«Ļoti atvērti ir krievi, daudz jautājumu uzdod poļi, interesējas par periodu, kad Latgale bija Polijas pakļautībā. Var redzēt, ka viņi novērtē paši sevi,» novērojis gids Valērijs Dzevaltovskis
Ja Eiropas kultūras mantojuma dienās šīs nedēļas nogalē Ludzas ielās ekskursijas priekšgalā redzēsit jaunu vīrieti spurainiem matiem un izteiksmīgām roku kustībām, tas ir Valērijs. Ludzas Novadpētniecības muzeja darbinieks saskaitījis, ka katru gadu savā pilsētā vada vismaz 150 ekskursiju latviešu, krievu un angļu valodā. «Un latgaliski,» viņš piebilst. Šovasar kādā grupā jaunāko klašu vecuma zēns no cita Latvijas novada pat speciāli lūdzis, lai gids runā latgaliski, jo viņam patīkot, kā skan.
Valērijs dzimis 1979. gadā Daugavpilī, Ludzā ieradies jau bērnībā, kad par viņu rūpes uzņēmusies vecmāmiņa. Viņam ir filoloģijas maģistra diploms. Muzejā, kur veic arī ekspozīcijas un izstāžu kuratora darbu, nokļuvis 2005. gadā, pirms tam iemēģinājis dažādus pienākumus vietējā avīzītē Ludzas Zeme.
