Diskriminējošā bērnudārzu nacionālā politika galvaspilsētā

Rīgā latviešu bērnudārzu rindās – 300-1270 gaidītāju

Viena no lielākajām problēmām, ar ko sastopas liela daļa vecāku Rīgā, ir bērnudārzu rindas. Par šo tēmu ir runāts diezgan daudz, tomēr nekas nav mainījies. Galvenais iemesls – bērnudārzu vienkārši trūkst. Tāpēc liela daļa ģimeņu ir spiestas gaidīt garās rindās un mēģināt risināt šo problēmu pašu spēkiem un līdzekļiem.

Ir vērojama tendence, ka rindas uz latviešu bērnudārziem ir garākas nekā uz krievu bērnudārziem. Par to var pārliecināties gan praksē, ja ir bērni vai mazbērni, vai arī ieskatoties mājaslapā e-riga.lv.

Latviešu bērnudārzu rindās ir 300-600 bērnu, krievu bērnudārzos – 80-250 bērnu.

Rīgas centrā vienā no latviešu bērnudārziem rindā ir pat 1270 bērnu! Kad viņi sagaidīs savu iespēju? Visticamāk, ap vidusskolas beigšanas laiku. Domājams, ka tas ir saistīts ar 90.-os gados piekopto pašvaldības politiku – likvidēt bērnudārzus un ēkas iznomāt vai pārdot. Toties tagad bērnudārzu pietrūkst.

Risinājumi ir – būvēt jaunus bērnudārzus vai censties atgūt vecos. Par to pagaidām nekas daudz nav dzirdēts, un problēma paliek. Vienmēr var teikt, ka naudas nav, ir citas prioritātes. Tomēr slikti, ka šajā ziņā vispār nekas nenotiek. Arī pašreizējās Rīgas domes saimnieku un rīkotāju priekšvēlēšanu reklāmas plakātos nekas tāds nav minēts. Diez vai viņi laistu garām iespēju par saviem bērnudārzu būvēšanas varoņdarbiem pastāstīt sabiedrībai, jo par bezmaksas sabiedrisko transportu – samērā reti kursējošo, toties dārgo – pensionāriem stāsta ikviena reklāmas lapa.

Skaidrs, ka mazi bērni vēlēšanās nebalsos, atšķirībā no pensionāriem, kas tajās čakli piedalīsies.

Tas, ka latviešu bērnudārzos rindas ir krietni garākas nekā krievu bērnudārzos, nav noticis pēkšņi. Tā ir ilglaicīga problēma. Lai kaut ko darītu lietas labā, Rīgas dome varētu daļu krievu bērnudārzu pārveidojot par latviešu, lai rindu proporcijas vismaz izlīdzinātos. Tā Rīgas domes piekoptajai latviešu diskriminācijas politikai būtu pielikts punkts. Tas ir risinājums, taču ne pilnīgs, jo rindas paliktu. Taču vismaz izredzes nonākt bērnudārzā visiem bērniem būtu līdzīgas.

Cits risinājums, ko pašreizējā Rīgas vadībā piekopj, ir latviešu grupu veidošana krievu bērnudārzos, tā faktiski cenšoties integrēt latviešu bērnus uz krievu valodas pamata krieviskā vidē. Šķiet, ka lietderīgāks risinājums būtu pārveidot bērnudārzu par latviešu bērnudārzu ar vienu krievu bērnu grupu, tā labāk integrējot mazākumtautību bērnus uz latviešu valodas pamata.

Ir vēl viens risinājums, kam jau sen bija jābūt praksē, līdzīgi kā skolās – jāveido tikai latviešu bērnudārzi.

Tas ļautu visiem bērniem, neatkarīgi no tautības, atrasties vienādos apstākļos rindā un ļautu mazākumtautību bērniem – jo ir dažādas tautības, ne tikai krievu – apgūt valsts valodu. Tas būtu labs pamats mācībām skolā. Lai nav tā, kā tas ir tagad, kad liela daļa mazākumtautību bērnu latviešu valodu nopietni sāk lietot tikai skolā, tikai latviešu valodas stundā.

Labas latviešu valodas prasmes ļautu komfortablāk iejusties sabiedrībā. Kā liecina pieredze, sliktas valodas zināšanas rada nepatiku pret valodu. Latviešu valoda kopš bērnudārza ļaus mazākumtautību bērniem organiskāk apgūt informāciju par Latviju un latviešiem – kultūru, dziesmām, svētkiem utt.

Pagaidām izskatās, ka pašreizējā Rīgas domes vadība ir noskaņota pamatā strādāt uz krievu elektorātu.

Vienlaikus turpinās latviešu bērnu un viņu vecāku diskriminācija, sak, gan jau latvieši piecietīs. Tā man kā latvietim savā valstī, tās galvaspilsētā jājūtas diskriminētam. Varbūt tomēr varam teikt “NĒ” šai politikai nākamajos gados?

Bērnudārzi tik un tā ir jābūvē, un tas ir jādara pašvaldībai, piemēram, ar pašvaldības un privāto partnerību. Nedrīkst atpirkties no problēmas risināšanas ar daļējām kompensācijām privātajiem bērnudārziem. Tas būtu līdzīgi, ja ārsts slimniekam, kam vajadzīga mediķa palīdzība, maksātu par to, ka viņš dakteri neapmeklē. Taču viņam ir jāārstējas, nevis jātiek vaļā no ārsta!