvju klātbūtni. Jā, valsts galvām un to dzīvesbiedriem/-ēm striktāk jāievēro etiķete. Bet arī Melanija Trampa, kā sacīt jāsaka, doesn’t give a sh..t par zeķubiksēm. Mūsu stila guru sludina, ka bez zeķubiksēm pēc stila grāmatas – ni un ni. Blēņas. Un tās ir tikai vienas no klajākajām muļķībām, kas tiek tiražētas sieviešu politiķu ģērbšanās stila sakarā Latvijā. Jā, arī ASV dzeltenā prese komentē sieviešu politiķu ģērbšanās stilu. Tomēr te tik daudz neaizraujas ar ārišķīgu formas dominanci pār saturu.

Ir gan viena lieta, pēc kā Eiropas un ASV politiskajās aprindās jūs noteikti ievēros – tā ir matu sasuka. Ja izvēlēsities ala Solvitas vai Baibas Rozentāles stilu, pilnīgi droši bez vārda runas tiksiet atpazīta kā post PSRS telpas pilsone.

Visādi citādi ieteikums ir – velciet, kas jums piestāv, kā jūtaties ērti un ko varat atļauties. Nepārpucējieties un garderobes dēļ  neiedzīvojieties finanšu grūtībās vai, vēl trakāk, – tā dēļ nenododiet savus principus. Smalks kostīms, dārga soma un kurpes, ja to nevar atļauties, godīgi nopelnot, nekad nebūs uzdotu principu vērti. Tās ir tikai putas.

Autore ir bijusī Saeimas deputāte