Hibrīdapvērsuma mēģinājums, tiesiskuma krīze un jauna rektora vēlēšanas DU

13.februārī Daugavpils Universitātē (DU) ar pusgada nokavēšanos notiks rektora vēlēšanas. Izvirzīti divi kandidāti – profesore Irēna Kokina un profesore Anita Stašulāne. Šoreiz tas nav tikai balsojums par jaunu rektoru, bet arī balsojums par tiesiskumu šajā augstākās izglītības mācību iestādē. DU Satversmes sapulces balsojums izšķirs, vai lielākā Latgales mācību iestāde turpmāk attīstīsies demokrātiski vai autoritāri.

Pat Valsts prezidents Raimonds Vējonis pagājušā gada nogalē uzsvēris: “Stipras demokrātiskas sistēmas raksturo amatpersonu maiņa pēc noteiktā termiņa, lai dotu iespēju arī citiem profesionāļiem uzņemties līdera lomu, nevis labu vadītāju nemainīga palikšana savos amatos. Ilgstoša atrašanās vienā amatā var radīt stagnācijas riskus.”

Pagājušā gada septembrī pašreizējam DU rektora pienākumu izpildītājam Arvīdam Barševskim beidzās pilnvaru termiņš. Trešo reizi kandidēt uz rektora amatu neļāva LR Augstskolu likums. DU mācībspēki, studenti un citi darbinieki jau vasarā gaidīja jaunu vēlēšanu izsludināšanu un konkursu uz rektora amatu. Tomēr viņi to nesagaidīja. A. Barševskis, tā vietā, lai cienīgi aizietu no amata, nolēma tajā aizkavēties. Jaunas vēlēšanas netika izsludinātas, tā vietā – DU Satversmes sapulces lēmums par augstskolas reorganizāciju, kas paredz mācību iestādes nosaukuma maiņu uz “Austrumlatvijas Universitāte”, un paziņojums, kas ir pretrunā ar visām tiesiskuma normām – līdzšinējais rektors turpina pildīt savus pienākumus līdz reorganizācijas noslēgumam šā gada martā, turklāt ar iespēju atkal pretendēt uz eventuāli reorganizētās augstskolas rektora amatu. Tikai aklais vai absolūti neieinteresētais šajos apstākļos nesaskatīs mēģinājumu apiet Augstskolu likumu.

Masu mediju un Izglītības ministrijas spiediena rezultātā DU vadība tomēr bija spiesta izsludināt rektora vēlēšanas. Atbildot uz atsevišķu Saeimas deputātu iesniegumu DU jautājumā, izglītības ministrs Kārlis Šadurskis atzina, ka notiekošais universitātē ir pārkāpums: “Augstskolu likums šajā ziņā ir mūsu augstākais normatīvais akts, un jebkurām darbībām ir jānotiek atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Mēs esam ciešā kontaktā ar DU. Mūsu dialogs notiek vēstuļu formā, bet izskatās, ka DU ir gatava pildīt visas normatīvo aktu prasības. Bet, runājot par termiņiem, tie, protams, ir pārkāpti.”

Līdz ar vēlēšanu izsludināšanu ir atlikta arī DU reorganizācija. Rodas jautājums – vai šī reorganizācija bija vajadzīga augstskolas izaugsmes nodrošināšanai, vai tikai kalpojusi kā līdzeklis līdzšinējās vadības amatu saglabāšanai?

Lai arī šobrīd formāli šķiet, ka pārkāpumi ir novērsti un jaunais DU rektors 13.februārī tiks ievēlēts demokrātiskā ceļā, pastāv bažas par esošās vadības darbībām, kuras var tieši vai netieši ietekmēt Satversmes sapulces balsojumu.

Iepriekš, lemjot par nepamatoto un par pārkāpumu atzīto darba līguma pagarināšanu ar bijušo rektoru, kā arī augstskolas reorganizāciju, kas tagad vairs nav aktuāla, DU Satversmes sapulces vairākums nodemonstrēja absolūtu tiesiskuma un demokrātijas izpratnes impotenci vai bailes par saviem amatiem atklāta balsojuma apstākļos. Šis gadījums pierādīja, ka DU Satversmes sapulce darbojas tikai formāli – vairums pārstāvju ir vai nu iebaidīti vai nopirkti, kamēr visus augstskolai svarīgos jautājumus, domājams, izlemj rektora p.i. A. Barševskis un daži viņam pietuvināti cilvēki. Faktiski ir noticis Daugavpils Universitātes „nozagšanas” mēģinājums.

Autoritārisma definīcija ir ļoti tuva tam, kas šobrīd norisinās DU iekšienē. Pēc neoficiālas informācijas, pārvaldes sistēma pieprasa darbinieku, īpaši administrācijas, bezierunu pakļaušanos vadībai. Pretējā gadījumā seko nepārtraukts mobings un emocionāls terors. Rezultātā universitāti pusgada laikā ir pametuši vismaz seši administrācijas darbinieki. Ar demokrātiski un tiesiski domājošiem darbiniekiem bez pamata un paskaidrojuma nepagarina darba līgumus gadījumos, kad tie noslēgti uz laiku. Piemērs šādai rīcībai ir profesors Valfrīds Paškevičs, kurš tika atstādināts no fakultātes dekāna pienākumu pildīšanas pēc tam, kad viņš DU rektora vēlēšanām izvirzīja iekšējās opozīcijas pārstāvji. Ar iepriekšminētajām darbībām ir panākts, lai darbinieki baidās iebilst vadībai, bailēs zaudēt darbu un ienākumus.

Rodas jautājums – kādi ir A. Barševska un viņa komandas rīcības motīvi? Drošu atbildi sniegt nevar, tomēr, visticamāk, tā ir nauda. Runa nav tikai par rektora un vadības prāvajām algām, bet arī par ko iespaidīgāku. Pat prorektoriem nav skaidrības par DU finansēm. Algas, ienākumi, izdevumi – viss tiek turēts noslēpumā. Vadība uzskata, ka naudas nav ne aprīkojumam, ne tā uzturēšanai, ne apkurei, ne sportam, ne mūzikai, ne jaunu programmu izstrādei, ne e-mācību attīstībai, ne normālām algām, ne virsstundu apmaksai, bet tajā pašā laikā DU pagājušogad ir izveidojies vairāk nekā divu miljonu eiro liels finanšu līdzekļu ietaupījums. Rodas jautājums – kur tiks izlietota šī iespaidīgā naudas summa?

Ļoti iespējams, ka 13. februārī Daugavpils Universitāte iegūs jaunu rektoru. Ņemot vērā iepriekšējās vadības pieļautās kļūdas – darba stilu un attieksmi pret mācībspēkiem, viens no galvenajiem augstskolas jaunās vadītājas uzdevumiem būtu mācību iestādes atgriešana uz tiesiskuma un demokrātijas ceļa. Savukārt DU Satversmes sapulces dalībniekiem jāapzinās sava balsojuma nozīme un godprātīgi jāizvērtē sava izvēle. No tās būs atkarīga Latgales lielākās mācību iestādes tālāka normāla funkcionēšana un, iespējams, arī pastāvēšana.

 

Autors ir DU absolvents, pedagoģijas maģistrs, mūziķis