Ziņojums: Krievijas izvēlei par labu konfrontācijai ar Rietumiem ir ilgtermiņa raksturs

Šobrīd nekas neliecina, ka Krievijas ārpolitikā varētu notikt pozitīvas izmaiņas, kas nozīmē, ka Krievijas izvēlei par labu konfrontācijai un spriedzes uzturēšanai attiecībās ar Rietumiem ir ilgtermiņa raksturs, norādīts ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos 2017.gadā.

Ziņojumā uzsvērts, ka viens no Eiropas drošības situācijas pasliktināšanās galvenajiem iemesliem ir tieši Krievijas izvēlētais konfrontācijas kurss ar Rietumiem, proti, sadarbības vietā priekšroka tiek dota destruktīvai rīcībai. Tāpat Krievijas politika Sīrijā ir padarījusi grūtāku iespēju rast konflikta noregulējumu. Krievija arī sistemātiski pielieto ekonomiskā protekcionisma politiku, kas apgrūtina ārvalstu uzņēmēju darbību, uzsvēris Rinkēvičs.

Ziņojumā arī norādīts, ka NATO īstenotā Baltijas gaisa telpas patrulēšanas operācija jāpārveido par NATO pretgaisa aizsardzības misiju un jānostiprina sabiedroto jūras spēku klātbūtne Baltijas jūrā, vēsta LETA.

Latvija ir ieinteresēta tādā dialogā ar Krieviju, kura pamatā ir Helsinku vienošanās desmit principu beznosacījumu ievērošana, nevis jaunu principu radīšana, skaidrots ziņojumā. “Abpusēji izdevīga sadarbība ir divvirzienu kustība. Savās attiecībās ar Krieviju Latvija vadās no izpratnes, ka šīm attiecībām ir jābūt divu līdztiesīgu partneru attiecībām, un tādēļ šīs attiecības tiks veidotas, gan īstenojot dialogu, kur tas ir iespējams, gan iestājoties par ES sankciju saglabāšanu pret Krieviju tik ilgi, cik ilgi Krievija nepildīs Minskas vienošanos,” skaidrojis Rinkēvičs.

Dialogs tiks īstenots jautājumos, kas skar praktiskus abu valstu sadarbības jautājumus. Vienlaikus Latvija konsekventi iestāsies par Krimas aneksijas neatzīšanas politikas ievērošanu, neatzīstot Krimā un Sevastopolē izsniegtās Krievijas Federācijas pases, turpinās atbalstīt ES uzliktos ierobežojumus tirdzniecībai ar Krimu un Sevastopoli, norādīts ziņojumā.

Ministrs arī uzsvēris, ka pat tad, ja šobrīd starptautiskā terorisma draudu līmenis Latvijā ir zems, Latvija no tā nav izolēta. Latvijai kā daļai no ES un NATO ir pastāvīgi jākontrolē ar terorisma finansēšanu saistīti riski. Tāpat pieaug Latvijas iedzīvotāju starptautiskā mobilitāte, kas paaugstina iespēju, ka tie var ciest no terorisma aktivitātēm. Latvija ir ieinteresēta iesaistīties terorisma apkarošanā. Savukārt laikā, kad Eiropa un ASV saskaras ar jauniem izaicinājumiem drošībai, labklājībai un kopīgo vērtību sistēmai, Latvijas interesēs ir veicināt transatlantisko sadarbību un vienotību.

Šī mērķa īstenošanai Latvija vadās pēc nostājas, ka ne Eiropai, ne ASV nav alternatīvas transatlantiskajai sadarbībai. Šīs attiecības ir attīstāmas piecos galvenajos virzienos – ES un Eiropas NATO dalībvalstīm ir jāpalielina finansējums aizsardzībai un labāk jākoordinē šo līdzekļu izlietojums, ar NATO sabiedroto klātbūtnes palīdzību ir jāstiprina to NATO valstu, kuras atrodas tuvu Krievijai, aizsardzības spējas, ir jāsaglabā Eiroatlantiskā vienotība jautājumā par sankciju režīmu pielietošanu, tostarp pret Krievijas agresiju Ukrainā, kā arī ir jāuzlabo ES dalībvalstu sadarbība un informācijas apmaiņa drošības dienestu starpā cīņai ar starptautisko terorismu un nekavējoties jāstiprina ES un ASV sadarbība hibrīdā apdraudējuma samazināšanai.

Ministrs arī norādījis, ka Ārlietu ministrijas vadībā ir uzlabota cīņas ar hibrīdo apdraudējumu koordinācija nacionālā līmenī, ir pilnveidota valsts stratēģiskā komunikācija un uzsvērts, ka Latvijā pastāv viena no efektīvākajām kiberdrošības sistēmām, kas tiek pastāvīgi uzlabota.

Tāpat norādīts, ka Latvija iestāsies par tālāku starptautisko tiesību regulējuma kibertelpas jomā pilnveidošanu, kā arī Latvijas prioritāte ir stiprināt instrumentus, kuri gan ES, gan starptautiski palīdz mazināt propagandas ietekmi.