Nodevība un cerība

2017_08_ir_specia_lizdevums_oligarhu_sarunas_2017_va_ks.png

2017_08_ir_specia_lizdevums_oligarhu_sarunas_2017_va_ks.png

 

Mēs esam liecinieki Latvijas nodevēju tīklam - tik asi un skaidri mācītājs Juris Cālītis raksturo situāciju pēc Rīdzenes sarunu publiskošanas žurnālā Ir. Viesnīcas Rīdzene numuriņos vairākus gadus politikas un biznesa smagsvari slepeni sprieda, kā vairot savu ietekmi un bagātību. Politiķis Ainārs Šlesers bija ierīkojis štābiņu, kur plānu kalšanā iesaistījās Latvijas politikā joprojām svarīgi spēlētāji - Aivars Lembergs, Jānis Urbanovičs, Andris Ameriks, Jānis Dūklavs, bet risināt naudas lietas piekāpa Valērijs Kargins, valstij piederošu uzņēmumu airBaltic, Lattelecom, Latvijas Dzelzceļš vadītāji.

KNAB noklausījās Rīdzenes sarunas un vāca pierādījumus, vai oligarhiem slēpti pieder naudīgi biznesi, kurus viņi attīsta, izmantojot savu politisko ietekmi. Pēc vairāku gadu izmeklēšanas krimināllieta pērn tika izbeigta pierādījumu trūkuma dēļ, taču Ir no drošiem avotiem kļuva zināmas Rīdzenē notikušās sarunas. Sabiedrības interesēs tās publiskojam - lai ikvienam pilsonim, kas uztur Latvijas likumsargāšanas sistēmu un vēlēšanās uztic politiķiem varu, būtu pieejama šī būtiskā informācija. Izmeklētāji un prokuratūra nesadzirdēja to, ko Rīdzenes numuriņos runāja oligarhi un viņiem pietuvinātie. Tagad katrs to var uzzināt un vērtēt pats.

«Mums ir jāatpazīst nodevība. Tas nav juridisks termins, tas ir morāls lielums. Tā ir nodevība pret mūsu pašcieņu, tā ir nodevība pret demokrātiju, pret mūsu labklājību, mūsu bērniem. Tā ir nodevība pret visiem mūsu sapņiem un cerībām - pret mūsu kopīgo nākotni,» - tā Juris Cālītis aicina ikvienu Latvijas cilvēku atpazīt sazaroto nodevēju tīklu, ko neveido tikai daži briesmīgi blēži. Diemžēl daudzi tiek ievilkti savtīguma slazdā, kur lats vai eiro ir vērtīgāks par godaprātu, savas valsts drošību un bērnu nākotni. Tāpēc jāmācās šo nodevību atpazīt un neļaut tai izplesties. Jāspēj atjaunot pašiem sevī morālo spēku un cerības.

Kopš sarunu publiskošanas sabiedrība ir iekustējusies. Pateicoties daudzu cilvēku ziedojumiem vietnē Projektubanka.lv, šis oligarhu sarunu izdevums nonāk katrā Latvijas bibliotēkā, katrā pašvaldības domē, pie katra Saeimas deputāta un ministra. Bet svarīgākais - jums jāpalīdz, lai par šīm sarunām uzzina katrs pilsonis, un politikas virtuvē vairs nelaiž tipus, kuri nemazgā rokas un labāko kumosu stiepj uz mājām.

Rīdzenes sarunas atklāj apburto loku, kas smacē Latvijas nākotni - izmantojot sev pakļautus vai piejaucētus medijus, veikli darboņi skalo smadzenes vēlētājiem un iegūst politisko varu, lai pēc tam pildītu savas kabatas. Šis apburtais loks ir jāpārcērt, dzīvē īstenojot mūsu valsts Satversmē ierakstīto pamatprincipu - valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Nevis nodevējiem, bet tiem, kuriem ir gaišas cerības un kuri gatavi tās piepildīt.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Principi pret patvaļu

Vēlēšanu gads ir iesācies ar prātam grūti aptveramu apdraudējumu NATO nākotnei un Latvijas drošībai, ko rada nevis skaidri zināmais ienaidnieks Krievija, bet gan transatlantiskais draugs ASV. Patvaļīgais prezidents Tramps grib savas sāpes par Nobela prēmijas nesaņemšanu remdēt, sagrābjot Grenlandi. Respektīvi, uzbrūkot NATO dalībvalsts Dānijas suverenitātei.

Bīstamāk par ziemu

Bargākā ziema 10 gadu laikā — tāda ir prognoze janvārim, gaidāms sals no Sibīrijas. Baltā ainava un lielie mīnusi man atgādina bērnību, jo Madonā sniega vienmēr bija daudz, un kādu ziemu ceļā uz skolu kupenas vietām bija pat pāri galvai.

Ir, ko svinēt!

Gada noslēgumā katram būs sava spilgtāko brīžu izlase, ar ko dalīties vistuvāko lokā. Taču gads nesis arī kopā ar visu Latviju svinamas skaistas uzvaras. Un cīņas, kas vēl turpināsies. To atspoguļo arī Ir gada cilvēku izlase.

Sīzifa pārsteigumi

Vai esat kādreiz aizdomājušies, kā izskatītos Sīzifa Ziemassvētki? Es arī nebiju, līdz šonedēļ Mākslas akadēmijas skatē ieraudzīju kādu asprātīgu studenta darbu. Tajā Sīzifs pūlas uzvelt akmeni stāvā kalnā. Kā jau no senā mīta zinām, bluķis vienmēr pirms virsotnes izslīd no rokām un noveļas lejā, tā simbolizējot nemūžam nepaveicamu darbu. Taču šajā bildē viss ir citādi! Paceļot skatu uz kalna virsotni, pārsteigumā iespurdzos, jo tur jau stāv viens uz otra uzvelti divi akmeņi, gaidot trešo kā topošs sniegavīrs. Tieši tik neparasta ir 21. gadsimta versija par sengrieķu mitoloģijas satikšanos ar Ziemassvētku brīnumu.Pārsteigumus spēj sagādāt

Jaunākajā žurnālā