Premjerministram un finanšu ministrei rūp tikai 0,2% pārtikušāko Latvijas iedzīvotāju

ZZS nodokļu reforma dos milzīgas atlaides lielāko algu saņēmējiem

Pēdējo dienu paziņojumi par izmaiņām nodokļu politikā ir grūti saprotami un šokējoši. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), tās vadītājs un premjerministrs grib dot milzīgas nodokļu atlaides 4700 lielāko algu saņēmējiem jeb 0.2% Latvijas iedzīvotāju – jaunais nodokļu plāns paredz “solidaritātes nodokļa” atcelšanu!

Taču mums visiem jāsaprot, ka “solidaritātes nodoklis” ir visvienkāršākais sociālais nodoklis, kas beidzot 2016.gadā bija jāsāk maksāt visiem ar lielākajām algām virs 48 600 eiro gadā. Šādu nodokli vienmēr ir maksājuši VISI, kuru alga ir zemāka par 48 600 eiro gadā. Tātad prasīt maksāt identisku nodokli no visas algas nav nekas solidārs, tas ir tikai un vienīgi pilnīgi normāli un saprotami.

Taču daži cilvēki ar vislielākajām algām Latvijā ir tik nekaunīgi, ka par identisko nodokļu maksāšanu sūdz valsti tiesā.

Tagad tie “sarunājuši” ar ZZS vadību, ka šis nodoklis būtu jāatceļ. Vidējais ienākums pēc Finanšu ministrijas aprēķina šiem 0.2% cilvēku Latvijā ir 75 000 eiro gadā, un ir svarīgi atcerēties, ka 90% mājsaimniecību, nevis vienam cilvēkam, ienākumi pēc nodokļu nomaksas ir 640 eiro mēnesī jeb 7680 eiro gadā. Šeit nav runa par progresīvo nodokli, bet par to, ka cilvēkiem ar vislielākajām algām būtu jāmaksā vismaz tikpat daudz, kā tiem, kas saņem mazāk, Pretējā gadījumā nodoklis ir maksimāli regresīvs.

Jaunajā nodokļu reformā ir plāns atcelt sociālo nodokli algām virs 48 600 eiro gadā. Tātad sociālais nodoklis būtu jāmaksā tikai par pirmajiem nopelnītajiem 48 600 eiro, bet uz pārējo algas daļu šis nodoklis neattiektos. Tas nozīmē, ka 4700 cilvēki saņems nodokļu atlaidi ap 9000 eiro gadā jeb 750 eiro mēnesī, un budžetā tas izraisīs apmēram 42 miljonu eiro “caurumu”.

Pēc jaunā plāna ienākuma nodoklis tiks samazināts no 23% līdz 20%, un cilvēki, kuru alga ir 500, 800 un 1200 eiro mēnesī, saņems par 38, 30 un 28 eiro mēnesī vairāk vai gadā par 456, 360 un 336 eiro vairāk, ja nav apgādājamo. Savukārt tiem, kuru alga ir virs 48 600 eiro gadā, ienākuma nodoklis paliks jau esošie 23%, bet tiks noņemts “solidaritātes nodoklis”. Situācija, kad 90% iedzīvotāju samazinās ienākuma nodokli par 3%, cilvēkiem ar lielākajām algām noņems sociālo nodokli plus pārējās nodokļu reformas radīs 450 miljonu eiro “caurumu” budžetā. Tas ir nepieņemami situācijai Latvijā, kad medicīnai vien ir nepieciešami papildu 600 miljoni, lai mūsu finansējums līdzinātos Igaunijas veselības budžetam.

Tātad cilvēki, kuru alga ir 1200 mēnesī, no nodokļu atlaidēm saņems gadā par 336 eiro vairāk, kamēr cilvēks ar 7500 eiro algu gadā saņems par 9000 eiro vairāk!

Vai tiešām visiem politiķiem, ekonomistiem, Latvijas Bankai tas liekas pieņemami? Finanšu ministre saka: “Nodokļu sloga samazinājumu darbaspēka ienākumiem izjutīs visi valsts iedzīvotāji, iegūstot lielākus neto ienākumus.” “Sajutīs visi” gan, taču nesamērīgums starp vidējo un lielo algu saņēmējiem ir absolūti netaisnīgs, un to mēs nedrīkstam atbalstīt!

Ir skaidrs, ka lielākā daļa lielo algu saņēmēju saprot, ka maksāt tikpat lielus nodokļu procentus, kā tie, kuri saņem mazākas algas, nav nekāda labdarība. Tas ir tikai godīgi pret savu valsti un tās iedzīvotājiem. Ir labi zināms, ka lielākajā daļā valstu cilvēkiem ar lielākiem ienākumiem ir jāmaksā lielāki nodokļi, taču vismaz ne mazāki!

Pie mums ir otrādi – cilvēki ar maziem ienākumiem maksā nesamērīgu daļu nodokļos.

Ir iepriekš rakstīts, ka šie 4700 iedzīvotāji nav tie, kas saņem dividendēs simtiem tūkstošus gadā, kam ienākuma nodoklis bija tikai 15%. Tagad būs 20% reinvestētajai pelņai – šis solis ir prātīgs un ļaus uzņēmumiem attīstīties. Vairākas citas lietas nodokļu plānā, piemēram, reversais PVN, minimālā neapliekamā ienākuma palielināšana, minimālās algas palielināšana ir pareizs solis. Taču kas tieši kompensēs 450 miljonu eiro iztrūkumu budžetā? Ir ieteikts palielināt alkohola un degvielas akcīzes nodokli un, iespējams, citus patēriņa nodokļus. Taču arī to zina jebkurš ekonomists – patēriņa nodokļi ir neapšaubāmi regresīvi, izņemot tos, kas uzlikti tikai luksusa precēm. Tātad tie atkal “sitīs” Latvijas iedzīvotājus ar mazām un vidējām algām daudz vairāk.

Jaunajās nodokļu nostādnēs nav darīts nekas, lai izlīdzinātu šo negodīgumu. Kā ES dalībvalsts mēs nevaram aplikt dividendes ar lielākiem procentiem, jo investīcijas ir vajadzīgas. Arī Igaunijā neieguldītai peļņai ir 20% nodoklis.

Taču varam aplikt ar lielākiem nodokļiem multimiljonu īpašumus, ko cilvēki, kuri saņem dividendes, ir iegādājušies.

Īpašuma nodokļa 100% nonākšana pašvaldību budžetos ir nepārdomāta, tā nenotiek nekur Rietumeiropā, tikai postpadomju valstīs, un tas būtu jāmaina. Vajadzētu ap 50% šī nodokļa ieskaitīt valsts kasē. Tad neizveidotos situācija, ka Jūrmalā nezināmu iemeslu dēļ tiek atlaisti 70% īpašuma nodokļu neskaitāmiem multimiljonu īpašumiem, kamēr cilvēkiem ar maziem un vidējiem ienākumiem jānomaksā visi regresīvie nodokļi. Ar lielākiem īpašuma nodokļiem ir japliek arī īpašumi, kuros ģimene nedzīvo pastāvīgi, tātad otrajiem, trešajiem un n-tajiem citiem īpašumiem.

Nesenā intervijā viens no bijušajiem premjerministriem stāstīja, ka mums Latvijā ir augstākie īpašuma nodokļi ES. Tā ir pilnīga situācijas nezināšana vai meli, un ir žēl, ka bijušās Latvijas amatpersonas ir tik nekompetentas un maldina iedzīvotājus. Citās OECD valstīs ieņēmumus no īpašuma un citiem nodokļiem visi var apskatīt organizācijas mājaslapā. OECD valstīs vidēji no īpašuma nodokļa ieņem 1.86% IKP, Latvijā – 0.99%, Somijā – 1.27%, Polijā – 1.39%, Īrijā – 2%, Itālijā – 2.7%, Grieķijā – 3%, Francijā – 3.8%. Ienākumus no īpašuma nodokļa palielinot līdz Īrijas līmenim, budžets tiktu papildināts ar aptuveni 310 miljoniem eiro. Ir vairākas valstis, kurās šie nodokļi ir zemāki. Taču ir skaidrs, ka darbaspēka nodokļus Latvijā palielināt nevar, bet tos nedrīkst arī samazināt 0.2% Latvijas iedzīvotāju ar lielākajām algām.

Ir jāpalielina īpašuma nodoklis luksusa īpašumiem cilvēkiem, kuriem pieder vairāki dārgi īpašumi, un luksusa precēm, piemēram, dārgiem auto. Savukārt īpašuma nodoklis būtu pilnībā jāatlaiž ģimenes vienīgajam īpašumam, ja tā tirgus vērtība ir zem kādas noteiktas summas, teiksim, zem 50 000 eiro vai īpašnieki ir trūcīgi un īpašumu ieguvuši privatizācijas ceļā 90.gadu sākumā.

Man ir bail, ka lielākā daļa politiķu, kuri vada mūsu valsti, ir pazaudējuši jebkuru sapratni par to, kas ir ētiska un godīga valsts pārvaldīšana.

No Latvijas ik dienu izbrauc 52 iedzīvotāji, Latvijā dzīves ilgums ir visīsākais no Baltijas valstīm, vismazāk dodam zinātnei un augstākajai izglītībai. Latvijā visvairāk no ES valstīm tiek dots infrastruktūras projektiem, taču šāda nodokļu politika palēninās Latvijas attīstību, jo nespēs nodrošināt ne palielinātu veselības aprūpes, ne augstākās izglītības, ne zinātnes finansējumu. Tātad virzieniem, kas nodrošina valsts attīstību, finansējums nepalielināsies. Tas ir ceļš uz nekurieni, un tam nedrīkst piekrist!

Kā teica izcilais ASV prezidents Teodors Rūzvelts: “To educate a man in mind and not in morals is to educate a menace to society”. Latviski tas skan: ”Izglītot cilvēka prātu, bet ne ētiskumu, ir milzīgs drauds sabiedrībai.”

Ir skaidrs, ka komunistiskās partijas vadoņi, kas vada ZZS, ir tieši tādi – gudri, viltīgi, bet bez mazākās sirdsapziņas un ētiskuma. Tie izdarīs visu, lai no pašiem bagātākajiem Latvijas iedzīvotājiem turpinātu saņemt 18 000 eiro partijas kasēs. Tie turpinās runāt puspatiesības, liks vairāk maksāt nodokļos 98.8% Latvijas iedzīvotāju, lai 0.2% baudītu nepieņemamas un neētiskas nodokļu atlaides. Mēs nedrīkstam piekrist šim ZZS plānam!

Uģis Gruntmanis ir ārsts, profesors Teksasas universitātē, nav nevienas partijas biedrs.