Liegumu atvērt jaunas klases prestižās Rīgas skolās skaidro ar ES fondu projektiem

Jaunajā mācību gadā par 120 saruktu audzēkņu skaits četrās ģimnāzijās

Rīgas domes liegums atvērt jaunu klasi septīto klašu grupā un prasība samazināt klašu skaitu astoto klašu grupā četrās no piecām valsts ģimnāzijām ir saistīts ar šajās skolās īstenotajiem ES fondu līdzfinansētajiem projektiem, kas prasa izveidot skolu telpas atbilstīgi augstām prasībām, Latvijas Radio šorīt skaidroja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (“Gods kalpot Rīgai”).

Šis lēmums nozīmētu, ka jaunajā mācību gadā kopumā vismaz par 120 audzēkņiem samazinātos kopējais skolēnu skaits Rīgas Valsts 2.ģimnāzijā, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā, Āgenskalna Valsts ģimnāzijā un Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā, vēsta lsm.lv.

Aldermane skaidroja, ka šis lēmums nav domes iegriba, bet gan nepieciešamība. Skolu iekārtošanai izmanto ES fondu naudu, un ES līdzfinansēto projektu prasība ir “pilna pabeigtība” – skolās iekārto dabas zinātņu kabinetus, laboratorijas, citas speciālas telpas, lai mācības atbilstu mūsdienu augstajām prasībām, un tam nepieciešamas telpas.

Aldermane norādīja, ka visas ģimnāzijas turklāt ir pārpildītas. Viņa noliedza, ka ierobežojumi būtu mēģinājums pasargāt mazāk prestižas skolas, jo bērni, kuri pretendē uz vietām valsts ģimnāzijās, “neies uz problēmskolām, un neviens viņus tur nevirzīs”. Vienlaikus Aldermane uzsvēra – mikrorajonos vidusskolas ir jāsaglabā, jo tur ir ”krimināla vide”, tāpēc labāk, lai jauniešiem būtu iespēja iet skolā tuvu dzīvesvietai, nevis vadīt laiku nelabvēlīgā kompānijā.

Jau ziņots, ka izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) pauda – Rīgas domes Izglītības departamenta lēmums atsevišķām Rīgas skolām ar augstiem izglītības kvalitātes rādītājiem ierobežot paralēlklašu skaitu ierobežo skolēnu un vecāku izvēles iespējas. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) prasīs domei pamatot šo lēmumu.