Žurnāls: Bibliotēkas no lasītavām kļūst par tikšanās vietu

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas bibliotēkās reģistrēto lietotāju un apmeklētāju skaits ir stabils, Ir saka Latvijas Nacionālās bibliotēkas Attīstības departamenta direktors Uldis Zariņš. Taču skaitļi rāda, ka krītas grāmatu izsniegšanas skaits, un tas apliecina, ka uz bibliotēku cilvēki nāk darīt citas lietas, nevis lasīt.

Žurnālā Ir ceturtdien publicēta saruna ar Zariņu par to, vai mums ir jāraizējas, ka Latvijā iznīks bibliotēkas. Piemēram, Limbažu novadā šopavasar pašvaldība lēma par septiņu bibliotēku darba laika saīsināšanu.

Zariņš apgalvo, ka bažām par bibliotēku iznīkšanu nav pamata, jo mūsdienās bibliotēkas no lasīšanas vietas kļūst par satikšanās vietu, it sevišķi tur, kur pagastos nav kultūras namu, skolu un bieži vien arī veikalu. Vēl viens svarīgs aspekts ir tas, ka bibliotēkās ir bezmaksas interneta piekļuve un bibliotekāri spēj palīdzēt vecākiem iedzīvotājiem ar tā starpniecību samaksāt rēķinus un sazināties ar tuviniekiem ārzemēs.

Turklāt Latvijā, atšķirībā, piemēram, no Lielbritānijas, bibliotēku darbību skrupulozi reglamentē likums – Latvijā pēc likuma nevar aizvērt nevienu bibliotēku, ja tam nepiekrīt Latvijas Bibliotēku padome.

Saskaņā ar 2016. gada datiem Latvijā darbojas 1671 bibliotēka, no tām publiskās ir 800. Tiesa, provizoriskie dati par 2017. gadu, kurus apkopojusi Latvijas Nacionālā bibliotēka, liecina, ka pērn publisko bibliotēku skaits varētu būt samazinājies līdz 796.

Arī bibliotēku lietotāju skaits kopš 2013. gada 432 tūkstošiem pērn sarucis diezgan nebūtiski – līdz 425 tūkstošiem. Atbilstoši proporcionāli sarucis arī izsniegumu skaits – no 13 miljoniem 2013. gadā līdz gandrīz 12 miljoniem pērn.

Kā norāda Zariņš, nav universālas atbildes, kādai jābūt mūsdienīgai bibliotēkai reģionos. Svarīgas ir katras konkrētās situācijas un bibliotekāra personība, kas spēlē savu nozīmīgu lomu lasītāju piesaistē.

 

Visu rakstu “Epidēmijas nebūs!” lasiet žurnālā “Ir” šeit.