SAB apšauba pētnieku spēju noteiktā termiņā izvērtēt VDK kaitējumu Latvijai

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ļoti apšauba LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas spēju noteiktā termiņā izvērtēt VDK nodarīto kaitējumu Latvijai un tās iedzīvotājiem, vēstulē izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (V) atzina Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis.

Maizīša vēstulē Šadurskim, kas pievienota Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajam informatīvajam ziņojumam par VDK zinātniskās izpētes komisijas darbības pārskatu par paveikto un problēmām VDK dokumentu zinātniskās izpētes procesā, sniegta informācija par sadarbības rezultātiem un problemātiskajiem aspektiem ar komisiju, ziņo LETA.

SAB skaidroja, ka zinātniskajai komisijai pētniecībai ir pieejami visi Totalitāro seku dokumentēšanas centra (TSDC) rīcībā esošie dokumenti, izņemot informāciju, kas satur ziņas par fizisko personu datiem, savukārt uz komisijas locekļiem nav attiecināms informācijas neizpaušanas pienākums.

SAB tāpat norādīja, ka VDK kartotēka un operatīvie materiāli, kas atrodas TSDC, ir arī operatīvās darbības produkts. “To interpretēšana ir ļoti komplicēta un tai ir liela morālas un ētiskas dabas slodze,” teikts vēstulē, piebilstot, ka aģentūras datu izmantošanā saskaras trīs leģitīmas tiesības – personas tiesības uz privāto dzīvi un tiesības uz vārda labo slavu, sabiedrības tiesības izzināt savu vēsturi un izlūkošanas un pretizlūkošanas dienestu tiesības.

Operatīvās darbības rezultātā iegūtajiem materiāliem, kā norādīja SAB, ir daļēja ticamība, un tie nevar tikt izmantoti kā patiesība pēdējā instancē. “Valstis ar totalitāriem režīmiem nereģistrēja visu informāciju pilnā apjomā, tāpēc nav pietiekams konteksts, tie rakstīti specifiskā valodā. Nav pilnas informācijas par konkrētu operāciju saturu, kādās tika iesaistīti, un katrā konkrētā gadījumā sastopama dažāda attieksme,” pausts vēstulē Šadurskim.

SAB uzsvēris, ka visās dokumentu grupās ir atrodama informācija gan par fiziskām personām, gan sabiedriskajām organizācijām, interešu kopām, situāciju raksturojoši materiāli konkrētā laika posmā.

Šo datu nodošana trešajai personai, par ko uzskatāma arī zinātniskā komisija, neatkarīgi no nodotās informācijas tālākās izmantošanas aizskar attiecīgo personu privāto dzīvi un līdz ar to uzskatāma par privātās dzīves ierobežojumu.

Visa veida informācija par VDK aģentiem, rezidentiem, konspiratīvo dzīvokļu turētājiem un uzticamības personām, lai to bez ierobežojumiem nodotu sabiedrības vērtēšanai, esot jābūt uzticamai, pilnīgai un patiesai. SAB ir pārliecināts, ka nav pieļaujams, ka valsts atbalsta tādu ziņu par personām izplatīšanu, kas ir apmelojošas, daļēji patiesas vai nepilnīgas.

“SAB skatījumā ir ļoti apšaubāms, vai Zinātniskajai komisijai šajā sastāvā ir iespējams sasniegt Likuma 1.panta 6.punktā norādīto mērķi līdz 2018.gada 31.maijam – zinātniski izpētīt un izvērtēt materiālo un morālo kaitējumu, ko VDK nodarījusi Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem,” vēstulē raksta Maizītis.

Maizītis vēstulē ministram uzsvēris, ka kopumā varot secināt, ka SAB komisiju aicina iepazīties ar TSDC rīcībā esošo dokumentu fondu aprakstiem jau kopš 2014.gada 13.oktobra, taču komisija ieradās iepazīties ar fondu aprakstiem tikai 2017.gada 12.septembrī. Maizītis norādīja, ka arī tad komisija neiepazinās ar fondu aprakstiem pilnībā, jo komisiju neesot apmierinājušas darbam ierādītās telpas, kā arī nebijusi iespēja informāciju elektroniski fiksēt vai fotografēt, jo SAB telpās nav atļauts ienest un lietot elektroniskās ierīces.

Vēstulē pausts, ka SAB TSDC vienmēr bijis atvērts sadarbībai ar pētnieciskā un zinātniskā darba veicējiem un attiecībā uz VDK zinātniskās izpētes komisiju nav attiecināms izņēmums.

“Diemžēl no Zinātniskās komisijas puses ir bijusi tikai destruktīva sarakste. Zinātniskās komisijas locekļi līdz 2017.gada 11.septembrim neatrada laiku iepazīties ar TSDC rīcībā esošajiem fonda aprakstiem, kas varētu palīdzēt atrisināt jautājumu par pētāmo materiālu apjomu un laika plānošanu. [..] Tiem Zinātniskās komisijas locekļiem, kurus tā deleģēs strādāt SAB telpās, ir jāaizpilda pieejas valsts noslēpumam aptaujas anketa. Par noteikto kārtību Zinātniskā komisija ir informēta jau no 2014.gada,” vēstulē rakstīja Maizītis.

VDK zinātniskās izpētes komisija darbam SAB telpās nozīmējusi divus komisijas pieaicinātus pētniekus. Paši komisijas locekļi pielaidēm darbam SAB telpās nepiesakās principa pēc, uzstājot, ka pētniecības procesā jānodrošina atklātība, iepriekš teica komisijas vadītājs Kangeris.

Patlaban komisija ar IZM sarakstās par pētniekiem aizpildāmo valsts noslēpuma aptaujas lapu aizpildīšanu.

Kangeris norāda, ka “tikai 2017. gada martā SAB apliecināja, ka aģentu kartotēka nav valsts noslēpums. Tikai 2017. gada oktobrī tēvzemiešu frakcijas sēdē pirmoreiz SAB teica, ka komisijai dos iepazīt VDK aģentu kartotēku, ko iepriekš publiski noliedza. Pētnieki šobrīd ir jau nodevuši valsts noslēpuma aptaujas lapas Satversmes aizsardzības birojam, kaut gan publiski joprojām tiek apgalvots, ka nav. Pirmajā kārtā būs pieci pētnieki, no kuriem divi – zinātņu doktori”.

VDK zinātniskās izpētes komisija ir nolēmusi vērsties pie Valsts prezidenta, lūdzot atcelt īpašo VDK likumu un nodot “čekas maisus” atklātībai.

Kangeris komisijas vārdā lūdza Vējoni rosināt atcelt pirms 23 gadiem pieņemto īpašo Valsts drošības komitejas likumu, kas paredz īpašu procesu tiesā, un nodot SAB esošo okupētājvaras totalitārā režīma specdienesta dokumentāciju arhīvam, kur tam varētu piekļūt ikviens.