Foto: Ieva Lūka, LETA
Saeimā pirmajā lasījumā pieņemtais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumprojekts noteikti ir pelnījis daudz lielāku un regulārāku uzmanību tiklab publiskajā telpā, kā arī mediju profesionālajā sabiedrībā, nekā līdz šim. Tajā beidzot būtu strukturāli jānostiprina ilgstošā Latvijas valsts elektronisko plašsaziņas mediju pāreja no agrākās un mūsdienu „politiskās centrālkomitejas” vadītiem uz īstiem sabiedriskajiem medijiem.
Proti, tādiem plašsaziņas medijiem, kas kalpo sabiedrībai par sabiedrības naudu (turklāt ne ar ikgadējiem un vēl biežākiem valdības un parlamenta, lasi – valdošās koalīcijas, lēmumiem piešķirtu, bet patstāvīgu un vidējā temiņā pastāvīgu finansējumu) un sabiedrības pārraudzībā. Tieši šādu strukturālu, nevis pamatā no attiecīgo lēmumu pieņēmēju personālijām atkarīgu, garantiju Latvijas sabiedrisko mediju neatkarībai un kvalitātei arvien ir trūcis un trūkst joprojām, un tas jau ir kļuvis bīstami demokrātiskas publiskās sfēras pastāvēšanai Latvijā.
