Kad pacients ir zaudētājs no zāļu ražotāju un ārstu sadarbības

Atklāta vēstule par farmācijas nozares maksājumiem mediķiem

Šogad pirmo reizi publiskoti dati par zāļu ražotāju maksājumiem ārstiem un mediķu profesionālajām organizācijām. Tie pieejami Veselības inspekcijas mājaslapā, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas mājaslapā un Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas mājaslapā. Pateicoties mediju uzmanībai, notikums guva plašu rezonansi, īpaši nozares iekšienē.

Pētījumi rāda, ka sadarbība ar farmācijas industriju var ietekmēt gan ārstu zāļu izrakstīšanas paradumus, gan konkrētu zāļu iekļaušanu vadlīnijās – ieteikumos, kā ārstēt pacientus ar noteiktām diagnozēm. Šādos gadījumos zaudētājs no zāļu ražotāju un ārstu sadarbības ir pacients.

Zāļu ražotāju maksājumu dati analizēti biedrības “Veselības projekti Latvijai” projektā ar mērķi aizstāvēt iedzīvotāju intereses farmācijas nozares normatīvā regulējuma jomā. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Vērtējot atklātībā nonākušos datus par zāļu ražotāju maksājumiem un ņemot vērā iespējamos riskus pacientiem, biedrība aicina Veselības ministriju turpināt veidot un īstenot tādu nozares politiku, kas mazinātu farmācijas industrijas ietekmi kopumā, tai skaitā lobēšanu normatīvo aktu izstrādē.

Biedrība ir gandarīta par farmācijas nozares maksājumu ārstiem aktualizēšanu un novērtē gan Veselības ministrijas darbu atklātības nodrošināšanā, gan zāļu ražotāju pašregulējošās iniciatīvas, gan ārstu izpratni par to, kāpēc šāda atklātība nepieciešama. Pētījumu rezultāti apliecina, ka farmācijas industrijas sniegtie labumi ārstiem ietekmē zāļu izrakstīšanas paradumus un konkrētu zāļu iekļaušanu noteiktu diagnožu ārstniecības vadlīnijās.

Pētījums par psoriāzes ārstēšanas vadlīniju izstrādi Vācijā rāda, ka tie ārsti, kas saņēmuši industrijas maksājumus, sliecas pozitīvāk vērtēt konkrētus medikamentus nekā neatkarīgi eksperti (1). Nesen publicēta pētījuma dati par industrijas maksājumiem ārstiem un viņu zāļu izrakstīšanas paradumiem ASV pierāda, ka pastāv korelācija starp industrijas maksājumiem ārstiem un dārgāku konkrēta zāļu ražotāja holesterīna līmeni samazinošu zāļu izrakstīšanu (2).

Pētījumā konstatēta likumsakarība: jo lielākas naudas summas ārsts saņēmis, jo biežāk viņš izraksta dārgos oriģinālos medikamentus.

Farmācijas kompāniju sniegtie labumi var būt gan apmaksāti ārzemju braucieni uz profesionālas ievirzes pasākumiem, gan maltītes, gan apmaksātas konsultācijas un lekcijas. Šāds atbalsts tiek praktizēts arī citur pasaulē, tajā skaitā valstīs, kur ārsti ir vislabāk apmaksāto profesiju vidū. Šāda sadarbība var būt izdevīga ne tikai farmācijas industrijai un daļai ārstu, bet arī valsts institūcijām, tai skaitā Veselības ministrijai.

Ļaujot farmācijas kompānijām sniegt ārstiem labumus, ministrija var nedomāt par budžeta līdzekļu atvēlēšanu neatkarīgu informācijas avotu par zālēm veidošanai un uzturēšanai, vai – kā tas ir Igaunijā – neliela, tomēr ikgadēja atbalsta nodrošināšanai ārstu tālākizglītībai.

Saņemot farmācijas kompāniju atbalstu, daļa vadošo Latvijas ārstu nepiedalās publiskās diskusijās par mediķu atalgojuma sistēmas pilnveidošanu.

Ierastā prakse, ka Latvijā ārstus par zālēm izglīto paši ražotāji, neapšaubāmi atvieglo iespējamo papildu slogu valsts budžetam, tomēr pēc būtības ietver interešu konfliktu, jo zāļu ražotājs nevar sniegt objektīvu informāciju par produktu, ko cenšas pārdot. Šāda informācija ir uzskatāma par mārketingu.

Tam Veselības ministrijas uzmanību 2013.gada pārskatā par korupcijas riskiem veselības aprūpē pievērsis arī KNAB, rekomendējot “plānot un nodrošināt ārstniecības personāla kvalifikācijas celšanai nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu farmācijas uzņēmumu dominējošo lomu ārstu tālākizglītošanā”. Tomēr – vai var pārmest Veselības ministrijai, ka kritiski zemā finansējuma apstākļos daudzu gadu garumā industrijas maksājumu ietekme tai ir likusies mazsvarīga problēma?

Farmācijas kompāniju, gluži tāpat kā jebkura biznesa mērķis ir iespējami lielākas peļņas gūšana, tādēļ ciešu saikņu veidošana ar ārstiem, lai ietekmētu lēmumus par zāļu lietošanu, ir saprotama darbība.

Tomēr nedrīkst aizmirst, ka peļņas mērķis nesakrīt ar sabiedrības veselības uzlabošanas mērķi, tādēļ šādas rīcības sekas ilgtermiņā var būt nopietnas.

Pacients jeb nodokļu maksātājs var būt zaudētājs arī gadījumos, kad valsts, uzklausot industrijas mārketinga pārliecināto ārstu viedokli, pieņem lēmumus par kāda medikamenta iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā.

Domājot par situācijas risinājumiem, biedrība “Veselības projekti Latvijai” aicina Veselības ministriju ar normatīvā regulējuma palīdzību atbalstīt zāļu starptautiskā nepatentētā nosaukuma (SNN) izrakstīšanu ne tikai kompensējamo zāļu sistēmā, bet arī ārpus tās. Lai arī valsts kompensēto medikamentu sistēmā SNN izrakstīšana jaunajiem pacientiem ir obligāta jau vairākus gadus, biedrības pētījumi liecina, ka realitātē šai sistēmai ir vairāki šķēršļi, piemēram, pastāvošā prakse slimnīcu izrakstos rekomendēt konkrētu medikamenta nosaukumu, nevis SNN.

Biedrība aicina pievērst uzmanību un veidot atbalsta mehānismus arī lētāko ģenērisko zāļu izsniegšanai aptiekās, jo esošā regulējuma ietvaros aptiekas ir ieinteresētas tirgot dārgākus medikamentus, nodrošinot sev lielāku peļņu. Lai mazinātu farmācijas industrijas ietekmi lēmumu pieņemšanas procesos Veselības ministrijā, tās padotības iestādēs un kapitālsabiedrībās, biedrība aicina sakārtot procedūras interešu konflikta deklarēšanai.

Pašlaik ārstu profesionālajām asociācijām Nacionālais veselības dienests neprasa deklarēt interešu konfliktus.

“Mēs paļaujamies uz profesionāļiem savā jomā. […] Mēs paļaujamies uz godaprātu,” žurnālistiem nesen teica Nacionālā veselības dienesta pārstāvis. Tomēr šāda pieeja nebūt nerada pacientiem Latvijā drošības sajūtu, ka viņi tiek aizsargāti no interešu konfliktu sekām vai esošajā finanšu situācijā saņem labāko iespējamo terapiju. Interešu konfliktu deklarēšana ir pasaulē vispārpieņemta prakse un labs risinājums, lai, izlemjot konkrētus jautājumus, atsijātu tos ekspertus, kuru viedoklis konkrētā gadījumā varētu nebūt objektīvs. Solījumu procedūru sakārtot jau ir paudusi Veselības ministrija.

Liekot pacientu intereses augstāk par biznesa interesēm, biedrība vēlas Veselības ministrijai uzsvērt nepieciešamību veidot neatkarīgu, ārstiem ērti lietojamu informācijas avotu par zālēm un meklēt risinājumus no industrijas neatkarīgas tālākizglītības nodrošināšanai mediķiem. Piemēram, Itālijā farmācijas kompānijām, iesniedzot saskaņošanai zāļu reklāmas, jānorāda mārketingam paredzētais budžets, un maksājums, kas atbilst 10% no šīs summas, jānovirza valstij neatkarīgas informācijas avota veidošanai un uzturēšanai. Kritiski zemā veselības aprūpes finansējuma apstākļos apsverama būtu līdzīga fonda dibināšana, kad farmācijas firmas var ziedot šādiem mērķiem, taču nevar ietekmēt konkrētu atbalsta saņēmēju izvēli.

Sabiedrība sagaida, lai Veselības ministrija ar normatīvo aktu izmaiņām un ieguldījumiem pacientu un veselības aprūpes profesionāļu izglītošanā nodrošinātu, ka zāles tiks izrakstītas, balstoties tikai uz zinātniskiem pierādījumiem, nevis farmācijas nozares mārketinga pasākumiem, un Latvijas iedzīvotāji saņems labākās iespējamās zāles par viņiem pieejamu cenu.

Atsauces:
1 Schott G, Dünnweber C, Mühlbauer B, Niebling W, Pachl H & Ludwig WD (2013) Does the pharmaceutical industry influence guidelines? Two examples from Germany. Dtsch Arztebl Int, 110(35-36):575_583.
2 Yeh et al. Association of Industry Payments to Physicians With the Prescribing of Brand-name Statins in Massachusetts. JAMA Intern Med. 2016;176(6):763-768.

Biedrība “Veselības projekti Latvijai” ir nevalstiska organizācija, kuras mērķis ir aizstāvēt sabiedrības intereses veselības aprūpes jomā Latvijā, panākot nepieciešamās izmaiņas un uzlabojumus normatīvajos aktos. Biedrību pārstāv Vita Dumpe un Signe Mežinska.