ES tirdzniecības ministri atbalsta brīvās tirdzniecības līgumu ar Kanādu

Līdzīgu vienošanos ar ASV apspriedīs vēl pēc prezidenta vēlēšanu noslēguma

Par spīti skaļiem politiķu paziņojumiem un demonstrācijām vairākās pilsētās visu Eiropas Savienības (ES) valstu tirdzniecības ministri pirmdien pauda atbalstu brīvās tirdzniecības līgumam ar Kanādu, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju portāls lsm.lv.

Pēdējās domstarpības un šaubas no eiropiešu puses ir paredzēts novērst ar īpašās deklarācijas pievienošanu. Savukārt līdzīgu līgumu ar ASV vēl gaida sarunas pēc prezidenta vēlēšanām.

Eiropas un Kanādas brīvās tirdzniecības līguma liktenis lielā mērā ir atkarīgs no Sociāldemokrātu atbalsta vairākās valstīs. Vācijas vicekanclers Zigmārs Gabriels pēc garām diskusijām ir spējis pārliecināt savus partijas biedrus, ka vienošanās ar Kanādu nerada briesmas Eiropai. Turpretī vairākums Austrijas sociāldemokrātu joprojām ir skeptiski noskaņoti. Viņi vēlas, lai līgumam tiktu pievienota īpaša deklarācija par atsevišķu līguma punktu interpretāciju.

Lai kliedētu bažas, aizvadītajā nedēļā kritiski noskaņotajās valstīs viesojās Kanādas ārējās tirdzniecības ministre Kristija Frīlanda. Viņa bija klāt ES tirdzniecības ministru sanāksmē Bratislavā. Pēc tās līgumam ar Kanādu tika izteikts vienbalsīgs atbalsts, sacīja Slovākijas ekonomikas ministrs Peters Žiga.

“Tā ir ļoti mūsdienīga vienošanās ar valsti, kur valda mums līdzīgās vērtības. Tā ir svarīga gan no ekonomikas, gan no stratēģiskā viedokļa. Ekonomikas globalizācijas laikmetā ir būtiski panākt atbilstību Eiropas standartiem,” norāda Žiga.

Ja visas neskaidrības tiks atrisinātas, tad līgums starp Kanādu un Eiropu tiks parakstīts 27.oktobrī, kad Kanādas premjers Džastins Trudo apmeklēs Briseli. Kad vienošanos ratificēs Eiropas Parlaments, tās lielākā daļa uzreiz stāsies spēkā, negaidot ratifikāciju visu Eiropas valstu nacionālajos un reģionālajos parlamentos.

Sabiedrības noskaņojums pret vienošanos ar Kanādu un it sevišķi pret līdzīgu topošo līgumu ar ASV nav pārāk labvēlīgs. Septembra vidū Briseles ielās iznāca vairāki tūkstoši cilvēku, lai protestētu pret abiem līgumiem. ES tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma gan uzsvēra, ka iedzīvotāju bažām nav pamata, jo veselības, sociālās vai vides aizsardzības standarti Eiropā necietīs.

“Kanāda ir ļoti tuvs ES partneris ar līdzīgām vērtībām. Mēs ceram, ka, parakstot šo līgumu, mēs spēsim uzstādīt ļoti augstus standartus. Ja mēs nespēsim vienoties ar Kanādu, ar ko tad mēs vispār spēsim vienoties? Pārējās pasaules valstis vēros, vai mēs to spēsim izdarīt,” pauž Malmstrēma.

Sarunas par līdzīgu vienošanos ar ASV varētu turpināties vēl vismaz dažus gadus. Eiropas ministri atzina, ka šogad noslēgt pārrunas nav iespējams, jo daudzos jautājumos vēl nav rasts kopsaucējs. Tas nozīmē, ka sarunas būs jānoslēdz jau nākamajam Amerikas prezidentam, kas tiks ievēlēts novembrī. Abi kandidāti uz šo posteni – gan Klintone, gan Tramps, līdz šim ir izteikušies skeptiski pret topošiem brīvās tirdzniecības līgumiem ar citām valstīm.