Pavasaris – brīvība un nāve

Ziedošanās citu labā ir zīme dažādās tradīcijās

Lieldienas. Lielā diena. Pavasara svētki. Pesahs. Viss sanāk kopā šajā laikā. Katram sava nozīme, savas tradīcijas, savi sekotāji. Pestīšana, brīvība, nāve. Kaut vai šķietami nevainīgās nodarbības ar olām. Ola – jaunas dzīves simbols. Ja olu ripināšanu var saistīt ar dzīvību un auglību, tad kā saprast olu sišanu?

Kristīgās Lieldienas ir cieši saistītas ar ebreju Pesahu. Bībeles Jaunās derības trīs evaņģēliji stāsta, ka Pēdējais vakarēdiens notika tad, kad bija jau sācies ebreju Pesahs. Teologiem pastāv domstarpības, vai Pēdējais vakarēdiens bija ebreju rituālā Pesaha sākuma Sedera svētku maltīte vai nebija.

Mēs varam lasīt Vecās derības Otrajā Mozus grāmatā par ēģiptiešiem uzsūtītām desmit nelaimēm, kuru rezultātā faraons atbrīvoja izraēliešus un atļāva tiem doties prom. Ebreju Pesahs ir šīs brīvlaišanas svinības. Tai pašā laikā ēģiptiešu desmitā nelaime bija visu Ēģiptes pirmdzimto nāve – gan cilvēku, gan lopu. Angliski šo svētku nosaukums ir izteiksmīgāks – Passover – jo Dieva gars savā nonāvēšanas gājienā izlaida (angliski – ”pass over”) izraēliešu mājas.

Lieldienas saistītas ar brīvību, ar pestīšanu, bet reizē ar nāvi – Kristus nāvi. Viena nāve, lai visiem būtu brīvība. Brīvprātīga nāve vai drīzāk saprašana, ka jābūt tieši tā un ne citādi: ”Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi.” (Mat.26:39).

Trešā Ābramiskā reliģijā, islāmā, vispār nav pavasara svētku. Lieldienu datuma aprēķināšanā ir jālieto sarežģīta formula, kurā ir svarīga gan saule, gan mēness. Aptuveni tā skan šādi: Pirmās Lieldienas ir svētdienā pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas vai tās laikā.

Islāmā turpretim svarīgs ir tikai mēness. Viens mēnesis ir patiešam viena mēneša garumā – no jaunā mēness līdz nākamajam jaunam mēnesim. Tāpēc islāma gads, kurš arī sastāv no 12 mēnešiem, ir kādas 11 dienas īsāks par saules gadu. Līdz ar to islāma svētki, kuri saistīti ar noteiktiem datumiem islāma jeb Hidžrī kalendārā nevar būt noteiktā gada laikā, bet ceļo pa visiem gadalaikiem.

Brīvība un nāve kā cieši saistīti jēdzieni pastāv arī laicīgā pasaulē. Brīvības cīņas nebūtu iespējamas bez varoņu nāvēm. Lāčplēsis mira, lai latviešu tauta varētu baudīt brīvību.

Šajās svinamās dienās atcerēsimies, ka brīvība – gan garīgā, gan fiziskā nenāk pati no sevis, bet ir izpirkta ar nāvi. Atcerēsimies, bet svinēsim tieši brīvību.

Gunārs Nāgels ir Austrālijas laikraksta ”Latvietis” redaktors.