Ceļu satiksmes negadījumu rezultātā pēdējos gados bojā gājušo cilvēku skaitam ir tendence samazināties, tomēr tā ir tikai viena medaļas puse. Kopējais satiksmes negadījumu skaits būtiski nemainās vai pat palielinās.
Lai risinātu satiksmes drošības jautājumus valsts īsteno politiku, kura bieži vien iedzīvotāju vidū izsauc nepatiku. Viens no šādiem satiksmes drošības pasākumiem ir fotoradaru izvietošana uz Latvijas autoceļiem ar mērķi likt autovadītājiem samazināt savu braukšanas ātrumu. Iedzīvotāju attieksme ir dažāda, sākot no nesapratnes un beidzot ar šo ierīču dedzināšanas gadījumiem.
Pavisam nesenā pagātnē kāds Kevins Ričardsons (Kevin Richardson), piedaloties kompānijas Volkswagen izsludinātajā konkursā “The Fun Theory”, kura mērķis bija rast ideju, kā labāk ierobežot autovadītāju paradumu ātri braukt, iesniedza ideju, kura bija tik vienkārša un intriģējoša, ka tā jau drīzumā tika izmēģināta Zviedrijā.
Autovadītāji, kuri, pārvietojoties pie fotoradariem, nepārsniedza atļauto braukšanas ātrumu, automātiski piedalījās loterijā, kuras balvu fonds veidojas no līdzekļiem, kas iegūti no tiem autovadītājiem, kuri pārkāpa atļauto braukšanas ātruma ierobežojumu pie fotoradara. Ieviešot šādu ideju dzīvē, vidējais automašīnu pārvietošanās ātrums ceļu posmos, kuros uzstādīti fotoradari samazinājās par 7 km/h.
Ņemot vērā iedzīvotāju ne visai draudzīgo attieksmi pret fotoradariem un visai bēdīgo ainu ceļu satiksmes negadījumu ziņā, šī varētu būt ideja, kuru būtu vērts apsvērt ieviest arī Latvijā. Piemēram, naudas līdzekļus, kas iekasēti par pārkāpumiem, kas fiksēti ar fotoradariem, daļēji novirzīt šo iekārtu uzturēšanai un attīstībai, daļu uzkrāt loterijas organizēšanai. Ņemot vērā, ka Latvijā cilvēki ir atjautīgi, tad loterijas noteikumi būtu speciāli pielāgojami Latvijas situācijai. Uzkrāto balvu fondu varētu izmaksāt iedzīvotājiem, kuriem ir autovadītāja apliecība un attiecīgajā loterijas periodā nav konstatēti autosatiksmes noteikumu pārkāpumi ne pašam autovadītājam, ne viņa valdījumā esošajai automašīnai.
Uzskatu, ka šāda veida loterijas organizēšana ne tikai motivētu autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus, bet arī attieksme pret fotoradaru izvietošanu nebūtu tik negatīva, jo kalpotu kopējam labumam un visiem būtu skaidra naudas, kas iekasēta par autosatiksmes noteikumu pārkāpšanu, kurus fiksējuši fotoradari, izlietošana.
Autors ir satiksmes nozares eksperts
Komentāri (2)
J.šveiks 14.03.2018. 14.27
mums tur nekas nesanāks , mums dramatiski pietrūkst naudas valsts budžetam , kurš ar katru gadu piepampst arvien lielāks ,kā uzrūgstoša speķaraušu mīkla , bet ēnu nekonomika izsaka visu , ja mums nebūtu Eiropas piešprice , mums ceļi vēl jo vairāk butu mantoti no cēcēpisa laikiem , ikgadu nožēlojamas summas valsts investē savu naudu ceļu būvniecībā , jo budžts kā caura kule aprij arī to naudu , kura tiek iekasēta nodokļos no valstī esošā autoparka , kā arī no degvielas akcīzes, nezin kāpēc kaimiņzemē leišos , ceļi daudz neatpaliek no rietumeiropas , poļi savus briesmīgos ceļus sakārto ievērojaā ātrumā un nepārtraukti būvē jaunus autobāņus , kas mums tas par bardaku??? mums satiksmes ministrija domāta vecu klamu iepirkšanai , kā tas bija ar nolietoto lokomotīvju cenšanos iepirkt?
0
Sabîne Sîle 15.03.2018. 03.16
Šīs skumjās statistikas analīzē nedrīkst ignorēt ceļu uzturētāja lomu un atbildību. Pat, ja satiksmes ministrija vai ārēja eksperts veiktu auditu, jau policijas protokolos pēc negadījumiem neparādās pilnīgs situācijas apraksts. Pēc traģiskas avārijas mans tēvs aizgāja mūžībā. Policijas protokolā nebija nekas ierakstīts par ceļa stāvokli, kaut arī Lietuvas šoseja( A- līmeņa ceļš) plkst 10:00 no rīta nebija tīrīts un bija pilnībā klāts ledū/sniegā. Stundu pēc avārijas sāka parādīties ceļa uzturētāju auto. Nākamajā dienā ceļš bija kā nolaizīts- ne miņas no ledus vai sniega. Publiski pie šīs statistikas vienmēr ierēdņi min un vaino braucējus, bet vispār netiek minēts vai runāts par ceļu uzturētāju līdz-atbildību.
0