Mums ir rūpīgi jāizvērtē augstskolu sistēma, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Līdz ar to, tas, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno augstskolu reformas, ir atbalstāmi, norādīja prezidents, ziņo aģentūra LETA.
Vienlaikus ļoti būtiski, lai šis process ir rūpīgi plānots, vadīts un izskaidrots, piebilda Vējonis, atzīstot, ka izskaidrošanas daļa patlaban trūkst. “Tas, ka jāiet uz skaita samazināšanu, varētu būt pareizi, bet to, protams, jāvērtē Izglītības un zinātnes ministrijai,” teica Vējonis.
LETA jau ziņoja, ka IZM ir nolēmusi ar 2017. gada augustu reorganizēt Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA), to pievienojot LU. Kā apstiprināja ministrijā, tas nepieciešams, lai veiktu resursu koncentrāciju un panāktu iespējami efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu.
Tāpat vēstīts, ka RPIVA pārstāvji neieradās uz pirmdien plānoto tikšanos ar IZM speciālistiem, lai pārrunātu augstskolas reorganizāciju. RPIVA rektore Daina Voita norādīja, ka saskaņā ar likumu, lēmumu par augstskolu reorganizāciju pieņem Ministru kabinets pēc ministra ierosinājuma. Rektore uzskata, ka tas nav noticis un likumdošanas vara tiek ignorēta, līdz ar to augstskolas pārstāvji šodien ar IZM netiksies.
IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa jau norādījusi, ka RPIVA vadības lēmums neierasties uz sarunām neapturēs augstskolas reorganizācijas plāna virzību.
RPIVA rektore arī izteikusies, ka runas klīst arī par citu augstskolu reorganizāciju. Taujāta, vai IZM iecere par RPIVA reorganizāciju viņai bija jaunums, Voita aģentūrai LETA norādīja, ka oficiāli tas bijis jaunums, tomēr runas klīdušas jau vairākus gadus, tai skaitā arī par citām augstskolām. Rektore gan izteicās, ka “baumas ir baumas” un “par jebkuru lietu var baumot”.
Šodien IZM eksperti plāno tikties ar RPIVA reorganizācijā iesaistītajām augstskolām.
Komentāri (21)
dzeris49 11.01.2017. 09.51
Cik tur Latvijā tās “augstskolas”, vairāk, kā visā Anglijā, cik atceros, un izglītībai tērē lierē lielāku IKP%, kā jebkur citur ES.
Un visas augstskolas, protams, ārkārtīgi kvalitatīvas.
Piemēram, man paziņu bērns pirms dažiem gadiem mācījās Liepajas pedaģiskā augstskolā vai kā tur sauc šo te iestādi, un viņš bija šokā, ka ir priekšmeti, kurus māca no padomju laiku mācību grāmatām.
Toties rektoriem utt. algas lielākas, kā Kembridžā.
Cik atceros, taisni ZRP ministrs Kīlis sāka par to runāt, ka AI sistēma ir, faktiski, viens no valsts nozagšanas paveidiem, un, dabiski, viņu nolīdzināja līdz ar zemi un sakompromitēja, kā tikai varēja, jo “augstskolu mafija” nebūt netaisās atteikties no savām algām un bezrūpīgas dzīves.
Un šaubos, ka ZZS vai NA gribēs dasrīt kaut vai ko, kas varētu ietekmēt šo partiju reitingu, jo “augstskolām” klāt ķerties nedrīkst, sāksies tāda histērija, faktiski, jau sākusies, “augstskolu” funkcionāru nekaunība ir neizmērojama, ja jau tās atļaujas demonstratīvi ignorēt ministrijas aicinājumu ierasties uz pārrunām, lai kāda arī nebūtu tā ministrija, kurā, protams, arī sen vajadzīgas reformas.
2
Krotow > dzeris49 11.01.2017. 10.03
Džeri, grāmatas vērtību taču nosaka saturs, vai ne? Daža laba padomju laika mācību grāmata dabaszinātņu priekšmetiem satura ziņā būs noderīgāka par mūsdienu bilžainajām testu ķeksīšu tabelēm. Protams, ja no PSRS laika grāmatām māca vēsturi vai tiesības, tad ir skumji.
Par valsts nozagšanu AI sistēmā nav šaubu. 1990-tajos profesūras kašķu un vēlmes pievākt sev kušķīti augstākajai izglītībai paredzētās nodokļu maksātāju naudiņas dēļ pieļautā LU dalīšana, kuras rezultātā radās tā pati RPIVA un Juridiskā fakultāte RSU, tam ir labs piemērs.
0
dzeris49 > dzeris49 11.01.2017. 10.14
Neatceros īsti, bet, tas priekšmets, ko mācīja no tām padomju grāmātām, bija, šķiet, bērnu psiholoģija vai kaut kas līdzīgs, ja tā būtu ķīmija vai fizika vai matemātika, saprotams, nevarētu būt nekādi iebildumi.
0
DD1 11.01.2017. 13.56
dzeris49
“rektoriem utt. algas lielākas, kā Kembridžā … ministrs Kīlis sāka par to runāt, ka AI sistēma ir, faktiski, viens no valsts nozagšanas paveidiem”
Tagad, kad valdību vada ZZS, viņu iebīdītais prezidents var mierīgi runāt savu runājamo,- no viņa sistēma nebaidās.
Bet, jā, mums reiz bija ministrs Ķīlis, kas uzrādīja problēmas un sāka reformas, bet laikam pārāk plašā frontē, nenovērtēja sistēmas pašsaglabāšanās instinkta spējas. Ja Ķīlim būtu atbalsts no iekšienes kaut minoritātes veidā, kaut daži progresīvi izglītības sistēmas darbinieki nāktu talkā, viss varēja mainīties uz labo pusi jau sen.
1
+2
-1
Atbildēt
@dzeris49 > DD1 11.01.2017. 14.28
Tur jau tā lieta, kla sistēmas maiņa būtu izdevīga Latvijas valstij un pilsoņiem, bet, ne politiķiem, jo tad varētu mazināties reitings.
Un, saprotams, ne tiem, kas tai sistēmā iekšā un gūst no tās labumu, un starp tiem ir arī daudzi politiķi un to sponsori.
Tiem ir diezgan liela ietekme, un tie iznīcinās jebkuru, kam ir sirdsapziņa, kam pirmajā vietā, tomēr, valsts un sabiedrības intereses, un kas uzdrošinās atklāti runāt un iet pret šo sistēmu.
Tāpat, kā Latvijas politiskā sistēma iznīcinās jebkuru, kas iestāsies pret visaptverošo politisko korupciju un liela mēroga “valsts nozagšanu, kas turpinās pilnā sparā.
0