Latvijas likumi ļauj bēgļiem pabalstu saņemt arī tad, ja viņi pametuši valsti 21

Foto: Evija Trifanova, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Jaunais regulējums paredz, ka bēgļa pabalsta saņēmējam turpmāk reizi mēnesī būs jāierodas Nodarbinātības valsts aģentūrā

Atklāti trūkumi bēgļu pabalstu izmaksāšanas kārtībā – spēkā esošais regulējums ļauj saņemt uzturēšanās pabalstu arī tad, ja bēglis nemaz vairs nedzīvo Latvijā, pirmdien vēstīja raidījum “LNT Ziņas Sešos”.

Valsts atbalsts vairs nepienākas, ja bēglis ir sācis strādāt un saņem vairāk par minimālo algu, ja piespriests cietumsods, ja pieķerts nepatiesu ziņu norādīšanā iztikas līdzekļu deklarācijā un ja zaudējis bēgļa statusu. Taču noteikumi neparedz, ka pabalstu pārtrauc izmaksāt, ja tiek pamesta Latvija, jo pēc pabalsta nav jāierodas personīgi, tas tiek ieskaitīts bankas kontā.

Kā norāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), amatpersonas sapratušas, ka tā ir nepilnība, ko nepieciešams novērst. Tāpēc ir sākusies noteikumu labojumu saskaņošana.

“Grozījumu pamats ir pāris nepilnības noteikumos, kuras mums neļauj izsekot līdzi, vai patvēruma meklētājs, kurš ir saņēmis statusu – attiecīgi bēglis vai alternatīvā statusa ieguvējs – pamatoti saņem pabalstu. Ir bijuši vienkārši gadījumi, kad mēs nevaram īsti līdz galam izsekot, vai šī persona atrodas Latvijā,” atzina PMLP pārstāve Undīne Priekule.

Jaunais regulējums paredz, ka bēgļa pabalsta saņēmējam turpmāk reizi mēnesī būs jāierodas Nodarbinātības valsts aģentūrā, kas ļaus pārliecināties, ka bēglis joprojām dzīvo Latvijā. Ja noteiktajā termiņā bēglis nebūs ieradies aģentūrā, pabalsta izmaksāšana tiks pārtraukta.

Patlaban Latvijā pieaugušie bēgļi saņem 139 eiro mēnesī, bet nepilngadīgie un katrs nākamais cilvēks ģimenē – 97 eiro. Augustā pabalsts tika izmaksāts 41 cilvēkam, kopumā tam iztērējot nepilnus piecus tūkstošus eiro. Pabalstu saņēmēju skaitam ir tendence palielināties, jo Latvija uzņem arvien vairāk patvēruma meklētāju.

Tikmēr pirmdien Patvēruma meklētāju centrā Muceniekos aptuveni 20 patvēruma meklētāji protestā pauduši neapmierinātību ar dzīves apstākļiem Latvijā.

Kā vēstīja “TV3 Ziņas”, centra iemītnieki pauda neapmierinātību ar to, ka bēgļu problemātikai netiek pievērsta pietiekami liela uzmanība, turklāt ar viņiem piešķirto naudu nevarot izdzīvot. Kopumā protesta akcija pagājusi mierīgi, protestētājiem sēžot zālājā pie Patvēruma meklētāju centra. Protestā piedalījās gan vīrieši, gan arī sievietes un bērni, ziņo LETA.

Viens no patvēruma meklētājiem dalīti latviešu un angļu valodā skaidroja, ka centra iemītniekiem pietrūkst medicīniskās palīdzības – viņam pašam esot problēmas ar acīm, kuras turklāt nevar atrisināt nepietiekamo finanšu līdzekļu dēļ. Tāpat viņš sacīja, ka Latvijā ir jau piecus mēnešus, bet viņam nav ne mājas, ne darba, ne naudas.

Kāds cits vīrietis sūrojās, ka ar dienas naudu nav pietiekami, lai iegādātos ikdienā nepieciešamās preces, tostarp arī cigaretes vai arī kādus našķus bērniem. Viņaprāt, trīs eiro vietā viņiem dienā būtu jābūt pieejamiem vismaz desmit eiro.

Tāpat izrādīta neapmierinātība arī par sadzīves apstākļiem Muceniekos – patvēruma meklētāji ir sašutuši, ka centrā nav arī bezvadu interneta.

Vienlaikus protestētāji pauda neizpratni par to, kādēļ daudziem bēgļiem tiek atteikts patvēruma meklētāja statuss. Kāds no patvēruma meklētājiem arī apgalvoja, ka, saņemot pasi, viņam esot pateikts, ka nu esot jādodas prom. Savukārt viņš retoriski vaicāja: “Uz kurieni? Uz ielas?”

Centra iemītnieki arī nesaprot, kāpēc bēgļa statusu saņem tik neliels personu skaits, ņemot vērā to, cik daudziem tas būtu nepieciešams, jo viņu valstīs ir radusies kritiska situācija.

 

 

Komentāri (21)

traductrice 09.08.2016. 08.15

patiesībā virsraksts neatbilst raksta saturam. Atrasto likumdošanas caurumu, cerams, ātri vien aiztaisīs, taču problēma jau ir citā.

” aptuveni 20 patvēruma meklētāji protestā pauduši neapmierinātību ar dzīves apstākļiem Latvijā”.

Bēgļi ir aizmukuši no dzīvību apdraudošās dzimtenes, ir tikuši prom no bēgļu nometnēm (kur droši vien bija jādzīvo teltīs vai kā tamlīdzīgi), tagad dzīvo labiekārtotās istabiņās – par elektrību, ūdeni, gāzi nemaksā, NĪN nemaksā, par valodu kursiem nemaksā… pārtikai pabalstu saņem [un vēl jau žēlsirdīgās biedrības/cilvēki arī kko noziedo]. Bet, redz, cigām nepietiekot. Kā lai tādos apstākļos dzīvo?

Es aicinu noorganizēt šiem bēgļiem ekskursiju pa Latviju, apmeklēt laukos dzīvojošos un strādājošos, strādājošu vidusmēra ģimeni mazpilsētā, strādājošu ģimeni Rīgā, vidusmēra pensionāru [kas nav Zaharjins vai berjozkins] …

Manuprāt, šie “bēgļi” vienkārši NESAPROT, ka Latvijā liela daļa ģimeņu [2 pieaugušie 2 bērni] būtu bezgala LAIMĪGI, ja varētu PĀRTIKAI tērēt 432eur mēnesī (2×139+2×97).

+2
0
Atbildēt

0

fretka 08.08.2016. 20.28

.

Valsts atbalsts vairs nepienākas, ja bēglis ir sācis strādāt un saņem vairāk par minimālo algu

——

Tātad joprojām maksā pabalstu, ja viņš strādā un saņem tikai minimālo algu? Vai pareizi sapratu?

+1
0
Atbildēt

0

바카라 사이트 홍보 10.04.2020. 16.01

… [Trackback]

[…] Information on that Topic: ir.lv/2016/08/08/latvijas-likumi-lauj-begliem-pabalstu-sanemt-ari-tad-ja-vini-pametusi-valsti/ […]

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu