Ar dzimto Latviju sirdī

Baltijas neatkarības cīnītājam, juristam Dītriham Andrejam Lēberam (04.01.1923 – 24.06.2004) – 95

Latvijas dibināšanas simtgades pasākumu virkne nebūtu pilnīga, ja mēs neatcerētos valstij ļoti nozīmīgu personību, bez kuras Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas procesi, iespējams, būtu notikuši lēnāk un sarežģītāk – šogad apritētu 95 gadi Baltijas neatkarības cīnītājam, juristam vācbaltietim Dītriham Andrejam Lēberam.

Rīgā dzimušajam Latvijas senatora Augusta Lēbera (1865 – 1948) dēlam Andrejam bija sešpadsmit gadu, kad kopā ar ģimeni 1939. gada rudenī nācās pieņemt smago lēmumu – izceļot no dzimtenes. Savās atmiņās viņš vēlāk raksta: “Kad drūmajā 1939. gada novembra dienā kuģis ar vācbaltiešu izceļotājiem atstāja Rīgas ostu un dzimtās pilsētas siluets pazuda horizontā, tēvam bija asaras acīs. Mēs ar māti stāvējām viņam blakus. Atskatoties pēc 60 gadiem uz šo liktenīgo pagriezienu mūsu dzīvē, mēs droši zinām, ka vecāki ar savu lēmumu izceļot ģimenei glāba dzīvi. Uz to norāda represēto tēva kolēģu likteņi.”¹ Senators Rīgu vairs nekad neredzēja, mira britu okupācijas joslā Vācijā, nespējis samierināties ar vēstures gaitu, kurā Latvija zaudējusi neatkarību, iznīcināta tā tiesu sistēma, kuru viņš palīdzējis izveidot.

Bez Lēbera seniora nav iedomājama mūsu valsts dibināšana 1918. gadā. Dēls par svarīgu savas dzīves uzdevumu uzskatīja tēva devuma Latvijai aktualizēšanu. Padomju gadi bija izdzēsuši no cilvēku atmiņas juristu un viņa publikācijas, ēnā noslēpuši Latvijas Senāta senatora dalību Latvijas tiesu sistēmas un likumu izstrādāšanā, LU Juridiskās fakultātes dibināšanā, kurā bijis arī dekāns un pirmais nelatviešu mācībspēks, kurš lekcijas lasījis latviski, kā arī, aizmirsti tikuši viņa nopelni tiesību zinātņu attīstībā un sabiedriskās dzīves aktīvā veicināšanā. Īpaši izceļama ir Augusta Lēbera līdzdalība 1937. gadā Ministru kabineta pieņemtajā Latvijas Valsts Civillikuma izstrādē. Aizsteidzoties laikam priekšā, uzsverams, ka tieši šis Civillikums, dēla izdots no jauna un atvests uz Latviju 1987. gadā, kļūs nozīmīgs Latvijas valsts atjaunotnei, un Dītrihs Andrejs Lēbers, cienīgs tēva dēls, kļuvis par juristu, turpinās tēva darbu Baltijas tiesību jomā. Juridisko izglītību ieguvis ārzemju augstskolās – Marburgas universitātē, Starptautisko tiesību akadēmijā Hāgā un Kolumbijas universitātē Ņujorkā, kurās nav mācītas Baltijas tiesības, tomēr savas studijas un darbu tiecies allaž sasaistīt ar Baltijas reģiona problemātisku jautājumu risināšanu. Izvēloties specializēties salīdzināmās un starptautiskās tiesībās, bija iespēja nodarboties arī ar padomju tiesībām, kurās varēja pētīt tiesību sistēmas Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Jau 1951. gadā D.A. Lēbers ierosinājis seminārā jautājumu par Baltijas valstu starptautisko statusu, par ko izraisījušās dzīvas diskusijas.² Pēc studiju beigšanas, no 1955. gada bijis redaktors žurnālam Osteuroparecht, kurā jau pirmajā numurā ievietojis latviešu trimdas juristu rakstus. D. A. Lēbers rakstījis par Baltijas tiesībām. 1952. gadā tapis apcerējums par 1937. gada Latvijas Civillikumu. Atzīmējot Civillikuma pieņemšanas 50. gadadienu, plašāks raksts, kam pievienots pārkopēts Civillikuma teksts, ar D. A. Lēbera gādību tika piedāvāts bibliotēkām Eiropā un Amerikā, bet atkārtoti tas tika iespiests 1990. gada Pasaules latviešu juristu kongresam Rīgā.

Profesoram rūpēja Latvijas kā tiesiskas valsts izveidošana, tiesu sistēmas pilnveidošana, Latvijas likumu iespējami ātrāka pielāgošana Eiropas Savienības standartiem, Baltijas valstu sadarbība un integrācija Eiropā. Viņa nozīmīgs nopelns ir Latvijai atklātais Molotova-Ribentropa pakts un tā pielikums.

1972. gadā D. A. Lēbers izdeva plašu materiālu krājumu par vācbaltiešu izceļošanu no Latvijas un Igaunijas 1939.- 1941. gadā, izdevumā publicējot arī abus iepriekš minētos dokumentus.³ Krājuma daži eksemplāri nonāca Latvijā – gan bibliotēku specfondos (autors bija parūpējies, lai uzrādīšanai PSRS muitā viņam būtu bibliotēku direktoru lūgumi iegūt krājumu), gan slepeni dažu sabiedrībā pazīstamu cilvēku rokās. Jau atmodas noskaņu laikā – 1988. gadā, kad Tallinā notika simpozijs, profesors Lēbers izvirzīja jautājumu par Molotova-Ribentropa paktu, bet pēc gada Tallinas konferencē, kas bija veltīta slepenajiem protokoliem, katrs dalībnieks saņēma faksimilizdevumu ar slepenajiem dokumentiem un Staļina un Ribentropa parakstīto Austrumeiropas karti. Tika iekustināta notikumu lavīna, kuras dēļ 1989. gada nogalē PSRS Tautas deputātu kongress atzina slepenos dokumentus par spēkā neesošiem kopš to parakstīšanas brīža.⁴

Ar profesora D.A. Lēbera vārdu saistāms Pasaules brīvo latviešu apvienības 1973. gada Helsinku memorands, kas tika iesniegts Eiropas drošības un sadarbības konferences dalībvalstu organizācijām 1975. gadā. Kā savās atmiņās stāstījis pats memoranda autors, 1977. gadā, kad viņš komandējumā ieradies Rīgā, LPSR Zinātņu akadēmijā kāds Maskavas Informācijas institūta līdzstrādnieks viņu pratinājis par dalību memorandā. Ironiski, ka tieši šajā ēkā D.A.Lēbers tika 1990. gadā ievēlēts par LZA goda locekli, bet 1995. gadā saņēma LZA Lielo medaļu. ⁵ Latvijas valsts tajā pašā gadā viņa nopelnus atzina, piešķirot Triju Zvaigžņu ordeni.

Atzīmējot valsts un valsts patriota jubilejas, par D.A.Lēberu domājam arī kā par nesavtīgu mecenātu, kurš finansējis virkni grāmatu un juridisko rakstu krājumu. Ar profesora gādību talantīgu jauno juristu atbalstam tika dibināts senatora Augusta Lēbera fonds – Lēbera stipendiju piešķiršanai. Pēc D. A. Lēbera iniciatīvas 1998. gadā izveidoja Augstākās tiesas muzeju, kurā tika eksponētas arī senatora Augusta Lēbera amata liecības.  Senči, dzimta, līdzgaitnieki jubilāram bija ļoti nozīmīgi. Savas dzīves laikā viņš paguva apkopot plašu materiālu par vectēva Mencendorfa ciltskoku, bet par savu klasesbiedru un studiju biedru, arī par tēva draugu, likteņiem profesors uzrakstījis atmiņas. Šodien viņa vectēva mājā – Rīdzinieku sadzīves kultūras muzejā – Mencendorfa namā iekārtots piemiņas kabinets profesoram D.A.Lēberam, jo esam viņam pateicīgi arī par palīdzību muzeja veidošanā un atbalstīšanā.

 

Autore ir Dr. art., Mencendorfa nama vadītāja

 

¹D.A.Lēbers. Augusts Lēbers Latvijas tiesībnieku saimē. – Krājumā : Latvijas zinātnieki. Latvijas Senāta senators Augusts Lēbers. Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, 2002, 88.lpp.

²Tikšanās ar Latviju. – žurn. “Temīda”, Nr. 5/6, 15.lpp.

³Diktierte Option: die Umsiedlung der Deutsch-Balten aus Estland und Lettland, 1939-1941/ Dokumentation zusammengestellt und eingeleitet von D.A.Loeber.- Neumünster: K.Wachholtz Verlag, 1972.

⁴Latvijas zinātnieki. Latvijas ZA ārzemju loceklis Dītrihs Andrejs Lēbers. Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, 2002, 34.lpp.

⁵Latvijas zinātnieki. Latvijas ZA ārzemju loceklis Dītrihs Andrejs Lēbers. Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, 2002, 36.lpp.