Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 10. martam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Pēc Saeimas opozīcijas partijas “Saskaņa” deputātu pieteikuma Satversmes tiesa (ST) ierosinājusi lietu par Izglītības likuma grozījumiem, kas paredz iespēju no darba atbrīvot valstij nelojālus pedagogus, aģentūru LETA informēja ST.
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 10. martam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 10. jūnijs. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Jau ziņots, ka šo pieteikumu parakstījuši 20 “Saskaņas” deputāti, kuri aicina vērtēt regulējuma atbilstību Satversmei. Satversme paredz tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Tāpat Satversme paredz tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.
Deputāts Andrejs Elksniņš (S) iepriekš žurnālistiem sacīja, ka ST priekšā ir pietiekami liels darbs un izaicinājums, lai izvērtētu šī “lojalitātes institūta” atbilstību Satversmei. Viņš pieļāva, ka līdz ST lēmumam varētu paiet vismaz pusgads, tomēr šajā laikā nevajadzētu šo apstrīdēto regulējumu mēģināt pielietot.
Politiķis arī akcentēja, ka, ieviešot šādu regulējumu, Latvija virzīsies policejiskas valsts virzienā. Turklāt “lojalitātes grozījumi” ir jautājums, ar kuru mēģināts sašķelt sabiedrību un pedagogus, piebilda politiķis. Elksniņš uzskata, ka šis regulējums ir neuzticības izteikšana visiem pedagogiem.
Kā ziņots, likumprojekta autore — Izglītības un zinātnes ministrija — skaidroja, ka tas izstrādāts, lai pēc iespējas novērstu riskus valsts un sabiedriskajām interesēm, demokrātijai, drošībai un attīstībai, kas varētu rasties izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga prettiesiskas darbības dēļ, proti, lai novērstu to, ka izglītības iestādē strādā tās vadītājs vai pedagogs, kas ir nelojāls Latvijai un tās Satversmei, kā arī ierobežotu neracionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
Likumprojekta mērķi iepriekš minētā kontekstā ir nodrošināt tādas personas darbību, kura spēj pilnvērtīgi un kvalitatīvi mācīt, audzināt, strādāt ar izglītojamajiem, pilnībā nodrošinot viņiem iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu un iegūt kvalitatīvu izglītību, samērīgi izglītojamo tiesību un interešu aizsardzības nolūkā ietekmēt izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu nodarbināšanu un nodrošināt tiesību normām atbilstošu izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu nodarbināšanu, pēc iespējas novēršot kaitējuma risku izglītojamo interesēm, kā arī valsts drošības interesēm.
Likums stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī.
Komentāri (13)
Krotow 10.01.2017. 14.55
Ieviešot apmācības par valsts līdzekļiem tikai valsts valodā vēl 1990-ajos un Latvijas vēstures mācīšanu tikai no valsts apstiprinātām grāmatām, tagad nebūtu problēmas ar lojalitātes apliecināšanu.
0
Lāciss 11.01.2017. 11.16
Šito neatcels. Katrai valstij ir tiesības sargāt savu bērnu izglītošanu un tam nav sakars ar vienlīdzību vai iespēju brīvi paust savus uzskatus. Skolotājiem šajā gadījumā ir īpaša loma un to ir jākontrolē.
0
fretka 10.01.2017. 16.21
.
Vai vēl atceraties 2013. gada septembri?
======
EP deputāts Kārlis Šadurskis mudina pilnībā pāriet uz izglītību latviešu valodā
http://www.irlv.lv/en/2013/9/16/ep-deputats-mudina-pilniba-pariet-uz-izglitibu-latviesu-valoda
No 2015.gada jānotiek pakāpeniskai pilnīgai pārejai uz mācību procesu latviešu valodā vispārizglītojošajās skolās, kas dos iespēju novirzīt papildu finansējumu skolotāju algām, sekmēs izglītības kvalitāti, kā arī veicinās sabiedrības integrācijas procesu, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis (Vienotība).
“Ir pienācis laiks turpināt iesākto izglītības procesa latviskošanu. Valsts finansēta izglītība tikai latviešu valodā ir mūsu ceļš pašapzinīgas un patstāvīgas nācijas attīstībai ilgtermiņā. Mūsu pienākums šodien ir rūpēties un radīt nosacījumus krievvalodīgajiem Latvijā, lai pēc iespējas ātrāk un pilnvērtīgāk spētu iejusties un integrēties latviskajā vidē,” akcentē Šadurskis.
Viņaprāt, divkopienu sabiedrība ir šķērslis, nevis stimuls demokrātijai, labklājīgas un spēcīgas valsts attīstībai. Eiroparlamenta deputāts piedāvā pakāpeniski veikt pāreju uz latvisku valsts finansētu izglītību. No 2015.gada valsts skolās 1.klasē mācītos tikai latviski, no 2016.gada jau 1. un 2.klasē mācītos latviski, tā secīgi veicot pilnīgu pārēju mācību procesam latviešu valodā, klāsta Šadurskis.
=======
Bet pēc tam Šadurskis “atgriezās, lai strādātu”, un izraisīja šo jezgu sakarā ar “skolotāju lojalitāti”, lai kārtējo reizi muļķotu vēlētājus – noslēptu savu atkāpšanos no izglītības valsts skolās tikai latviešu valodā. Visticamāk, ka Satversmes Tiesa “lojalitātes grozījumus” pasludinās par nekonstitucionāliem, un Šadurskis savu būs panācis.
Tipisks Vienotības paņēmiens – provocēt bezjēdzīgu ažiotāžu, nevis strādāt.
3
+2
-3
Atbildēt
+5
-3
Atbildēt
+6
-4
Atbildēt
@robotron > fretka 11.01.2017. 00.04
dzeris49
Kā tur palika ar Vienotību atbalstošo padibeņu daudz skandināto MNA sakārtošanu, no kuras kremļjaģas, kad bija pienācis laiks to darīt, noleca nost? Loģiski, tas nebija Haralda Velmera un citu Vienotības sponsoru, žuļiku interesēs.
0
zanE. > fretka 10.01.2017. 17.07
…atceramies, seska kungs, atceramies!…ne tikai septembri, bet arī maiju…un protam saskaitīt, ar cik balsīm Saeimā iespējams šādu balsojumu panākt…provocēt bezjēdzīgu ažiotāžu – tur saknes Tev jāmeklē citā dārziņā…
…speciāli Tev varu atgādināt:
Ceturtdiena, 2013. gada 30. maijs:
– “Saeima šodien noraidīja nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) iesniegto likumprojektu, kas paredz no 2014.gada 1.septembra pāriet uz apmācībām bērnudārzos latviešu valodā, un nenodeva to izskatīšanai komisijās.
Par šī likumprojekta nodošanu komisijām balsoja 41 deputāts, kas pārstāv VL-TB/LNNK, «Vienotību», kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti, vairāki Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti un Inga Bite (RP). Savukārt pret šo ierosinājumu bija 43 Reformu partijas (RP), «Saskaņas centra» deputāti un Jānis Lāčplēsis (V). Tāpat balsojumā atturējās Uldis Augulis (ZZS) un Jānis Klaužs (ZZS).
Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars aicināja atbalstīt šo likumprojektu, kā arī uzsvēra, ka tie, kas uzskata, ka izglītība divās valodās ir saglabājama norma, faktiski legalizē divvalodību. Tāda, kāda ir izglītības sistēma, tāda ir arī sabiedrība un valsts.
Tikmēr neatbalstīt šo jautājumu aicināja Izglītības un zinātnes parlamentārā sekretāre Inga Vanaga (RP). Viņa aicināja «beidzot pārtraukt šo ieviesto tradīciju, ka virkni jautājumu, kas mums daudziem ir ļoti aktuāli, sākam risināt ar pašiem mazākajiem un ar tiem, kas ir vismazāk aizsargātie».
Tāpat viņa uzskaitīja vairākus pasākumus, kas liecinot par iestāšanos par latviešu valodas stiprināšanu arī mazākumtautību izglītības iestādēs. Vanaga arī norādīja, ka visiem kopā pakāpeniski, pozitīvi, bērnam draudzīgā, piemērotā vidē, ar atbilstošām metodēm, pietiekami kvalificētiem pedagogiem, nodrošinātiem mācību līdzekļiem jārada tā vide, lai viņš pēc iespējas labāk un sekmīgāk apgūtu šo latviešu valodu.” /apollo.lv/
….vai tā nav tā pati Inga Vanaga, kas šobrīd ir LIZDA priekšsēdētāja un aktīvi pārstāv “skolotāju intereses”?…
P.S. …2013.gadā V+NA bija 34 balsis Saeimā, šobrīd – 40 balsis…ir iespējams pozitīvs balsojums vai…tikai gaisa tricināšana partijas reitingu audzēšanai?…
0
dzeris49 > fretka 10.01.2017. 18.17
“Tipisks Vienotības paņēmiens – provocēt bezjēdzīgu ažiotāžu, nevis strādāt…”
————————————————
Manuprāt, tas vairāk attiecas uz NA, nevis V.
0