Sabiedrisko mediju labums ir jāvērtē pēc to izglītojošās darbības
Jaunlatviešu darbības laikā 19. gadsimta vidū, kad latvieši no etniskas grupas nomācošas impērijas skāvienos sāka pārtapt kultūras un politiskā nācijā, ļoti liela nozīme bija latviešu valodā iznākošajiem preses izdevumiem. Īpaši tas sakāms par cara valdības vajātajām Pēterburgas Avīzēm, kuras apzināti izglītoja savus lasītājus par tēmām un jautājumiem, kuri citviet nebija iztirzāti un apspriesti. Ne jau smalko aprindu tenku vai vieglas izklaides dēļ Pēterburgas Avīzes nonāca latviešu lauku sētās un pilsētu namos.
Otrs piemērs par zināšanas vairojošu plašsaziņas līdzekļu nenovērtējamo nozīmi mūsu tautas vēsturē ir tuvāks mūsdienām, kad 80. gadu nogalē padomju impērijā sākušos atklātības noskaņu iespaidā daudzi Latvijas preses izdevumi kļuva par mūsu lielākajiem vārtiem gan uz okupācijas laikā liegtajām zināšanām, gan uz plašāku pasauli aiz dzelzs priekškara.
