Oligarhu lietas izmeklēšanas komisijā liecina Ameriks, uzklausīs Jurašu un Strīķi

Oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisija pirmdien nolēma uz nākamajām sēdēm aicināt bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonas Jutu Strīķi un Juri Jurašu, bet atkārtoti ekspolitiķi Aināru Šleseru, vēsta LETA. Pirmdien komisijā uzklausīja Rīgas vicemēru Andri Ameriku.

Pirmdien komisijas sēdē klātneesošais deputāts Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK) bija ierosinājis uz komisijas sēdi uzaicināt bijušo KNAB priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi un Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu. Abas amatpersonas savulaik vadīja KNAB korupcijas apkarošanas bloku, kad tika sākta oligarhu krimināllieta un tika organizētas sarunu noklausīšanās viesnīcā “Rīdzene”.

Komisijas vadītāja Inguna Sudraba (NSL) teica, ka vēl nav iegūta informācija, vai abas amatpersonas varēs 4.janvārī ierasties Saeimā.

Komisijas vadītāja vērsa uzmanību, ka krimināllietā, kurā tiek tiesāts Aivars Lembergs, decembrī nav paredzētas tiesas sēdes, tāpēc lietderīgi būtu viņu uzklausīt 18.decembrī. Šajā dienā uz komisiju uzaicināti arī bijušais politiķis Andris Šķēle, uzņēmējs Viesturs Koziols un bijušais AS “Diena” padomes vadītājs Aleksandrs Tralmaks.

Komisijas loceklim Andrejam Judinam (V) bija iebildumi par Lemberga aicināšu nākampirmdien, jo, “zinot, kā Lembergs uzvedas tiesā” un baidoties, ka Ventspils mēram ir vēlme gari diskutēt, viņš aicināja Lemberga iztaujāšanai veltīt atsevišķu komisijas sēdi.

Sudraba vērsa uzmanību, ka ar Lembergu vienojusies, ka viņa viedokļa paušanai tiks veltītas 20 minūtes. Turklāt Sudraba ir pārliecināta, ka personu uzklausīšana ir vadāms process. Pēc diskusijas par Lemberga uzklausīšanu komisija vienojās, ka viņš 18.decembrī tiks uzklausīts kā pēdējā uzaicinātā persona.

Judins ierosināja uz kādu no nākamajām komisijas sēdēm atkārtoti uzaicināt bijušo politiķi Aināru Šleseru, jo komisijai ir “jānodrošina Šleseram atbildēt pēc būtības uz jautājumiem”. Judins teica, ka prokurors Māris Leja nolēma nesākt kriminālprocesu pret Šleseru par atteikšanos atbildēt uz jautājumiem oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijā.

Judins uzskata, ka lietā ir vairāki apstākļi un fakti, par kuriem Šlesers atkārtoti jāiztaujā. Komisija Judina ierosinājumam principiāli piekrita un Šlesera uzklausīšana varētu notikt 4.janvārī, lai gan šis datums ar pašreizējo uzņēmēju vēl nav saskaņots.

Komisijas sēdē pieaicinātais savulaik oligarhu lietu uzraugošais prokurors Leja izteica šaubas, vai Šlesera atkārtota uzklausīšana būs lietderīga, ja viņam tiks uzdoti tie paši jautājumi, kas saistīti ar kriminālprocesu.

Komisija arī nolēma nosūtīt vēstuli ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram ar lūgumu izskaidrot vispārēju pozīciju jautājumā ar liecinieka atteikšanos liecināt kriminālprocesā.

Ameriks: Šlesers nebija man rīkotājs un uzdevumu devējs

Rīgas vicemērs un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR) pirmdien “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē noliedza, ka bijušais politiķis Ainārs Šlesers viņam bijis “rīkotājs un uzdevumu devējs”.

Viņš komisijā pastāstīja, ka ar žurnālā “Ir” publicētajām sarunām iepazinies tikai daļēji. Pašu žurnālu nav iegādājies, bet Ameriks iepazinies ar interneta portālos publicētajiem “Rīdzenes viesnīcas” sarunu atreferējumiem.

Ameriks uzskata, ka publicētās sarunas varētu būt tikai daļēji autentiskas. Amerikam kriminālprocesā atskaņoja tikai vienu sarunu, taču tur “praktiski nebija lamu vārdu”. Viņš bija aicināts uz tiesībsargājošām iestādēm liecināt tikai par vienu sarunu, lai gan kriminālprocess tika izbeigts.

Komisijas vadītāja Inguna Sudraba (NSL) iztaujāja Ameriku par toreizējā politiķa, Rīgas vicemēra Aināra Šlesera lomu Amerika ievēlēšanai Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā. Ameriks skaidroja, ka Šleseram vēlēšanās ir bijusi tikai viena balss, jo vēsturiski ostas valdē bija četri valsts un četri pašvaldības pārstāvji un vēsturiski vienmēr pašvaldības pārstāvis ieņēmis valdes priekšsēdētāja amatu. “Ņemot vērā, ka biju valdes loceklis, tad man bija lielākā pieredze, tās bija vēlēšanas, kur valsts un pašvaldības puse izteica savu atbalstu,” norādīja Ameriks.

Ameriks komisijā skaidroja, ka viņš ir ilgāk politikā nekā Šlesers un abiem savulaik bija vienoti politiskie uzskati. Tomēr Ameriks nekad neesot uztvēris, ka Šlesers “ir rīkotājs un dod uzdevumus”, ziņo LETA. “Šlesers ir pietiekami aktīvs kā politiķis, taču neesam diskutējuši, ka man būtu īpaši interesējušiem jautājumiem jāpievērš uzmanība un jālobē kādu uzņēmumu intereses,” paskaidroja Ameriks.

Tāpat Amerikam nekas nav zināms par Šlesera slēptām īpašumtiesībām uzņēmumos, lai gan Ameriks bija informēts par Šlesera vīziju kā brīvostai attīstīties.

Vaicāts par līgumu starp brīvostu un uzņēmumu “Mediju namu”, Ameriks atbildēja, ka brīvostas valdes priekšsēdētājam valdē ir tikai viena balss un šī amatpersona nekādā veidā vienpersoniski neslēdz vai lauž līgumus. “Es varu parakstīt tos valdes lēmumus par kuriem nobalsojuši valdes locekļi,” uzsvēra Ameriks un piebilda, ka brīvostai ir bijušas attiecības ar medijiem, tai skaitā, iespējams, ar “Mediju namu”, taču valde nenodarbojas ar reklāmas jautājumu risināšanu.

Sudraba lūdza Amerika skaidrojumu par to, ka “Rīdzenes” viesnīcā Šlesers esot teicis, ka “krievu skolas Rīgā ir īsta zelta ādere”, jo uzturēšanās atļauju pircēji ir sajūsmā, uzzinot, ka Eiropā ir valsts ar krievu skolām. Ameriks atbildēja, ka šādu citātu dzirdot pirmo reizi, turklāt ar Šleseru viņš ar krievu skolām vispār nekad neesot runājis.

Kopumā Amerika iztaujāšana komisijai aizņēma aptuvenu pusstundu.

Jau vēstīts, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota šā gada 21.jūlijā.