Oligarhu sarunas. Preses kastrēšana. Spilgtākie citāti

  • ir.lv
  • 29.06.2017.
2017_08_milda.jpg

2017_08_milda.jpg

Kā oligarhi sagrāba un sagrāva Latvijas lielāko dienas laikrakstu? Cik neatlaidīgs ir Aivars Lembergs, pieprasot valsts un pašvaldību uzņēmumiem naudu Neatkarīgās stutēšanai? Kam pasūtīt draudzīgus sižetus Latvijas Televīzijā, un kāpēc nav izdevies «sakārtot» Latvijas Radio? Rīdzenes sarunas atklāj, kā oligarhi būvēja savu ietekmi, pakļaujot un kropļojot Latvijas medijus.

Savs kabatas medijs vai pat vairāki - tā ir «oligarha komplekta» obligāta sastāvdaļa, lai veidotu sabiedrisko ietekmi. Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers tikai paši zina, cik daudz naudas ir nodedzināts, lai medijos uzturētu savu varenību, taču sarunas viesnīcā Rīdzene ļauj spriest vismaz par to, kādas pūles tas prasījis.

«Zini, kas ir sūdīgi, mēs tā arī netrisinājām... Ko es uzreiz teicu - ka vajag apvienoties par sabiedriskajiem medijiem. To televīziju daudzmaz sakārtoja, valsts televīziju, bet valsts radio, kā bija, tā palika,» Lembergs pēc 10. Saeimas vēlēšanām oktobrī sūkstās Šleseram. Bet buldozers nenomet gāzi arī pēc sakāves (Šlesera un Šķēles apvienība Par labu Latviju ieguva astoņas vietas). «Īstermiņā padiršam tikai tāpēc, ka ir tie pretinieki. Šajā variantā, kad apvienota radio un televīzija, privātos medijus uzfrišinām - ko viņi izdarīs? Viņiem nebūs resursi. Mēs varam izspēlēt izcili,» pārliecināts Šlesers.

Žurnāls "Ir" publisko sabiedrībai būtisku informāciju no sarunām viesnīcā "Rīdzene", kur Ainārs Šlesers ar politiķiem un uzņēmējiem kārtoja lietas.

Pilnu rakstu "Preses kastrēšana" lasi te, bet spilgtākos "Rīdzenes" sarunu citātus skati zemāk.

[foogallery id="356156"]

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Liene Dreimane

Latvijas vīrieši – ne tikai kā varmākas, bet arī cietušie. Vardarbības veidi, prevencija un risinājumi

Vardarbība nešķiro pēc dzimuma, vecuma vai sociālā statusa, tomēr sabiedrībā joprojām dominē mīti: vardarbība esot “tikai nelabvēlīgos apstākļos” un varmākas vienmēr esot vīrieši. Latvijā ik gadu desmitiem tūkstošu cilvēku piedzīvo vardarbību ģimenē, bet vīriešu pieredze kā cietušajiem bieži paliek nepamanīta. Tiesību aizsardzības mehānismi nav pilnīgi – pat ja normatīvie akti ir dzimumneitrāli, praksē vīrieši kā upuri ir maz redzami, savukārt vīrieši–varmākas ne vienmēr saņem efektīvu sociālo korekciju. Lai situāciju uzlabotu, nepietiek tikai ar sodiem – vajadzīga prevencija, psiholoģiska palīdzība un plānveidīga starpinstitūciju sadarbība.

Viedoklis Agnese Arne-Štencele

Mājražotājiem nepieciešama taisnīga vide, kur attīstīties

Vadot kooperatīvu, nereti saņemu jautājumu, vai kooperatīvi kā koncepts nav jau novecojis jēdziens. Es teiktu, ka nē, un šajā modelī vēl ir daudz iespēju, ko apgūt. Sabiedrībā pastāv uzskats, ka “latvietis kooperēties nemāk”, bet tas ir mīts. Kooperatīvi ir vajadzīgi, jo tie strādā. Tādā veidā var mācīties sadarboties, augt un attīstīties. Kooperatīvu mērķis ir stiprināt vietējo ražotāju kopienu, piedāvāt kvalitatīvus, ekoloģiskus produktus un veidot īsu, godīgu pārtikas ķēdi starp ražotāju un pircēju.

Viedoklis Edgars Surgofts

Mājoklis kādā no Latvijas reģioniem – vai nesasniedzams sapnis?

Hipotekārās kreditēšanas pieaugums bieži tiek pasniegts kā labsajūtas rādītājs, taču dati liecina, ka izaugsme ne visur nozīmē vienu un to pašu. Latvijas reģionos hipotekāro kredītu īpatsvars joprojām ir zems, un tas nav skaidrojams ar vāju ekonomisko aktivitāti vien. Drīzāk – ar to, kā mēs skatāmies uz risku, izvēli un informāciju.

Jaunākajā žurnālā